Eiropas dalībvalstis pēc ilgām diskusijām vienojušās par būtiskiem jautājumiem saistībā ar parādu samazināšanu un investīciju iespējām. Beļģijas Padomes prezidentūra paziņoja, ka ir sekmīgi pieņemta reforma Eiropas parādu noteikumiem.
Pēc gadu ilgām debatēm projekts ir pārvarējis svarīgu šķērsli. ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji sestdienas naktī Briselē panāca principiālu vienprātību par jaunajiem noteikumiem, kā paziņoja Beļģijas ES Padomes prezidentūra īsziņu pakalpojumā X, kas iepriekš bija zināms kā Twitter.
Pēc 16 stundu ilgām sarunām beidzot tika paziņota vienošanās. Jaunajiem noteikumiem vajadzētu sekmēt sabalansētu un ilgtspējīgu valsts finanšu un struktūrreformu sasniegšanu. Vienlaikus tie ir domāti, lai veicinātu investīcijas, izaugsmi un darba vietu radīšanu ES.
Reforma ir vērsta uz Stabilitātes un izaugsmes pakta modernizēšanu. Mērķis ir atļaut investīcijas, vienlaikus novēršot pārmērīgu atsevišķu dalībvalstu parādsaistības. Jau nedaudz pirms Ziemassvētkiem ES dalībvalstis vienojās par reformu.
Saskaņā ar federālo finanšu ministru Kristiānu Lindneru (FDP), jaunie noteikumi apvieno skaidrus mērķus, piemēram, zemākus deficītus un krītošas parāda kvotas, ar stimulēm investīcijām un struktūrreformām. Eiropas Parlamentā tika izteiktas bažas: kreisie, zaļie un sociāldemokrātu daļa brīdināja par pārāk stingriem noteikumiem un pārāk lielu taupības kursu.
Neskatoties uz reformu, tā sauktie Māstrihtas kritēriji paliek nemainīgi. Līdz ar to valsts gada jaunā aizņēmuma apmērs nedrīkst pārsniegt trīs procentus no tās iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt valsts kopējā parādsaistību summa nedrīkst būt lielāka par 60 procentiem no IKP. Tomēr valstīm būs atļauts interpretēt kritērijus elastīgāk, jo īpaši uz to uzstāja tādas augsti parādās esošas ES dalībvalstis kā Francija un Itālija.
Valstīm būs piešķirams vairāk laika, lai pielāgotos ļoti augstiem deficītiem, vienlaikus īstenojot reformas un investīcijas. Vācija tomēr spēja izvirzīt minimālās prasības deficītu un parādu mazināšanai. Decembrī Lindners runāja par "drošības līnijām zemākiem deficītiem un parāda līmeņiem".
Pēc sasniegtās vienošanās starp sarunu dalībniekiem dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam jāsniedz savs galīgais apstiprinājums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES bija uz laiku apturējusi Stabilitātes un izaugsmes paktu, lai ļautu dalībvalstīm izmantot miljardiem atbalsta ekonomikai. Kopš janvāra vecie noteikumi ir atjaunoti pagaidām.
