Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇦🇹

Austrija Nodarbinātības rādītājs

Akciju cena

74,2 %
Izmaiņas +/-
-0,7 %
Izmaiņas %
-0,94 %

Pašreizējā Nodarbinātības rādītājs vērtība Austrija ir 74,2 %. Nodarbinātības rādītājs Austrija samazinājās līdz 74,2 % 1.12.2023., pēc tam kad tas bija 74,9 % 1.09.2023.. No 1.03.1994. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Austrija bija 70,28 %. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.09.2023. ar 74,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2004. ar 65,30 %.

Avots: EUROSTAT

Nodarbinātības rādītājs

  • Max

Nodarbinātības līmenis

Nodarbinātības rādītājs Vēsture

DatumsVērtība
1.12.2023.74,2 %
1.09.2023.74,9 %
1.06.2023.74,1 %
1.03.2023.73,2 %
1.12.2022.74 %
1.09.2022.74,7 %
1.06.2022.74,1 %
1.03.2022.73,3 %
1.12.2021.73,5 %
1.09.2021.74 %
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātības rādītājs

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇦🇹
Algas
2736 EUR/Month2617 EUR/MonthGada
🇦🇹
Bezdarba līmenis
6,2 %6,4 %Mēneša
🇦🇹
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
9,3 %9,9 %Mēneša
🇦🇹
Bezdarbnieki
274 957 264 018 Mēneša
🇦🇹
Daļēja darba laika nodarbinātība
1,345 milj. 1,337 milj. Ceturksnis
🇦🇹
Darba vakancu koeficients
4,5 %4,1 %Ceturksnis
🇦🇹
Darbaspēka izmaksas
130,212 points139,907 pointsCeturksnis
🇦🇹
Iedzīvotāji
9,1 milj. 8,98 milj. Gada
🇦🇹
Iegādes līmenis
77,6 %78,1 %Ceturksnis
🇦🇹
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
1 %1,1 %Ceturksnis
🇦🇹
Nodarbinātības izmaiņas
0,2 %0 %Ceturksnis
🇦🇹
Nodarbinātie
4,441 milj. 4,498 milj. Ceturksnis
🇦🇹
Pensijas vecums sievietēm
60,5 Years60 YearsGada
🇦🇹
Pensijas vecums vīriešiem
65 Years65 YearsGada
🇦🇹
pilna laika nodarbinātība
3,006 milj. 3,071 milj. Ceturksnis
🇦🇹
Produktivitāte
105,162 points104,406 pointsCeturksnis
🇦🇹
Ražošanas algas
137,3 points137,3 pointsMēneša
🇦🇹
Vakanču saraksts
96 879 93 898 Mēneša

Austrijā nodarbinātības līmenis mēra cilvēku skaitu, kuriem ir darbs, kā procentuālu daļu no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem.

Kas ir Nodarbinātības rādītājs

Nodarbinātības līmenis ir viens no būtiskākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas sniedz svarīgu informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Nodarbinātības līmenis norāda, kāda ir darbspējīgo iedzīvotāju proporcija, kuri šobrīd ir nodarbināti. Šis rādītājs ir saistīts ar dažādiem citiem ekonomikas faktoriem, kā arī sociālajiem un demogrāfiskajiem aspektiem, un tāpēc tas ir svarīgs ikvienam, kas interesējas par makroekonomiku un valsts ekonomisko attīstību. Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, analyzējot nodarbinātības līmeni, ir tā saistība ar valsts ekonomisko izaugsmi. Parasti augsts nodarbinātības līmenis signalizē par spēcīgu un dinamisku ekonomiku, kurā tiek radītas jaunas darba vietas un palielinās ražošanas jauda. Savukārt zemāks nodarbinātības līmenis var norādīt uz ekonomiskām problēmām, piemēram, recesiju, zemu investīciju līmeni vai struktūras problēmām darba tirgū. Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, nodarbinātības līmenis tiek regulāri analizēts un publicēts statistikas pārskatos, ko sagatavo Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un citas organizācijas, kas specializējas darba tirgus pētījumos. Šie statistiskie dati ir būtiski gan valsts, gan privātajam sektoram, lai pieņemtu informētus lēmumus plānošanas un stratēģijas izstrādes procesos. Ietekmi uz nodarbinātības līmeni rada dažādi faktori, un tie ir jāņem vērā visaptverošā analīzē. Viena no galvenajām ietekmes jomām ir izglītība un profesionālā apmācība. Augstāks izglītības līmenis parasti korelē ar zemāku bezdarbu, jo izglītotiem darbiniekiem ir plašākas darba iespējas un lielāka elastība darba tirgū. Latvijā izglītības sistēma un pieejamās profesionālās apmācības programmas būtiski ietekmē nodarbinātības līmeni, jo tās sagatavo darbaspēku, kas spēj pielāgoties mainīgajām prasībām un darba tirgus vajadzībām. Otro būtisku faktoru veido ekonomiskie cikli. Ekonomiskās izaugsmes un lejupslīdes periodos nodarbinātības līmenis parasti mainās, atspoguļojot uzņēmumu spēju radīt jaunas darba vietas vai nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu, lai samazinātu izmaksas. Šie svārstības ir normālas ekonomikas sastāvdaļas, taču tām var būt ievērojama ietekme uz nodarbinātības līmeni un līdz ar to arī uz sociālo un ekonomisko dzīvi valstī. Trešais faktors ir demogrāfiskas izmaiņas. Iedzīvotāju struktūra un dinamika, piemēram, novecošanās, migrācija un dzimstibas līmenis, tieši ietekmē nodarbinātības līmeni. Latvijā demogrāfiskās izmaiņas, it īpaši emigrācija, ir bijusi būtiska problēma, kas ietekmē darbaspēka pieejamību un rezultējas darba tirgus strukturālajās izmaiņās. Turklāt, rudens un pavasara sezonalitāte arī ietekmē nodarbinātības līmeni. Daudzos nozarēs, īpaši lauksaimniecībā un celtniecībā, sezonalitāte ir būtisks faktors, kas ietekmē darba vietu skaitu šajās nozarēs. Sezonālā bezdarba līmenis var palielināties ziemas mēnešos, kad samazinās pieprasījums pēc sezonas strādniekiem, savukārt pavasarī un vasarā nodarbinātības līmenis var pieaugt. Analizējot nodarbinātības līmeni, svarīgi uzskatīt arī darba tirgus elastību un darba attiecību veidus. Elastīgāki darba nosacījumi, piemēram, attālinātais darbs, nepilna laika darbs vai freelance darbība, var palīdzēt palielināt nodarbinātības līmeni, piedāvājot plašākas un daudzveidīgākas nodarbinātības iespējas. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība un digitalizācija arī veicina pieaugošu darba modeli dažādību un nodarbinātības iespēju paplašināšanos. Tomēr, lai objektīvi novērtētu nodarbinātības līmeni, ir jāņem vērā arī ēnu ekonomikas ietekme. Neoficiālais darbs, kas nav reģistrēts un apliekams ar nodokļiem, var izkropļot oficiālos statistikas datus par nodarbinātības līmeni. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošana ir nozīmīga politika, kas palīdz precīzāk noteikt ekonomikas stāvokli un attīstības perspektīvas. No politikās perspektīvas būtiska ir arī valsts nodarbinātības politika un sociālā aizsardzība. Valdības pasākumi, piemēram, aktīvās darba tirgus programmas, apmācības un prasmju attīstības iniciatīvas, kā arī sociālās drošības tīkls darbavietu zaudēšanas gadījumā, tieši ietekmē nodarbinātības līmeni. Latvijas valsts politiķiem un politikas veidotājiem ir jānodrošina elastīga un adaptīva nodarbinātības politika, kas spēj reaģēt uz globālām un vietējām izmaiņām darba tirgū. Nobeigumā, nodarbinātības līmenis ir kompleksa un svarīga makroekonomiska kategorija, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Latvijā stabils un augsts nodarbinātības līmenis ir viens no galvenajiem mērķiem, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību. Eulerpool piedāvā detalizētu un precīzu makroekonomisko datu analīzi, kas palīdz sekot līdzi nodarbinātības līmeņa izmaiņām un izprast tās ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību.