Inflācijas līmenis eirozonā 2021. gada jūlijā sasniedzis zemāko punktu vairāku mēnešu laikā un pašlaik ir 2,6 procenti. To liecina statistikas aģentūras Eurostat jaunākā ātrā novērtējuma dati februāra mēnesim, kas tuvina Eiropas Centrālo banku (ECB) mērķim sasniegt divu procentu inflāciju. Tomēr ECB saglabā piesardzību un pagaidām turpina uzturēt nemainīgas procentu likmes. Viens no būtiskiem faktoriem tam ir tarifa algas pieaugums, kam centrālā banka pašlaik pievērš īpašu uzmanību.

Saskaņā ar ES Centrālās bankas aktuālo novērtējumu, tarifu algas eirozonā 2023. gada ceturtajā ceturksnī ir paaugušās par 4,5 procentiem. Lai arī šis pieaugums ir mazāks nekā iepriekš, tas joprojām ir pārāk augsts, lai ilgtermiņā garantētu cenu stabilitāti. Tāpēc procentlikmes samazināšanas laiks lielā mērā atkarīgs no tarifu algu turpmākās attīstības pašreizējā pirmajā ceturksnī. Ja sarunās starp arodbiedrībām un darba devēju asociācijām tiks sasniegti mēreni rezultāti, tad ceļš procentlikmes samazināšanai būs brīvs. Pretējā gadījumā var gadīties, ka ES Centrālās bankas locekļi vēl mēnešiem ilgi gaidīs uz procentlikmes maiņu. Lieli algas pieaugumi var pastāvīgi negatīvi ietekmēt inflāciju, jo īpaši, ja produktivitāte turpina būt vāja un uzņēmumi paaugstinātās algu izmaksas nodod saviem klientiem.

Lai agrīni iegūtu informāciju par algas dinamiku, Eiropas Centrālā banka ir izstrādājusi iekšēju brīdinājuma sistēmu, kas pazīstama arī kā "Algu sekotājs". Sistēma analizē tiešus tarifu līgumus septiņās no divdesmit eirozonas valstīm, lai nebūtu jāgaida uz oficiālajām statistikām, kuras tiek publicētas ar kavēšanos. Šie priekšlaicīgi iegūtie dati norāda, ka algas spiediens 2024. gada pirmajā pusgadā pagaidu kārtā samazināsies, taču pēc tam, iespējams, atkal pieaugs, tuvojoties pieciem procentiem.

Eiropas Centrālā banka ar lielu satraukumu vēro tarifa algas attīstību, jo arodbiedrības pašlaik nav gatavas kompromisiem un pašatturībai. Augstā inflācija pagājušajā gadā atstājusi ietekmi uz nodarbinātajiem. Vācijas Federālā statistikas biroja dati liecina, ka 2023. gadā Vācijā tarifa algas pieaugušas par 3,7 procentiem, kas ir ievērojami zem vidējās inflācijas likmes 5,9 procenti. Tas noveda pie nodarbināto pirktspējas ievērojamas samazināšanās. Arodbiedrībām tuvā institūta WSI ziņojumi arī vēsta par tarifa algu pirktspējas krišanu līdz 2016. gada līmenim. Tāpēc patstāvīgās tarifu sarunas iespējams raksturos būtiski reālo algu pieaugums, tā saka WSI tarifu eksperts Torstens Šultens.

Arodbiedrības un strādājošie nostiprināti iestājas tarifu sarunās 2024. gadā, jo darba tirgi eirozonā joprojām ir labi aizņemti un pastāv speciālistu trūkums. Tomēr neskatoties uz pašreizējo inflācijas samazinājumu, kas galvenokārt ir saistīts ar samazinātām pārtikas cenām, kodolinflācijas līmenis, neņemot vērā pārtiku un enerģiju, ir joprojām augsts – 3,1 procenti. Dēļ nozīmīgām algu paaugstināšanām, pēc Deutsche Bank eksperta Sebastiana Bekera novērtējuma, tiek prognozēts, ka līmenis būs virs diviem procentiem vēl ilgi nākamajā gadā. Tādējādi izskatās, ka vēl būs jāpaiet kādam laikam, līdz arī kodolinflācija tuvosies Eiropas Centrālās bankas mērķim divu procentu apmērā.

Lai gan ekonomisti vērtē progress cīņā pret laikabiedrīgu augsto inflāciju pēdējo divu gadu laikā kā iedrošinošu, daži brīdina par pārmērīgu optimismu, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Tāpēc Eiropas Centrālā banka paliek piesardzīga un rūpīgi seko līdzi algu līgumu attīstībai.