Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc piecām secīgām sēdēm pirmo reizi samazināja galvenās procentu likmes, tādējādi uzsākot procentu likmju maiņu. Galvenā refinansēšanas likme tika samazināta līdz 4,25 procentiem, savukārt noguldījumu likme tagad ir 3,75 procenti, iepriekš bijusi 4,0 procenti.

Jau iepriekš EZB padomes loceklis Joachims Nagels norādīja, ka iespējamība veikt procentu likmes soli ir liela, ja ekonomiskās projekcijas neuzrāda būtiskas izmaiņas. Neskatoties uz šo pielāgojumu, EZB direktore Izabele Šnābele uzsvēra, ka nākamajā mēnesī procentu likmes samazināšana nav droša un būtu jāizmanto piesardzīga pieeja.

Ar bāzes procentu likmes samazināšanu aizdevumi kļūst lētāki, kas varētu stimulēt ekonomiku. Tas atvieglo investīcijas, bet padara taupīšanu mazāk pievilcīgu, jo depozītu procentu likmes varētu kristies. Īpaši no šī pasākuma varētu iegūt Vācijas ekonomika. Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieauga par 0,2 procentiem, kas ir nedaudz zem ES vidējā rādītāja – 0,3 procentiem.

Jaunākie inflācijas dati eirozonā palielināja spiedienu uz ECB rīkoties. Gada inflācijas līmenis pieauga līdz 2,6 procentiem, no 2,4 procentiem iepriekšējā mēnesī, un bija augstāks nekā gaidīts. ECB vidējā termiņā cenšas sasniegt inflācijas līmeni, kas ir nedaudz zem diviem procentiem.

Am Markt war die Zinssenkung bereits weitgehend erwartet worden. Der DAX, der im Vorfeld der Entscheidung um etwa 0,7 Prozent höher notierte, zeigte nach der Ankündigung kaum Veränderungen. Generell sind Zinssenkungen positiv für die Finanzmärkte, da sie die Finanzierungskosten für Unternehmen senken und die Gewinnaussichten verbessern, was sich positiv auf die Aktienkurse auswirken kann.

Latvian: Tirgus bija jau plaši gaidījis procentu likmju pazeminājumu. DAX indekss, kas pirms lēmuma pieņemšanas bija aptuveni 0,7 procentus augstāks, pēc paziņojuma izrādīja gandrīz nekādas izmaiņas. Procentu likmju pazemināšana parasti ir labvēlīga finansu tirgiem, jo tā samazina uzņēmumu finansēšanas izmaksas un uzlabo peļņas izredzes, kas var pozitīvi ietekmēt akciju cenas.

Latvijas valsts ekonomikas departamenti Eiropas Centrālo banku eirozonā ir nedaudz paaugstinājuši savas inflācijas prognozes 2024. un 2025. gadam. Eksperti tagad paredz patērētāju cenu pieaugumu par 2,5 procentiem 2024. gadā un 2,2 procentiem 2025. gadā. Eirozonas ekonomikai prognozēts izaugsmes temps 0,9 procenti 2024. gadā un 1,4 procenti 2025. gadā.

Lagarde: Ilgtermiņā pastāv risks, ka prognozes būs pārāk optimistiskas

Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners (FDP) pozitīvi novērtēja procentu likmes samazinājumu. "EZB procentu likmes samazinājums ir pozitīva ziņa ekonomikai," viņš paziņoja īsziņu dienestā X. Viņš uzsvēra, ka cīņa pret inflāciju būs sekmīga, ja EZB monetārā politika tiks atbalstīta ar stabilitāti orientētu fiskālo politiku. "Mēs neatkāpsimies no tā – parādu bremze ir inflācijas bremze," teica Lindners.