Inflācija lejupslīdē? Skats aiz kulisēm

Šonedēļ varētu izplatīties ziņas, kas norāda uz optimistiskāku īstermiņa ekonomikas perspektīvu. Trešdien gaidāmais ziņojums varētu parādīt kopējās inflācijas samazināšanos no 2,2% līdz 1,9%, kas ir zem 2% mērķa – šāds kritums ir vērojams pirmoreiz kopš 2021. gada aprīļa. Vai inflācijas problēma patiesi varētu būt atrisināta? Ne gluži. Kritums galvenokārt ir saistīts ar nesen samazinātajām benzīna cenām, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 4%. Šis faktors vien varētu no ikgadējās inflācijas likmes atņemt 0,4%. Tomēr bāzes inflācijas likme, kas izslēdz tādus svārstīgus elementus kā pārtika un enerģija, varētu samazināties tikai nedaudz – no 3,6% līdz 3,5%. Pastāvīgi augstais cenu pieauguma temps pakalpojumu sektorā rada papildu izaicinājumus. Lai gan sagaidāms kritums no 5,6% līdz 5,2%, šī vērtība joprojām ir satraucoši augsta. Viens no galvenajiem iemesliem ir vidējās algas pieaugums par aptuveni 5% gadā. Bažīgas ir arī izaicinājumi, kas sagaidāmi pēdējo dāsnu algu pieaugumu dēļ, piemēram, vilcienu vadītājiem un jaunajiem ārstiem. Šie palielinājumi, kopā ar gaidāmajiem minimālās algas pieaugumiem, varētu radīt spiedienu uz darbaspēka izmaksām. Arī pieprasījuma pusē ir spriedze. Valdība paļaujas uz pastiprinātām investīcijām kā izaugsmes stratēģiju. Tam nepieciešamo finanšu elastību paredzēts panākt ar palielinātu aizņemšanos. Taču tas varētu radīt papildu inflācijas dinamiku, kas savukārt ietekmēs Bank of England monetāro politiku. Tirgi jau ir pielāgojuši savas cerības par nākotnes procentu likmju samazinājumiem. Desmit gadu valsts obligāciju peļņa ir 4,2%, kas ir reakcija gan uz globālajām tendencēm, gan uz nacionālo attīstību. Jaunās finanšu ministres izaicinājums būs saglabāt uzticību, cenšoties saglabāt ekonomisko līdzsvaru.