Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) neraugot uz augsto procentu likmi ASV, neredz lielu briesmu Eiropai, bet brīdina par riskiem jaunattīstības valstīm. SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva skaidroja, ka ASV un eirozonas galveno procentlikmju atšķirība izraisa tikai minimālas izmaiņas valūtas kursā, kas maz ietekmē Eiropu. Pašlaik procentlikme ASV ir starp 5,25 un 5,5 procentiem, savukārt eirozonā - 4,5 procenti.
Uz CNBC intervijas, Džordžijeva uzsvēra, ka procentu starpība 50 bāzes punktu apmērā, visticamāk, radīs tikai nelielu ietekmi 0,1 līdz 0,2 procentu robežās uz valūtas kursu. "Šeit [Eiropā] tas nav liels jautājums," teica Džordžijeva. Tomēr, augstie ASV procentu likmes var stipri ietekmēt jaunattīstības valstis, jo tām nāksies segt parādus par augstākām izmaksām un tās var saskarties ar kapitāla aizplūšanu, kā arī stingrākiem finansēšanas nosacījumiem.
Situācija esot īpaši nopietna valstīm, kur ASV procentu likmju politikas ietekme ir dziļāka. Georgijeva arī norādīja uz nepieciešamību Japānā rūpīgi uzraudzīt finanšu nestabilitātes, jo arī šī valsts varētu ciest no augstas procentu likmes vides.
Neskatoties uz sākotnējām cerībām par drīzu procentu likmju samazinājumu gan ASV, gan Eiropā, procentu likmes saglabājas nemainīgi augstas ilgstošu inflācijas bažu dēļ. Eiropas Centrālā banka (ECB) ir atstājusi procentu likmes eirozonā nemainīgas piecas reizes pēc kārtas, un ASV Federālā rezervju sistēma uztur bāzes procentu likmi jau sesto reizi pēc kārtas augstā līmenī. ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels nesen norādīja, ka inflācijas būtiska samazināšanās varētu prasīt ilgāku laiku.
Šīs tendences atspoguļo sarežģīto globālo ekonomisko ainavu, kurā politikas veidotājiem ir jālīdzsvaro naudas politikas ietekmi rūpīgi.
