Brisele izstrādā divpakāpju tirdzniecības stratēģiju, lai tiktu galā ar Donaldu Trampu, ja viņš uzsāktu otro pilnvaru termiņu kā prezidents. Mērķis ir piedāvāt republikānim ātru tirdzniecības līgumu un nepieciešamības gadījumā veikt mērķētus atbildes pasākumus pret soda tarifiem.

Here is the translation of the heading to Latvian:
“ES amatpersonas šajā pieejā saskata labāko atbildi uz Trampa solījumu ieviest minimālo 10 procentu tarifu. Viņi lēš, ka tas varētu samazināt ES eksportu par aptuveni 150 miljardiem eiro gadā.”

Sarakste vedēji plāno sazināties ar Trampa komandu vēl pirms viņa stāšanās amatā novembrī, lai pārrunātu, kurus ASV produktus ES varētu iegādāties lielākos apjomos. Ja sarunas izgāzīsies un Tramps paaugstinās tarifus, Eiropas Komisijas Tirdzniecības nodaļa sagatavos importēto preču sarakstus, kurus varētu aplikt ar 50 procentiem vai vairākām nodevām.

Wir müssen zeigen, dass wir ein Partner für die USA sind, kein Problem“, sagte ein hochrangiger EU-Beamter. „Wir suchen nach Abkommen, aber wir sind bereit, uns zu verteidigen, wenn es nötig ist. Wir lassen uns nicht von Angst leiten.“
„Mums jāpierāda, ka esam partneri ASV, nevis problēma,“ teica augsta ranga ES amatpersona. „Mēs meklējam vienošanās, bet esam gatavi aizstāvēt sevi, ja tas ir nepieciešams. Mēs neļaujam bailēm mūs vadīt.“

Trampa pirmā pilnvaru termiņa laiks no 2017. līdz 2021. gadam bija sāpīgs ES, kurai ar ASV ir ievērojams tirdzniecības pārpalikums. Kad Tramps 2018. gadā drošības apsvērumu dēļ noteica tarifus tērauda un alumīnija importam no ES un citām valstīm, ES atbildēja ar atbildes tarifiem 2,8 miljardu eiro apmērā.

Paredzot pasākumus, Brisele mērķēja Trampa pamattirgu, ieviešot augstas nodevas uz burbonu, Harley-Davidson motocikliem un motorlaivām. Šīs nodevas ir apturētas līdz martam, kas ir daļa no pagaidu vienošanās ar Baidena administrāciju par metāla nodevu apturēšanu.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis pauda cerību laikrakstam "Financial Times", ka abas puses varētu izvairīties no pagātnes „konfrontācijām“. „Mēs uzskatām, ka ASV un ES ir stratēģiski sabiedrotie, un īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā ir svarīgi, lai mēs sadarbotos tirdzniecības jomā,” viņš teica.

Tomēr viņš piebilda: „Mēs aizstāvējām savas intereses ar tarifiem un esam gatavi atkal aizstāvēt savas intereses, ja tas būs nepieciešams.”

Latvietis aicināja uz „sadarbības pieeju“ un norādīja, ka Brisele ir atvērta „mērķētiem nolīgumiem“, lai samazinātu 156 miljardu eiro lielo tirdzniecības deficītu precēs.

Šāda virsraksta tulkojums latviešu valodā:
Pirmā Trumpa amata termiņa laikā Brisele vispirms noslēdza vienošanos par omāriem, pamata pārtikas produktu Menā, štatā, kuru Trump cerēja uzvarēt 2020. gadā. ES samazināja tarifus ASV dzīvo un saldētu omāru produktu importam, kā arī visām citām valstīm bez tirdzniecības nolīgumu, saskaņā ar globālajiem tirdzniecības noteikumiem. Pretī ASV uz pusi samazināja tarifus virknē preču, tostarp kristāla stikla izstrādājumiem un šķiltavām.

This translation maintains the original meaning while ensuring it's grammatically correct and understandable in Latvian.

Citi nolīgumi sekoja liellopu gaļas un sojas pupiņu jomā, lai nomierinātu Trampa vēlētājus Vidusrietumos. Tomēr ASV ikgadējais tirdzniecības deficīts palielinājās līdz 152 miljardiem eiro 2020. gadā, salīdzinot ar 114 miljardiem eiro 2016. gadā, kad Tramps uzvarēja vēlēšanās.

Kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES importē lielus sašķidrinātās dabasgāzes apjomus, lai aizstātu piegādes no Maskavas. ASV deficīts prezidenta Džo Baidena laikā palika stabils un 2023. gadā sasniedza 156 miljardus eiro.

ES ierēdņi tomēr brīdina, ka būtu grūti ievērojami palielināt ASV eksportu, jo tas parasti ir mazāk vērtīgs nekā ES eksports. Eksportā dominē izejvielas, savukārt vadošie ES eksporta produkti ir farmaceitiskie līdzekļi, automašīnas un dārgā pārtika un dzērieni, piemēram, šampanietis.

ES ekonomika aug mazāk nekā uz pusi lēnāk nekā ASV ekonomika, kas samazina pieprasījumu.

Jan Hatzius, Goldman Sachs galvenais ekonomists, nesen prognozēja, ka tirdzniecības karš vairāk kaitētu ES nekā ASV. Tas ES izmaksātu 1 procentu no IKP, salīdzinot ar 0,5 procentiem ASV. Tomēr tas arī paaugstinātu inflācijas līmeni ASV par 1,1 procentu, salīdzinot ar 0,1 procentu ES.

Briseles politiķi cer, ka Tramps nevēlas veicināt inflāciju, ja vēlētāji ir noraizējušies par dzīves dārdzību. Tomēr augsta ranga amatpersona teica: „Lai kas arī šoreiz notiktu, mēs esam labāk sagatavojušies.“