Federālā valdība noraida pakalpojumu samazināšanu Ukrainas bēgļiem

Federālā valdība ir nolēmusi neveikt samazinājumus valsts atbalstā ukraiņu kara bēgļiem. Atbalstu tai sniedza arī "Zaļie". Valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits paziņoja, ka nav plānu turpmāk piešķirt Ukrainas bēgļiem pabalstus patvēruma meklētājiem pilsoņu pabalstu vietā. Federālā darba ministrijas pārstāvis arī uzsvēra bēgļu ātrāku integrāciju darba tirgū pateicoties darba centru atbildībai. FDP ģenerālsekretārs Bižans Džir-Sarajs laikrakstam "Bild" paziņoja, ka būtu jāpanāk, lai nākotnē jauniem kara bēgļiem no Ukrainas netiktu izmaksāti pilsoņu pabalsti, bet gan būtu jāattiecas uz pabalstu piešķiršanas kārtību patvēruma meklētājiem. Līdzīgas prasības nāca no Savienības un FDP Bundestāga frakcijas. Brandenburgas iekšlietu ministrs Mihails Štībegens (CDU) arī izteica šaubas par pilsoņu pabalsta maksāšanu ukraiņu bēgļiem un to aprakstīja kā šķērsli darba uzsākšanai. "Zaļo" partijas vadītājs Omids Nuripuršs šos priekšlikumus noraidīja un tos raksturoja kā "neefektīvus". Pēc viņa domām, ir svarīgi paātrināt bēgļu integrāciju darba tirgū ar tā saucamo darba turbo. Viņš uzsvēra, ka pāreja uz pabalstiem patvēruma meklētājiem šajā gadījumā būtu pretrunā ar mērķi, jo šie noteikumi apgrūtina piekļuvi darba tirgum. Nuripuršs atzina, ka Vācija starptautiskā salīdzinājumā ir sliktākā situācijā attiecībā uz nodarbinātības līmeni, taču to nepiesaistīja pilsoņu pabalstam. Kopš 2022. gada jūnija Ukrainas bēgļi Vācijā saņem pamatdrošību, pēc tam, kad viņi pirmajos kara mēnešos saņēma tikai pabalstus patvēruma meklētājiem. Šie noteikumi attiecas arī uz citām ES valstīm, ievērojot tā saucamo masu pieplūduma direktīvu, kas atbrīvo bēgļus no nepieciešamības iesniegt patvēruma pieteikumu. Saskaņā ar Federālā iekšlietu ministrijas pārstāvi Maksimiljanu Kallu iekšlietu ministre Nensija Fezera (SPD) atzinīgi vērtēja šīs direktīvas atkārtotu pagarināšanu, taču aicināja uz taisnīgāku bēgļu sadali Eiropā. 2024. gada martā, saskaņā ar Darba aģentūras datiem, 185 000 ukraiņu bija sociāli apdrošināti nodarbināti, kas ir pieaugums par 127 000 kopš kara sākuma. Papildus tam 47 000 ukraiņu strādāja maznozīmīgā darbā, kas ir par 39 000 vairāk nekā pirms kara. Daudzi no viņiem gaida vietas bērnu aprūpē vai apmeklē valodu kursus.