Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇲🇾

Malāzija Bezdarbnieki

Akciju cena

566 600
Izmaiņas +/-
-400
Izmaiņas %
-0,07 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Malāzija ir 566 600 . Bezdarbnieki Malāzija samazinājās līdz 566 600 1.03.2024., pēc tam kad tas bija 567 000 1.02.2024.. Laikā no 1.12.1985. līdz 1.04.2024. vidējais IKP Malāzija bija 493 870,05 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.05.2020. ar 826 100,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.12.1996. ar 210 500,00 .

Avots: Department of Statistics, Malaysia

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2024.566 600
1.02.2024.567 000
1.01.2024.567 000
1.12.2023.568 000
1.11.2023.569 000
1.10.2023.571 000
1.09.2023.574 000
1.08.2023.577 000
1.07.2023.579 000
1.06.2023.582 000
1
2
3
4
5
...
20

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇲🇾
Algas
2900 MYR/Month3212 MYR/MonthGada
🇲🇾
Bezdarba līmenis
3,3 %3,3 %Mēneša
🇲🇾
Iedzīvotāji
33,4 milj. 32,7 milj. Gada
🇲🇾
Iegādes līmenis
70,3 %70,3 %Mēneša
🇲🇾
Minimālās algas
1500 MYR/Month1500 MYR/MonthGada
🇲🇾
Nodarbinātie
16,556 milj. 16,532 milj. Mēneša
🇲🇾
Pensijas vecums sievietēm
60 Years60 YearsGada
🇲🇾
Pensijas vecums vīriešiem
60 Years60 YearsGada
🇲🇾
Ražošanas algas
3419 MYR/Month3482 MYR/MonthMēneša
🇲🇾
Vakanču saraksts
370 540 444 543 Ceturksnis

Malaizijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.