Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇨🇭

Šveice Bezdarbnieki

Akciju cena

106 957
Izmaiņas +/-
-1636
Izmaiņas %
-1,52 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Šveice ir 106 957 . Bezdarbnieki Šveice samazinājās līdz 106 957 1.04.2024., pēc tam kad tas bija 108 593 1.03.2024.. Laikā no 1.01.1950. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Šveice bija 61 572,71 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.02.1997. ar 206 291,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.07.1970. ar 26,00 .

Avots: State Secretariat for Economic Affairs

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.106 957
1.03.2024.108 593
1.02.2024.111 879
1.01.2024.113 175
1.12.2023.106 859
1.11.2023.98 011
1.10.2023.93 563
1.09.2023.90 826
1.08.2023.89 881
1.07.2023.87 601
1
2
3
4
5
...
90

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇨🇭
Algas
6903 CHF/Month6788 CHF/MonthGada
🇨🇭
Algu pieaugums
0,6 %1,7 %Ceturksnis
🇨🇭
Bezdarba līmenis
2,3 %2,3 %Mēneša
🇨🇭
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
2,2 %2 %Mēneša
🇨🇭
Daļēja darba laika nodarbinātība
1,787 milj. 1,81 milj. Ceturksnis
🇨🇭
Darba vakancu koeficients
2 %2 %Ceturksnis
🇨🇭
Iedzīvotāji
8,961 milj. 8,815 milj. Gada
🇨🇭
Iegādes līmenis
83,9 %84,6 %Ceturksnis
🇨🇭
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
1,3 %1,3 %Ceturksnis
🇨🇭
Nezemnieciskās algas nomaksas
5,484 milj. 5,488 milj. Ceturksnis
🇨🇭
Nodarbinātības izmaiņas
0,3 %0,4 %Ceturksnis
🇨🇭
Nodarbinātības līmenis
80,3 %81,2 %Ceturksnis
🇨🇭
Nodarbinātie
5,326 milj. 5,302 milj. Ceturksnis
🇨🇭
Pensijas vecums sievietēm
64 Years64 YearsGada
🇨🇭
Pensijas vecums vīriešiem
65 Years65 YearsGada
🇨🇭
pilna laika nodarbinātība
2,866 milj. 2,885 milj. Ceturksnis
🇨🇭
Produktivitāte
106,35 points106,53 pointsCeturksnis
🇨🇭
Ražošanas algas
110,7 points113,1 pointsGada
🇨🇭
Vakances
114 303 110 853 Ceturksnis
🇨🇭
Vakanču saraksts
40 105 41 531 Mēneša

Šveicē bezdarbnieku definīcija ir: personas (16-65 gadi), kuras bija pieejamas darbam (izņemot īslaicīgas slimības gadījumus), bet aptaujas nedēļas laikā nestrādāja, un kuras pēdējo 4 nedēļu laikā veica konkrētas pūles darba atrašanā, sazinoties ar nodarbinātības aģentūru, tieši piesakoties darba devējam, atbildot uz darba sludinājumu vai reģistrējoties arodbiedrības vai profesionālajā reģistrā.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.