Ampelkoalīcijas nostājas attiecībā uz finanšu politiku ir nevienotas, gluži kā luksofora dažādās krāsas. Taču tagad ekonomikas gudrie liek finanšu ministram just spiedienu, ierosinot parāda bremzes reformu.
Augstākajā politiskās debates līmenī FDP vadītājs Kristians Lindners runā par investīciju finansēšanu, atvieglojumiem un starptautisko palīdzību, ievērojot parāda bremzi. Viņam tas ir ne tikai konstitucionāls pienākums, bet arī ekonomiskā saprāta izpausme.
Pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma šogad federālā valdība ievēros parāda bremzi. Lindneram tas ir neliels greznība, kas ļauj viņam pretoties saviem koalīcijas partneriem SPD un Zaļajiem.
Taču Lindners cīnās viens pats par parādu bremzi, kamēr otrdienas rītā pieci ekonomikas gudrie izplatīja reformu priekšlikumu parādu bremzei. Vienlaikus Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kritizē Vācijas parāda regulējumu.
Ekspertu padome ierosina laikos ar zemu kopējo parādsaistību līmeni apstiprināt lielākus deficīta tēriņus valstij. Turklāt tiek pielāgota konjunktūras korekcijas procedūra un notikuma gadījumā padarīts pāreja uz parāda regulējumu mīkstāku.
Tas varētu nodrošināt federācijai papildu finansiālo manevru telpu, kas pārsniedz 50 miljardus eiro līdz 2027. gadam. Ekspertu padomes priekšlikumi atkal uzliesmos debates par parādu bremzes lietderību.
Ekonomikas eksperti, kuri saviem finanšu politikas nostājām ir līdzīgi sadalīti kā Apliskoalīcija, tomēr ir atraduši kopēju nostāju par parāda bremzi.
Tas varētu būt arī signāls politikai. Ekonomisti savos reformu priekšlikumos raisa lielas kontroversijas, piemēram, ideju par investīciju izņemšanu no vispārējiem noteikumiem. Neskatoties uz to, viņi pieprasa tālejošas izmaiņas pamatlikumā.
Papildus FDP, arī Savienībai būtu jāpiekrīt, kas pašlaik šķiet maz iespējams. Tomēr Sachverständigenrats priekšsēdētāja Monika Šnīcere aicina pieņemt priekšlikumus, kuri palielinātu fiskālās politikas elastību un neapdraudētu valsts finanšu ilgtspēju. Priekšlikums sīkāk ietver:
1. Flexibilität der Neuverschuldung je nach Schuldenstand
Parastos laikos parāda bremze atļauj ikgadēju aizņēmumu 0,35 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ekspertu padome to uzskata par pārāk stingru, jo tas "nevajadzīgi" ierobežo investīcijas. Noteiktos apstākļos, piemēram, augstāku ekonomiskās izaugsmes gadījumā vai zemām procentu likmēm, iespējamas "ilgtspējīgākas parāda procentu daļas".
Parādsaistību kvota norāda kopējo parādsaistību attiecību pret ekonomisko veiktspēju. Pašlaik Vācija atrodas pie 64 procentiem. Priekšlikums paredz trīs scenārijus: ja parādsaistību kvota ir zem 60 procentiem, tiek atļauta ikgadēja aizņēmuma veikšana viena procenta apmērā. Ja parādsaistību kvota pārsniedz 60 procentus, tiek atļauta parādsaistību veikšana 0,5 procenta apmērā. Ja parādsaistību kvota pārsniedz 90 procentus, atkal tiek iestatīta sākotnējā aizņēmuma veikšana 0,35 procenta apmērā.
Pēc Padomes simulācijām šī reforma novedīs pie tā, ka parāda attiecība līdz 2070. gadam samazināsies līdz 59 procentiem. Bez reformas esošā regulējuma dēļ attiecība samazinātos līdz zem 30 procentiem.
2. Übergangsregelung nach Krisen
Šobrīd krīzes saskaņā ar parādu bremzi vienmēr beidzas 31. decembrī. Pamata likumā ir noteikts, ka Bundestāgs var izsludināt ārkārtas stāvokli - kā tas notika pēdējos gados pandēmiju vai enerģētiskās drošības bažu dēļ.
Tomēr ārkārtējais stāvoklis var tikt izsludināts tikai uz vienu gadu. No 1. janvāra atļautais aizņēmuma apjoms atkal samazinās līdz 0,35 procentiem. Tomēr šoku ietekme nekad nebeidzas strauji. Tie ātri pierimst, bet izpletās gadiem ilgi.
Ekspertu padome tāpēc ierosina pārejas periodu pēc ārkārtas situācijas. "Krīzēm bieži ir vēl jūtama ietekme, pat ja primārais cēlonis jau ir pārvarēts," uzsver ekonomikas eksperti. Pārejas periods varētu ilgt četrus gadus, periodā, kad katru gadu atļautā aizņemšanās samazinās par 0,5 procentpunktiem, vai arī trīs gadus, periodā, kad katru gadu aizņemšanās tiek lineāri samazināta līdz 0,35 procentiem.
Šī reforma rada fiskālu manevrēšanas telpu un vienlaicīgi stiprina parāda bremzi, izvairoties no atkārtotām diskusijām par ārkārtējā stāvokļa atkārtotu izsludināšanu. Par šo pārejas noteikumu jau izteikušies ekonomisti no visām sfērām.
3. Konjunkturkomponente
0,35 procenti ne tikai nosaka gada jaunā aizņēmuma apjomu, bet tiek pielāgoti atkarībā no ekonomiskās situācijas: sliktos laikos ir iespējams lielāks parāds, labos - mazāks. Tas ļauj valdībai reaģēt uz konjunktūras svārstībām un uzliek tai pienākumu taupīt sliktākiem laikiem. Izšķirošais aprēķina faktors ir ekonomiskās attīstības novirze no normālas noslodzes, t.i., no Vācijas ekonomikas potenciāla.
Tomēr šīs lieluma novērtējums ekonomikas ekspertu un daudzu citu ekonomistu skatījumā ir novecojis. Reforma ir paredzēta koalīcijas līgumā un to varētu īstenot bez Pamata likuma grozīšanas. Pēdējo mēnešu ekonomikas darbnīcās valdība ir apkopojusi vairākus priekšlikumus, kas tomēr būtiski atšķiras.
Pieejamā manevrēšanas telpa patlaban svārstās starp dažām miljardām un divciparu miljardu augšējo robežu
