Japānas akcijas

Japāna ir trešā lielākā ekonomika pasaulē. Eulerpool ir apkopojusi akciju sarakstu no Japānas jums.

Uzņēmums
Tirgus kapitalizācija
PE
PEe
P/S
AAQS
Toyota Motor
1 7203.T
47,78 T JPY12,4217,190,946
Mitsubishi UFJ Financial Group
2 8306.T
33,58 T JPY13,8338,582,507
SoftBank Group
3 9984.T
26,76 T JPY5,35-31,603,438
Hitachi
4 6501.T
23,23 T JPY28,968,762,197
Sumitomo Mitsui Financial Group,
5 8316.T
22,53 T JPY14,235,302,217
Fast Retailing Co
6 9983.T
21,02 T JPY38,7485,735,3010
Mitsubishi
7 8058.T
20,75 T JPY25,925,861,103
Tokyo Electron
8 8035.T
18,96 T JPY33,0011,307,768
Advantest
9 6857.T
18,90 T JPY50,3649,1516,7510
Mizuho Financial Group
10 8411.T
18,08 T JPY14,4834,712,025
Mitsubishi Heavy Industries
11 7011.T
16,91 T JPY50,929,643,405
Itochu
12 8001.T
16,68 T JPY18,534,171,135
Mitsui & Co
13 8031.T
16,24 T JPY19,477,071,164
Chugai Pharmaceutical Co
14 4519.T
14,78 T JPY34,0432,7011,758
Keyence
15 6861.T
13,48 T JPY30,2854,3511,539
NTT
16 9432.T
13,14 T JPY12,670,510,913
Kioxia Holdings
17 285A.T
12,14 T JPY21,90—5,195
Mitsubishi Electric
18 6503.T
11,75 T JPY28,8148,261,996
Tokio Marine Holdings
19 8766.T
11,55 T JPY11,792,961,549
Shin-Etsu Chemical Co
20 4063.T
10,85 T JPY22,8716,814,226
Japan Tobacco
21 2914.T
10,80 T JPY21,1828,203,125
SoftBank
22 9434.T
10,36 T JPY18,812,161,477
KDDI
23 9433.T
10,16 T JPY14,37—1,674
Nintendo Co
24 7974.T
9,84 T JPY23,2025,654,255
Marubeni
25 8002.T
9,80 T JPY18,0115,541,194
Japan Post Bank Co
26 7182.T
9,40 T JPY17,8836,063,365
Hoya
27 7741.T
9,26 T JPY36,5954,759,779
Recruit Holdings Co
28 6098.T
9,22 T JPY18,56107,142,499
Takeda Pharmaceutical Co
29 4502.T
8,77 T JPY45,7530,851,954
Sumitomo
30 8053.T
7,90 T JPY13,163,851,084
Disco
31 6146.T
7,84 T JPY57,8274,9917,9310
Toyota Tsusho
32 8015.T
7,27 T JPY19,629,400,636
Murata Manufacturing Co
33 6981.T
7,09 T JPY30,3117,813,874
Sumitomo Electric Industries
34 5802.T
6,75 T JPY18,2616,121,328
Aeon Co
35 8267.T
6,40 T JPY88,07111,280,604
MS&AD Insurance Group Holdings
36 8725.T
6,19 T JPY7,8617,850,866
Seven & i Holdings Co
37 3382.T
6,16 T JPY21,0518,960,593
Fanuc
38 6954.T
6,15 T JPY36,9233,977,173
Komatsu
39 6301.T
5,96 T JPY15,8322,141,447
Fujikura
40 5803.T
5,91 T JPY37,6228,105,008
Mitsubishi Estate Co
41 8802.T
5,80 T JPY26,0628,923,327
Daikin Industries
42 6367.T
5,79 T JPY21,0424,401,157
ORIX
43 8591.T
5,76 T JPY12,8725,431,737
Fujitsu
44 6702.T
5,68 T JPY12,633,331,625
Otsuka Holdings Co
45 4578.T
5,65 T JPY15,5634,862,297
Mitsui Fudosan Co
46 8801.T
5,64 T JPY20,257,362,087
Panasonic Holdings
47 6752.T
5,57 T JPY29,3644,350,693
Sompo Holdings
48 8630.T
5,53 T JPY8,6425,090,896
Daiichi Sankyo Co
49 4568.T
5,51 T JPY21,2052,462,597
NEC
50 6701.T
5,49 T JPY20,3315,501,535
Japan Post Holdings Co
51 6178.T
5,48 T JPY14,6421,050,492
Dai-ichi Life Holdings
52 8750.T
5,48 T JPY12,558,280,566
Denso
53 6902.T
5,41 T JPY12,194,350,726
SMC
54 6273.T
4,66 T JPY27,8620,615,535
Canon
55 7751.T
4,66 T JPY14,0216,881,014
Sumitomo Realty & Development Co
56 8830.T
4,65 T JPY21,889,574,405
Suzuki Motor
57 7269.T
4,60 T JPY10,484,670,738
Bridgestone
58 5108.T
4,59 T JPY14,047,901,042
Oriental Land Co
59 4661.T
4,52 T JPY37,0970,926,413
Ajinomoto Co
60 2802.T
4,42 T JPY32,8431,932,797
Astellas Pharma
61 4503.T
4,41 T JPY15,1127,342,067
IHI
62 7013.T
4,39 T JPY27,257,512,676
East Japan Railway
63 9020.T
4,31 T JPY17,3919,461,404
Nomura Holdings
64 8604.T
4,26 T JPY11,7632,740,895
Resona Holdings
65 8308.T
4,20 T JPY16,2235,273,385
Central Japan Railway
66 9022.T
4,19 T JPY7,584,042,094
Inpex
67 1605.T
4,16 T JPY10,5614,112,076
TDK
68 6762.T
4,12 T JPY21,077,921,656
Sumitomo Mitsui Trust Group
69 8309.T
3,89 T JPY12,253,141,326
ENEOS Holdings
70 5020.T
3,85 T JPY14,8728,510,333
Kyocera
71 6971.T
3,66 T JPY25,979,811,772
Fujifilm Holdings
72 4901.T
3,65 T JPY13,206,661,097
Nippon Steel
73 5401.T
3,61 T JPY210,170,940,365
Kubota
74 6326.T
3,46 T JPY18,5415,241,155
Daiwa House Industry Co
75 1925.T
3,42 T JPY9,765,750,617
Shionogi & Co
76 4507.T
3,09 T JPY15,045,056,186
Asics
77 7936.T
3,07 T JPY31,0929,463,798
Kajima
78 1812.T
3,06 T JPY17,2822,161,007
Pan Pacific International Holdings
79 7532.T
3,04 T JPY27,616,831,2410
Kansai Electric Power Co
80 9503.T
2,94 T JPY7,72-32,830,725
Obayashi
81 1802.T
2,88 T JPY16,6028,311,126
Kao
82 4452.T
2,84 T JPY23,6629,681,684
Nippon Paint Holdings Co
83 4612.T
2,84 T JPY15,7824,891,608
Kawasaki Heavy Industries
84 7012.T
2,84 T JPY26,217,391,234
Terumo
85 4543.T
2,82 T JPY20,7518,262,498
Lasertec
86 6920.T
2,80 T JPY36,0992,6012,1310
Sumitomo Metal Mining Co
87 5713.T
2,75 T JPY15,6115,231,585
Tokyo Gas Co
88 9531.T
2,75 T JPY12,1210,670,973
LY
89 4689.T
2,71 T JPY14,0020,341,338
Nippon Yusen KK
90 9101.T
2,65 T JPY12,493,791,093
Bandai Namco Holdings
91 7832.T
2,63 T JPY18,6943,551,9510
Ebara
92 6361.T
2,62 T JPY34,157,182,7310
Secom Co
93 9735.T
2,62 T JPY23,2215,752,084
Taisei
94 1801.T
2,61 T JPY15,3737,291,257
Osaka Gas Co
95 9532.T
2,59 T JPY16,9554,691,284
Konami Group
96 9766.T
2,56 T JPY25,6297,375,1910

Get this data via API

Access real-time and historical financial data programmatically. Perfect for quantitative models, dashboards, and automated trading strategies.

Bizness un politika

Japāna ir pasaules trešā lielākā ekonomika. Japānas ekonomika pēdējā gadsimtā ir ievērojami pieaugusi. Ar lielu kapitālismu, darbaspēku un inovatīvo spēku, Japānai izdevās apsteidz ASV un pārietu no attīstības valsts uz globālā spēka lielvalsti. Tomēr Japāna nav tik labi pazīstama vai populāra starp vācu investoriem.

Kāpēc tas ir un kāpēc Japānai ir daudz jāuzlabo? Japānas avārija 1986. gadā un nepārtrauktais krīzes stāvoklis kopš 1990. gada ir cēlonis. 1986. gads iezīmēja perioda sākumu, kas kopš tā laika smagi sloga Japānu.

Japāņu, kā arī ārējie investori redzēja lielu potenciālu japāņu tirgū un sāka pirkt visus tur esošos aktīvus. Izveidojās milzīga aktīvu burbuļa. Parastie uzņēmumi tika tirgoti ar P/E koeficientiem 100 un augstāki. Nikkei 225 pieauga uz līmeni gandrīz 39 000 punktu. Šis burbulis spēja sevi uzturēt piecus gadus.

1992. gadā Japānā notika liels krājs un daudz ieguldītāju līdzekļu tika zaudēti. Pēc sākotnēji strauja ekonomiskā pieauguma Japāna iekriza ļoti ilgu stagnāciju. Sākās ilgstošs vāju ražošanas pieaugums. Sabiedrība kļuva vecāka, un algas Japānā paaugstinājās tikai nedaudz.

Japāna mūsdienās

Šodien Japāna ir cita valsts. 2012. gadā Shinzo Abe no LDP kļūst par Japānas premjerministru. Viņš ievieso tā saucamās "Abenomics" kā ekonomikas programmu. Viņa valdības laikā Japānai izdevās atkal augt. Patēriņš palielinājās. Svarīgus darba vietas varēja aizpildīt vēlreiz. Japānai sākas jauns ēra.

Premjerministrs Shinzo Abe tādējādi iet jaunu ekonomisku ceļu, lai atkal drosmi uzņemtos kapitālisms. Aizvest veco iedzīvotāju atpakaļ darba tirgū un palielināt cilvēkkapitālu. Japāna arī attīstās tehnoloģiski. Pagātnē Japāna jau bija pazīstama ar industriju un tehnoloģiju. Šodien Japāna vēlas atgriezties pie sava bijušā spožuma. Tā investē, cita starpā, robotos, atjaunojamās enerģijas avotu un ūdeņradir.

Japāna ir liberāla tirgus ekonomika, kas daļēji joprojām ir valsts vadīta. Salīdzinot ar Vāciju, nodokļi ir zemāki un likumi darbiniekus regulējošiem jautājumiem ir mazāk strikti. 2020. gada septembrī Abe aizgāja pensijā. Lai arī viņš bija amatā tikai astoņus gadus, tas bija ilgākais laiks, ko premjerministrs Japānā jebkad ir vadījis.

Viņa pēctecis ir Yoshihide Suga. Viņš ir paziņojis, ka nevēlas pārtraukt Abe politiku. Baimē valsts virsotnē ir liels raizes, ka Japānas smalki izaugusi ekonomikas augšana var atkal beigtās. Japāņu tauta ir pārāk ilgi cietusi no sliktas ekonomikas situācijas. Tomēr darba trūkums ir novest pie tā, ka Japāna ir kļuvusi par industriālo robotu stiprināju, un Japānas automobiļu ražotāji fokusējas uz ūdeņraža mobilitāti kā inovatīvu risinājumu klimata pārmaiņām.

Lielākie uzņēmumi

Itochu, SoftBank, Nintendo un Sony ir labi zināmi lielie uzņēmumi Japānā. Itochu ir patstāvīgs uzņēmums un pašlaik viens no lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem pasaulē. Tas fokusējas uz šādiem segmentiem: pārtikas produkti, mašīnbūve, enerģija un ķīmija, kā arī darbības saistītas ar metaliem, izejvielām, tekstiliem un nekustamiem īpašumiem.

SoftBank ir lielākais startapu investors pasaulē. Viņi investē startup biznesa modeļos, kas ir etablējušies tirgū daudzus gadus, bet joprojām ir milzīgs izaugsmes potenciāls. SoftBank investē kā klasiskais "venture capitalist" pamatīgi vēlu startup fāzes laikā.

Nintendo ir iespējams pazīstamākais spēļu uzņēmums pasaulē. Un viens no ļoti retajiem, kas patiešām ir izturējis pārbaudījumu daudzus desmitgadus. Līdzīgi kā Disney, Nintendo ir izdevies izveidot personāžus un zīmolus, kas veido mūsu visu cilvēces kultūru: Super Mario, Donkey Kong, Legend of Zelda, Animal Crossing, Super Smash Bros un, protams, Pokemon. Medijs ir praktiski neatkarīgs: spēļu karti, Gameboy, Wii, Nintendo DS, Nintendo Switch vai lietotne (Pokémon GO).

Sony ir lielākais Japānas elektronikas konglomerāts un patiess spēks elektronikas tirgū. Sony ražo elektronikas produktus, piemēram, kameras, televizorus un viedtālruņus, un arī ir liels finansējuma bizness, mūzikas izdevniecība un ir viens no lielākajiem spēļu uzņēmumiem pasaulē. Sony Playstation ir pazīstama visiem apkārt pasaulei.

Lielākie un svarīgākie tirdzniecības vietas

Tokijas vērtspapīru birža. Tā ir lielākā vērtspapīru birža Japānā un trešā lielākā vērtspapīru birža pasaulē, pamatojoties uz tur kotēto vērtspapīru tirgus kapitalizāciju (pēc Ņujorkas vērtspapīru biržas un NASDAQ).

Osakas birža ir otrā lielākā vērtspapīru birža Japānā. Šeit tiek galvenokārt tirdzniecība ar atvasinātu jēdzienu, piemēram, nākotnes kontraktiem un opcijām. Otrā lielākā vērtspapīru birža akcijām ir Nagoya vērtspapīru birža. Tomēr tirdzniecība Japānā galvenokārt ir fokusējusies uz Tokijas vērtspapīru biržu.

Indeksu cenu attīstība

Nikkei 225 ir pazīstamākais indekss no Japānas. To parasti uzskata par vadošo indeksu Japānā. Tā aprēķins ir balstīts uz atsevišķu akciju svēršanu indeksā pēc to cenas, nevis pēc tirgus kapitalizācijas. Tas nozīmē, ka jo augstāka ir cena, jo vairāk tā veicina indeksa attīstību.

Šis svēršanas paņēmiens mūsdienās ir diezgan neparasts, tāpēc Nikkei indekss ir kritizēts par to, ka tas nepareizi reprezentē Japānas ekonomiku. Japānes vadošais indekss Nikkei arī cīnījies par to, lai radītu nozīmīgas atdeves ilgtermiņā pat pēc Japānas krīzes. Pašlaik indekss ir virs 27 000 punktiem.

Topix indekss ir izdots Tokijas vērtspapīru biržas un tiek uzskatīts par lielu konkurentu Nikkei indeksam. Tas mēra vairāk nekā 2000 uzņēmumu sniegumu un tiek svērts pēc tirgus kapitalizācijas. Rezultātā tas Japānas ekonomiku reprezentē ievērojami labāk.

Tirdzniecības laiks Japānā

Vērtspapīru tirdzniecība Japānā notiek samērā īsu laiku. Tirdzniecība notiek no plkst. 9:00 līdz 15:00 ar vienu stundu ilgu pusdienlaika pārtraukumu. Tāpēc tirdzniecība notiek no 01:00 līdz 07:00 CET.

Saistītie