BASF vadītājs Martins Brūdermillers intervijā ar "Frankfurter Allgemeine Zeitung" pieprasa Vācijas elektrotīklu nacionalizāciju, lai samazinātu augstās enerģijas izmaksas rūpniecībai. Viņš salīdzina elektrotīklus ar ielām un argumentē, ka tie būtu jānodrošina visiem bez maksas, līdzīgi kā veiksmīgas tautsaimniecības infrastruktūra. Brūdermillers ierosina, ka valsts varētu sadalīt nepieciešamās investīcijas ar publiski privātām partnerībām, pat ja tas prasītu lielas summas.
Tīkla maksas palielināšanās un augstās cenas vējparku platībām, kuras izsolē pārdod federālā valsts, pēc Brudermüller teiktā sadārdzina Vācijas elektroenerģijas izmaksas līdz teju 20 centiem par kilovatstundu. Šī attīstība padara industriju aizvien grūtāk konkurētspējīgu starptautiskā mērogā un vienlaikus sasniegt klimata politikas mērķus.
BASF Ludwigshafenas vietā ražo lielāko daļu no sava nepieciešamās enerģijas paši, taču pieaugošais ekoelektroenerģijas iegāde padara uzņēmumu atkarīgu no sabiedriskajiem tīkliem. Iepriekš Brudermüller jau bija aicinājis valsti dot subsidējumus tīkliem, lai aizsargātu Vācijas rūpniecību no augstajām dekarbonizācijas izmaksām. Bez valsts atbalsta viņš redz risku, ka Vācija kā rūpnieciskā vieta starptautiskā mērogā zaudēs konkurētspēju.
Ķīmijas koncerns BASF saskaras ar izaicinājumiem galvenajā mītnē Ludvighāfenā, pasaulē lielākajā ķīmijas zonā, kur jau ir reģistrēti ievērojami zaudējumi un rentabilitātes problēmas. Brudermīlers norāda, ka varētu tikt slēgtas papildu iekārtas un samazināta pamatķīmikāliju biznesa apjoma, kas novedīs pie sāpīgām pielāgošanām. Neskatoties uz izaicinājumiem, viņš uzsver, ka arī nākotnē Ludvighāfena paliks lielākā koncerna vieta. Spekulācijas par uzņēmuma sadalīšanu viņš noraida.
Martins Brūdermillers, kurš kopš 2018. gada ir lielākā ķīmijas koncerna pasaulē vadītājs, tiks nomainīts galvenajā sapulcē 25. aprīlī ar Markusu Kamietu kā pēctecis. Pēc tam Brūdermilleram jākļūst par Mercedes-Benz uzraudzības padomes priekšsēdētāju.
