Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇹🇷

Turcija Bezdarbnieki

Akciju cena

3,071 milj.
Izmaiņas +/-
-21 000
Izmaiņas %
-0,68 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Turcija ir 3,071 milj. . Bezdarbnieki Turcija samazinājās līdz 3,071 milj. 1.05.2024., pēc tam kad tas bija 3,092 milj. 1.04.2024.. Laikā no 1.01.2005. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Turcija bija 2,96 milj. . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.09.2019. ar 4,59 milj. , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.06.2006. ar 1,81 milj. .

Avots: Turkish Statistical Institute

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.05.2024.3,071 milj.
1.04.2024.3,092 milj.
1.03.2024.3,096 milj.
1.02.2024.3,101 milj.
1.01.2024.3,201 milj.
1.12.2023.3,108 milj.
1.11.2023.3,122 milj.
1.10.2023.2,978 milj.
1.09.2023.3,139 milj.
1.08.2023.3,177 milj.
1
2
3
4
5
...
24

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇹🇷
Algas
8971 TRY/Month4050 TRY/MonthGada
🇹🇷
Bezdarba līmenis
9,2 %8,5 %Mēneša
🇹🇷
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
17,6 %15,9 %Mēneša
🇹🇷
Darbaspēka izmaksas
1170,352 points1108,744 pointsCeturksnis
🇹🇷
Iedzīvotāji
85,372 milj. 85,279 milj. Gada
🇹🇷
Iegādes līmenis
54,2 %54,2 %Mēneša
🇹🇷
Minimālās algas
20 002,5 TRY/Month13 414,5 TRY/MonthCeturksnis
🇹🇷
Nodarbinātības līmenis
49,5 %49,6 %Mēneša
🇹🇷
Nodarbinātie
32,522 milj. 32,863 milj. Mēneša
🇹🇷
Pensijas vecums sievietēm
58 Years58 YearsGada
🇹🇷
Pensijas vecums vīriešiem
60 Years60 YearsGada
🇹🇷
Ražošanas algas
1446,4 points1357,834 pointsCeturksnis

Turcijā bezdarbnieki ir personas, kuras ir bez darba un aktīvi meklē darbavietu.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.