Ekonomika un politika
Japāna ir trešā lielākā tautsaimniecība pasaulē. Japānas ekonomika iepriekšējā gadsimtā ir izaugusi līdz ievērojamam apjomam. Ar daudz kapitālisma, darbaspēju un inovāciju spēju Japāna spēja panākt ASV un no attīstības valsts kļūt par pasaules lielvaru un tai ir daudz jānoķer. Tomēr starp Vācijas investoriem Japāna nav tik zināma vai iecienīta.
Kāpēc tā notiek un kāpēc Japānai ir daudz ko panākt? Japānas sabrukums 1986. gadā un pastāvīgais krīzes stāvoklis kopš 1990. gada ir iemesls. 1986. gadā sākās laiks, kas kopš tā laika Japānai ir smagi gulējis uz pleciem.
Japāņi un ārvalstu investori redzēja lielu potenciālu Japānas tirgū un sāka pirkt visus tur esošos aktīvus. Radās milzīga aktīvu burbulis. Parastās kompānijas tika tirgotas ar KGV vērtībām 100 un vairāk. Nikkei 225 indekss sasniedza gandrīz 39 000 punktu atzīmi. Šis burbulis spēja noturēties piecus gadus.
1992. gadā Japānā notika liels krahs un tika zaudēta daudz investoru naudas. Pēc sākotnējā stiprā ekonomikas izaugsmes, Japāna iestigusi ļoti garā stagnācijā. Sākās ilgstošs zems ražošanas izaugsmes periods. Sabiedrība kļuva aizvien vecāka, algas Japānā gandrīz nepieauga.
Japāna Šodien
Šodien Japāna ir cita valsts. Shinzo Abe no LDP kļūst par Japānas Ministru prezidentu 2012. gadā. Viņš ievieš tā sauktās "Abenomikas" kā ekonomikas programmu. Viņa vadībā Japānai izdodas atgriezties pie izaugsmes. Patēriņš pieaug. Svarīgas darba vietas atkal tiek aizpildītas. Japānai sākas jauna ēra.
Ministru prezidents Shinzo Abe ir izvēlējies ekonomiski jaunu kursu, lai vairāk uzdrošinātos pieņemt kapitālismu. Atgriežot veco iedzīvotāju daļu darba tirgū un paaugstinot cilvēkkapitālu. Japāna turpina attīstīties arī tehnoloģiski. Pagātnē Japāna jau bija pazīstama ar savu rūpniecību un tehnoloģijām. Šodien Japāna vēlas atgriezties pie sava senā spožuma. Tie, starp citu, tiek veikti ieguldījumi robotikā, atjaunojamajos enerģijas avotos un ūdeņradī.
Japāna ir liberāla tirgus ekonomika, kas daļēji joprojām tiek valsts vadīta. Salīdzinot ar Vāciju, nodokļi ir zemāki un darbinieku likumi ir mazāk stingri. Septembrī 2020. gadā Abe devās pensijā. Lai gan viņš bija amatā tikai astoņus gadus, tas bija ilgākais laiks, kad Japānas premjerministrs jebkad ir vadījis tautu.
Viņa pēctecis ir Yoshihide Suga. Viņš ir paziņojis, ka neplāno pārtraukt Abes politiku. Politiskās bailes ir dziļas, ka varētu apstādināt Japānas smalko izaugsmi. Japānas tauta pārāk ilgi ir cietusi zem sliktās ekonomiskās situācijas. Tomēr trūkstošā darbaspēka dēļ Japāna ir kļuvusi par cietoksni rūpniecības robotiem, un Japānas automobiļu ražotāji koncentrējas uz ūdeņraža mobilitāti kā risinājumu pret klimata pārmaiņām, ļoti inovatīvi.
Lielākie uzņēmumi
Itochu, Softbank, Nintendo un Sony ir lielas un populāras kompānijas Japānā. Itochu ir neatkarīgs uzņēmums, un šodien tas ir viens no lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem pasaulē. Tas koncentrējas uz šādiem segmentiem: pārtikas produkti, mašīnbūve, enerģija un ķīmija, kā arī darbības ap metāliem, izejvielām, tekstilijām un nekustamajiem īpašumiem.
Softbank ir lielākais startup uzņēmumu investors pasaulē. Viņi iegulda startup uzņēmumu biznesa modeļos, kas tirgū jau ir nostiprinājušies daudzus gadus, bet vienlaikus joprojām ir milzīgs potenciāls augšupejas. SoftBank iegulda kā klasiskais "Venture Capitalist" salīdzinoši vēlu startup fāzē.
Nintendo, iespējams, ir vispazīstamākais spēļu uzņēmums pasaulē. Un viens no retajiem, kas pastāvējis tiešām daudzas desmitgades. Līdzīgi kā Disney, Nintendo ir izdevies radīt tēlus un zīmolus, kas ir ietekmējuši mūsu visu cilvēces kultūru: Super Mario, Donkey Kong, Legend of Zelda, Animal Crossing, Super Smash Bros un protams, Pokemon. Mediju veids gandrīz nav svarīgs: spēļu kārtis, Gameboy, Wii, Nintendo DS, Nintendo Switch vai lietotne (Pokémon GO).
Sony ir lielākais elektronikas koncerns Japānā un patiess konglomerāts elektronikas tirgū. Sony ražo elektronikas preces, piemēram, kameras, televizorus vai viedtālruņus, tam ir liels finansēšanas uzņēmums, mūzikas izdevniecība un tas ir viens no lielākajiem spēļu uzņēmumiem pasaulē. Sonys Playstation ir zināms visā pasaulē.
Lielākie un svarīgākie tirdzniecības laukumi
Tokijas Fondu birža. Tā ir lielākā birža Japānā un trešā lielākā birža pasaulē pēc tur kotēto akciju tirgus kapitalizācijas (aiz Ņujorkas biržas un NASDAQ).
Osaka birža ir Japānas otrā lielākā vērtspapīru birža. Šeit galvenokārt tiek tirgoti tādi atvasinātie instrumenti kā "futures" un opcijas. Otrā lielākā birža akciju tirdzniecībai ir Nagoyas akciju birža. Tomēr lielākā daļa tirdzniecības Japānā koncentrējas Tokijas akciju biržā.
Indeksu cenu attīstība
Nikkei 225 ir visatzīstamākais indekss no Japānas. To parasti tiek uzskatīts par galveno indeksu Japānā. Tā aprēķins balstās uz to, ka indeksā iekļautās akcijas tiek svērtas pēc to cenas, nevis tirgus kapitalizācijas. Tas nozīmē, ka jo augstāka ir kursa vērtība, jo vairāk tā ietekmē indeksa attīstību.
Šis svaru noteikšanas paņēmiens mūsdienās ir diezgan neparasts, tādēļ Nikkei indekss gūst kritiku par to, ka nepareizi reprezentē Japānas ekonomiku. Japānas vadošais indekss Nikkei pēc Japānas krīzes ilgtermiņā varēja gūt tikai nelielus ienesīgumus. Pašlaik indekss ir virs 27 000 punktiem.
Topix indekss tiek izdots Tokijas biržā un tiek uzskatīts par lielu konkurentu Nikkei. Tas mēra vairāk nekā 2000 uzņēmumu veiktspēju un tiek svērts pēc tirgus kapitalizācijas. Tādējādi tas daudz precīzāk reprezentē Japānas ekonomiku.
Tirdzniecības laiki Japānā
Japānas biržas tirdzniecība notiek salīdzinoši īsu laiku. Darījumi tiek veikti no plkst. 9:00 līdz plkst. 15:00, tajā skaitā ir vienas stundas pārtraukums pusdienām. Līdz ar to, tirdzniecība notiek no plkst. 01:00 līdz 07:00 pēc Centrāleiropas laika (CET).
