Leģendāri ieguldītāji izvēlas Eulerpool.

Trusted by leading companies and financial institutions

BlackRock logoAllianz logoGoogle logoAnthropic logoBloomberg logoRevolut logoNASDAQ logoCoinbase logo
BlackRock logoAllianz logoGoogle logoAnthropic logoBloomberg logoRevolut logoNASDAQ logoCoinbase logo
šŸ‡¹šŸ‡·

Turcija Eksports

Kurss

Akciju cena
22,718 miljardi USD
1.11.2025.
Izmaiņas +/-
-1,223 miljardi USD
Izmaiņas %
-5,11 %

PaÅ”reizējā Eksporta vērtÄ«ba Turcija ir 22,718 miljardi USD. Eksports Turcija samazinājās lÄ«dz 22,718 miljardi USD 1.11.2025., pēc tam kad 1.10.2025. tas bija 23,941 miljardi USD. No 1.01.1957. lÄ«dz 1.11.2025. vidējais IKP Turcija bija 4,80 miljardi USD. Visaugstākais rādÄ«tājs tika sasniegts 1.07.2025. ar 24,91 miljardi USD, kamēr zemākā vērtÄ«ba tika fiksēta 1.08.1958. ar 7,10 milj. USD.

Avots: Turkish Statistical Institute

Eksports

Eksports

  • 3 gadi

  • 5 gadi

  • 10 gadi

  • 25 gadi

  • Max

Eksporti

Eksports Vēsture

DatumsVērtība
1.11.2025.22,718 miljardi USD
1.10.2025.23,941 miljardi USD
1.09.2025.22,576 miljardi USD
1.08.2025.21,713 miljardi USD
1.07.2025.24,912 miljardi USD
1.06.2025.20,482 miljardi USD
1.05.2025.24,82 miljardi USD
1.04.2025.20,781 miljardi USD
1.03.2025.23,402 miljardi USD
1.02.2025.20,731 miljardi USD
1
2
3
4
5
...
83

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Eksports

šŸ‡¹šŸ‡·

Ārvalstu parāds

Ceturksnis

PaÅ”reizējais
547,698 miljardi USD
IepriekŔējais
522,985 miljardi USD
šŸ‡¹šŸ‡·

Ārvalstu tieŔās investÄ«cijas

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
567 milj. USD
IepriekŔējais
564 milj. USD
šŸ‡¹šŸ‡·

Dabasgāzes importi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
157Ā 230,526 Terajoule
IepriekŔējais
138Ā 101,894 Terajoule
šŸ‡¹šŸ‡·

Ieroču pārdoŔana

Gada

PaÅ”reizējais
332 milj. SIPRI TIV
IepriekŔējais
699 milj. SIPRI TIV
šŸ‡¹šŸ‡·

Importi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
30,523 miljardi USD
IepriekŔējais
31,521 miljardi USD
šŸ‡¹šŸ‡·

Kapitāla plūsmas

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
-2,67 miljardi USD
IepriekŔējais
-3,313 miljardi USD
šŸ‡¹šŸ‡·

Naftas ieguve

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
122 BBL/D/1K
IepriekŔējais
122 BBL/D/1K
šŸ‡¹šŸ‡·

Pārskaitījumi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
7 milj. USD
IepriekŔējais
5 milj. USD
šŸ‡¹šŸ‡·

TeikuŔā bilance pret IKP

Gada

PaÅ”reizējais
-0,8 % of GDP
IepriekŔējais
-3,5 % of GDP
šŸ‡¹šŸ‡·

TekoŔā konta bilance

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
457 milj. USD
IepriekŔējais
1,078 miljardi USD
šŸ‡¹šŸ‡·

Terorisma indekss

Gada

PaÅ”reizējais
3,968 Points
IepriekŔējais
4,168 Points
šŸ‡¹šŸ‡·

Tirdzniecības bilance

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
-7,805 miljardi USD
IepriekŔējais
-7,58 miljardi USD
šŸ‡¹šŸ‡·

Tirdzniecības nosacījumi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
89,35 points
IepriekŔējais
91,3 points
šŸ‡¹šŸ‡·

Tūrisma ienākumi

Ceturksnis

PaÅ”reizējais
24,258 miljardi USD
IepriekŔējais
16,28 miljardi USD
šŸ‡¹šŸ‡·

Tūristu ieraŔanās

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
2,805 milj.
IepriekŔējais
5,684 milj.
šŸ‡¹šŸ‡·

Zelta rezerves

Ceturksnis

PaÅ”reizējais
641,28 Tonnes
IepriekŔējais
634,76 Tonnes

Turcijas galvenie eksporta produkti ir: maŔīnas un transporta aprÄ«kojums (31 procents no kopējā eksporta), no kuriem ceļu transportlÄ«dzekļi veido (15 procentus) un elektriskās maŔīnas, aparāti un ierÄ«ces (6 procentus); ražotās preces (25 procenti), no kuriem tekstila dzijas, audumi, gatavie izstrādājumi (7 procenti), dzelzs un tērauds (6 procenti) un metāla izstrādājumi (4 procenti); dažādi ražojumi (18 procenti), no kuriem apģērbi un apģērba piederumi (10 procenti); pārtika un dzÄ«vi dzÄ«vnieki (9 procenti), no kuriem augļi un dārzeņi (4 procenti); Ä·Ä«miskās un ar tām saistÄ«tās preces (6 procenti); un zelts, nemonetārais (4 procenti). Turcijas galvenie eksporta partneri bija: Vācija (10 procenti no kopējā eksporta); Apvienotā Karaliste, AAE, Irāka un ASV (katrs 6 procenti); Itālija (5 procenti); Francija un Spānija (katrs 4 procenti).

Kas ir Eksports

Eksports ir bÅ«tiska izvērtējuma kategorija makroekonomiskajā analÄ«zē, kas attiecas uz preču un pakalpojumu izveÅ”anu no valsts uz ārvalstÄ«m, veicinot valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu un labklājÄ«bu. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu vizualizācijas platforma izceļ eksporta nozÄ«mi ekonomikas sistēmā un tā ietekmi uz iekŔējo un ārējo tirgu lÄ«dzsvaru. Eksporta apjoms ir viens no bÅ«tiskajiem rādÄ«tājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselÄ«bu. Valstis, kuru eksporta sektors ir stiprs, bieži vien uzrāda pozitÄ«vu tirdzniecÄ«bas bilanci, kas vēl vairāk nostiprina to makroekonomisko stabilitāti. Latvijas eksporta struktÅ«ra aptver dažādas nozares, tai skaitā kokapstrādi, lauksaimniecÄ«bu, inženiertehnisko rÅ«pniecÄ«bu un informāciju un komunikāciju tehnoloÄ£ijas. Å o nozaru uzplaukums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, radot jaunas darbavietas un palielinot valsts kopproduktivitāti. Makroekonomikas ziņā eksports ir nozÄ«mÄ«gs valÅ«tas ieplÅ«des avots, stiprinot nacionālo valÅ«tu un uzlabojot valsts maksājumu bilanci. Kad valsts preces un pakalpojumi ir konkurētspējÄ«gi starptautiskajā tirgÅ«, to ekonomiskās perspektÄ«vas uzlabojas. KonkurētspējÄ«bu bieži vien veicina inovācijas un tehnoloÄ£iskā attÄ«stÄ«ba, kas paaugstina produktu kvalitāti un efektivitāti ražoÅ”anā. Eksportā bÅ«tisks faktors ir arÄ« tirdzniecÄ«bas politikas, kas nosaka eksporta nosacÄ«jumus un regulējumus. Valstu pārvaldes iestādēm ir svarÄ«gi veikt stratēģiskas darbÄ«bas, lai atbalstÄ«tu eksportētājus, piemēram, sniedzot nodokļu atvieglojumus, eksporta kredÄ«tus un stimulējoŔās programmas. Starptautiskas tirdzniecÄ«bas lÄ«gumi un sadarbÄ«bas veicināŔanas pÅ«les palÄ«dz eksportētājiem iesaistÄ«ties globālā tirgÅ«, mazinot tarifu barjeras un citu pārrakstÄ«to ierobežojumu ietekmi. Tāpat bÅ«tiski ir izprast starptautiskos pieprasÄ«jumus un tirgus tendences, lai pielāgotu eksporta stratēģiju attiecÄ«gi. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir veiksmÄ«gi pielāgojuÅ”ies pārmaiņām globālajā ekonomikā, palielinot eksporta apjomu ar jauniem produktiem un jauniem tirgiem ārpus tradicionālajiem tirdzniecÄ«bas partneriem. E-komercija un digitālā ekonomika arÄ« ir atstājusi bÅ«tisku ietekmi uz eksporta struktÅ«ru, ļaujot mazākiem uzņēmumiem sniegt savus pakalpojumus un produktus uz starptautiskās skatuves biežāk un efektÄ«vāk. Eulerpool platformā eksporta dati tiek detalizēti analizēti, lai nodroÅ”inātu visaptveroÅ”u priekÅ”statu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Tas ietver ne tikai kopējo eksporta apjomu, bet arÄ« datus par galvenajām eksportējoÅ”ajām nozarēm, galvenajiem tirdzniecÄ«bas partneriem un segmentētiem eksporta datiem atkarÄ«bā no ikgadējiem vai ikmēneÅ”a rādÄ«tājiem. Tas ļauj konstatēt tendences un izprast ekonomisko dinamiku plaŔākā kontekstā. Vēsturiskie dati liecina par to, kā eksports ir mainÄ«jies atkarÄ«bā no globālajiem ekonomikas cikliem, politikas izmaiņām un tehnoloÄ£ijas attÄ«stÄ«bas tempiem. Piemēram, krÄ«zes posmā var novērot eksporta samazinājumu, kas bieži vien ir signāls par kopējām ekonomiskām problēmām, savukārt pieaugums var norādÄ«t uz ekonomikas atveseļoÅ”anos un jaunu tirgus iespēju izmantoÅ”anu. Eksporta apskatē svarÄ«gs aspekts ir arÄ« eksportēto preču un pakalpojumu pievienotās vērtÄ«bas analÄ«ze. Augsta pievienotā vērtÄ«ba parasti nozÄ«mē augstāku ekonomisko ieguldÄ«jumu un lielāku peļņu valsts ekonomikai. Latvijā, piemēram, koncentrēŔanās uz augstas pievienotās vērtÄ«bas produktu kā, piemēram, kokapstrādes izstrādājumi, informācijas tehnoloÄ£iju risinājumi un farmācijas produkti, ir bijusi stratēģiski nozÄ«mÄ«ga valsts izaugsmei eksporta sektorā. PaÅ”reizējā situācijā Latvijas eksportētāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp globālās piegādes ķēžu traucējumiem, politiskām nestabilitātēm un starptautiskās tirdzniecÄ«bas ierobežojumiem, kas nosaka nepiecieÅ”amÄ«bu pēc elastÄ«gām un pielāgojamām eksporta stratēģijām. Lai nodroÅ”inātu turpmāku eksportu izaugsmi, ir svarÄ«gi turpināt inovācijas, uzlabot produktu kvalitāti un paplaÅ”ināt tirgus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Eulerpool, efektÄ«vi izmantojot makroekonomiskos datus, sniedz vērtÄ«gu ieguldÄ«jumu izpratnē par eksporta dinamiku un valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu. Izmantojot mÅ«su platformu, lietotāji var iegÅ«t vērtÄ«gus ieskatus, kas palÄ«dz pieņemt informētus lēmumus gan valsts lÄ«meņa politikas veidotājiem, gan privātā sektora dalÄ«bniekiem, veicinot ilgtspējÄ«gu ekonomikas attÄ«stÄ«bu un labklājÄ«bu. Noslēgumā var secināt, ka eksports ir vitāli svarÄ«gs elements Latvijas ekonomikā, kas nodroÅ”ina bÅ«tiskus ienākumus un darba vietas, veicina tehnoloÄ£iskās attÄ«stÄ«bas un nodroÅ”ina ekonomisko stabilitāti. Ir bÅ«tiski veikt stratēģiskas darbÄ«bas, kas atbalsta eksportētājus, uzlabo tirgus pieejamÄ«bu un veicina jaunu tirgu izpēti. Eulerpool turpinās nodroÅ”ināt precÄ«zus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palÄ«dzētu novērtēt un saprast eksportu lomu un ietekmi mÅ«sdienu ekonomikā.