Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇮🇸

Sala Eksports

Akciju cena

72,851 miljardi ISK
Izmaiņas +/-
+8,661 miljardi ISK
Izmaiņas %
+12,64 %

Pašreizējā Eksports vērtība Sala ir 72,851 miljardi ISK. Eksports Sala pieauga līdz 72,851 miljardi ISK 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 64,19 miljardi ISK 1.03.2024.. No 1.01.1960. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Sala bija 17,83 miljardi ISK. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2022. ar 101,33 miljardi ISK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1960. ar 780 000,00 ISK.

Avots: Statistics Iceland

Eksports

  • Max

Eksporti

Eksports Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.72,851 miljardi ISK
1.03.2024.64,19 miljardi ISK
1.02.2024.79,675 miljardi ISK
1.01.2024.79,215 miljardi ISK
1.12.2023.72,9 miljardi ISK
1.11.2023.89,116 miljardi ISK
1.10.2023.71,17 miljardi ISK
1.09.2023.84,42 miljardi ISK
1.08.2023.67,921 miljardi ISK
1.07.2023.63,034 miljardi ISK
1
2
3
4
5
...
78

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Eksports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇮🇸
Ārvalstu parāds
3,358 Bio. ISK3,123 Bio. ISKCeturksnis
🇮🇸
Ārvalstu tiešās investīcijas
21,19 miljardi ISK-2,312 miljardi ISKCeturksnis
🇮🇸
Importi
109,706 miljardi ISK119,254 miljardi ISKMēneša
🇮🇸
Kapitāla plūsmas
3,45 miljardi ISK69,809 miljardi ISKCeturksnis
🇮🇸
Pārskaitījumi
2,135 miljardi ISK2,334 miljardi ISKCeturksnis
🇮🇸
Teikušā bilance pret IKP
0,9 % of GDP-1,7 % of GDPGada
🇮🇸
Tekošā konta bilance
-40,808 miljardi ISK-29,153 miljardi ISKCeturksnis
🇮🇸
Terorisma indekss
0,233 Points0 PointsGada
🇮🇸
Tirdzniecības bilance
-33,92 miljardi ISK-48,051 miljardi ISKMēneša
🇮🇸
Tūristu ierašanās
173 295 156 360 Mēneša
🇮🇸
Zelta rezerves
1,98 Tonnes1,98 TonnesCeturksnis

Islandē kopējā preču eksporta vērtība 2021. gadā bija ISK 136,2 miljardi, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2020. gadā. Alumīnija un alumīnija izstrādājumu eksports veidoja lielāko daļu no eksportētajiem ražojumiem – 37,3% no kopējā eksporta. Jūras produktu eksports veidoja 38,8% no kopējā eksporta, un to vērtība bija par 7,4% augstāka nekā 2020. gadā. Svaigas zivis un saldētas zivju filejas bija lielākā jūras produktu daļa. Svaigas zivis veidoja 11,3% no kopējā eksporta, bet saldētas zivju filejas – 9,6% no kopējā eksporta. Lielākie tirdzniecības partneri preču eksportā bija Nīderlande, Spānija un Apvienotā Karaliste, bet 68,8% no visa eksporta tika nosūtīti uz EEZ valstīm.

Kas ir Eksports

Eksports ir būtiska izvērtējuma kategorija makroekonomiskajā analīzē, kas attiecas uz preču un pakalpojumu izvešanu no valsts uz ārvalstīm, veicinot valsts ekonomisko attīstību un labklājību. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu vizualizācijas platforma izceļ eksporta nozīmi ekonomikas sistēmā un tā ietekmi uz iekšējo un ārējo tirgu līdzsvaru. Eksporta apjoms ir viens no būtiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību. Valstis, kuru eksporta sektors ir stiprs, bieži vien uzrāda pozitīvu tirdzniecības bilanci, kas vēl vairāk nostiprina to makroekonomisko stabilitāti. Latvijas eksporta struktūra aptver dažādas nozares, tai skaitā kokapstrādi, lauksaimniecību, inženiertehnisko rūpniecību un informāciju un komunikāciju tehnoloģijas. Šo nozaru uzplaukums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, radot jaunas darbavietas un palielinot valsts kopproduktivitāti. Makroekonomikas ziņā eksports ir nozīmīgs valūtas ieplūdes avots, stiprinot nacionālo valūtu un uzlabojot valsts maksājumu bilanci. Kad valsts preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, to ekonomiskās perspektīvas uzlabojas. Konkurētspējību bieži vien veicina inovācijas un tehnoloģiskā attīstība, kas paaugstina produktu kvalitāti un efektivitāti ražošanā. Eksportā būtisks faktors ir arī tirdzniecības politikas, kas nosaka eksporta nosacījumus un regulējumus. Valstu pārvaldes iestādēm ir svarīgi veikt stratēģiskas darbības, lai atbalstītu eksportētājus, piemēram, sniedzot nodokļu atvieglojumus, eksporta kredītus un stimulējošās programmas. Starptautiskas tirdzniecības līgumi un sadarbības veicināšanas pūles palīdz eksportētājiem iesaistīties globālā tirgū, mazinot tarifu barjeras un citu pārrakstīto ierobežojumu ietekmi. Tāpat būtiski ir izprast starptautiskos pieprasījumus un tirgus tendences, lai pielāgotu eksporta stratēģiju attiecīgi. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir veiksmīgi pielāgojušies pārmaiņām globālajā ekonomikā, palielinot eksporta apjomu ar jauniem produktiem un jauniem tirgiem ārpus tradicionālajiem tirdzniecības partneriem. E-komercija un digitālā ekonomika arī ir atstājusi būtisku ietekmi uz eksporta struktūru, ļaujot mazākiem uzņēmumiem sniegt savus pakalpojumus un produktus uz starptautiskās skatuves biežāk un efektīvāk. Eulerpool platformā eksporta dati tiek detalizēti analizēti, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Tas ietver ne tikai kopējo eksporta apjomu, bet arī datus par galvenajām eksportējošajām nozarēm, galvenajiem tirdzniecības partneriem un segmentētiem eksporta datiem atkarībā no ikgadējiem vai ikmēneša rādītājiem. Tas ļauj konstatēt tendences un izprast ekonomisko dinamiku plašākā kontekstā. Vēsturiskie dati liecina par to, kā eksports ir mainījies atkarībā no globālajiem ekonomikas cikliem, politikas izmaiņām un tehnoloģijas attīstības tempiem. Piemēram, krīzes posmā var novērot eksporta samazinājumu, kas bieži vien ir signāls par kopējām ekonomiskām problēmām, savukārt pieaugums var norādīt uz ekonomikas atveseļošanos un jaunu tirgus iespēju izmantošanu. Eksporta apskatē svarīgs aspekts ir arī eksportēto preču un pakalpojumu pievienotās vērtības analīze. Augsta pievienotā vērtība parasti nozīmē augstāku ekonomisko ieguldījumu un lielāku peļņu valsts ekonomikai. Latvijā, piemēram, koncentrēšanās uz augstas pievienotās vērtības produktu kā, piemēram, kokapstrādes izstrādājumi, informācijas tehnoloģiju risinājumi un farmācijas produkti, ir bijusi stratēģiski nozīmīga valsts izaugsmei eksporta sektorā. Pašreizējā situācijā Latvijas eksportētāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp globālās piegādes ķēžu traucējumiem, politiskām nestabilitātēm un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumiem, kas nosaka nepieciešamību pēc elastīgām un pielāgojamām eksporta stratēģijām. Lai nodrošinātu turpmāku eksportu izaugsmi, ir svarīgi turpināt inovācijas, uzlabot produktu kvalitāti un paplašināt tirgus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Eulerpool, efektīvi izmantojot makroekonomiskos datus, sniedz vērtīgu ieguldījumu izpratnē par eksporta dinamiku un valsts ekonomisko attīstību. Izmantojot mūsu platformu, lietotāji var iegūt vērtīgus ieskatus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus gan valsts līmeņa politikas veidotājiem, gan privātā sektora dalībniekiem, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un labklājību. Noslēgumā var secināt, ka eksports ir vitāli svarīgs elements Latvijas ekonomikā, kas nodrošina būtiskus ienākumus un darba vietas, veicina tehnoloģiskās attīstības un nodrošina ekonomisko stabilitāti. Ir būtiski veikt stratēģiskas darbības, kas atbalsta eksportētājus, uzlabo tirgus pieejamību un veicina jaunu tirgu izpēti. Eulerpool turpinās nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu novērtēt un saprast eksportu lomu un ietekmi mūsdienu ekonomikā.