ASV ir izteikušas iebildumus pret ierosināto globālo bagātības nodokli miljardāriem. Finanšu ministre Dženeta Jelena noraidīja Brazīlijas, Francijas un citu valstu izvirzīto priekšlikumu, kura mērķis ir labot ekonomiskās nevienlīdzības, kas ir par labu ļoti bagātajiem.
Šogad Brazīlija vada G20 valstu grupu un ir aicinājusi grupu izstrādāt koordinētu pieeju ultra bagātu indivīdu aplikšanai ar nodokli, kuri var pārcelt savu bagātību uz zema nodokļu līmeņa valstīm. Mērķis ir atspoguļot globālo minimālo nodokļu sistēmu uzņēmumiem, kurai 2021. gadā pieslēgušās aptuveni 140 valstis, taču kas ASV un citur saskārusies ar šķēršļiem.
Jellena paziņoja, ka ASV neatbalstīs diskusijas par šo tēmu. Viņa vēlāk šajā nedēļā tiksies ar septiņu vadošo rūpnieciski attīstīto valstu (G7) finanšu ministriem, kuri, paredzams, apspriedīs globālo bagātības nodokli.
„Mēs ticam progresīvai nodokļu sistēmai. Bet ideja par kopēju globālo noteikumu ieviešanu, lai nodokļotu miljardierus ar kādu veidu peļņas pārdali – to mēs neatbalstām. Tas ir kaut kas, ar ko mēs nevaram piekrist,“ teica Jelena.
Izņemot ministri no Brazīlijas un Francijas, arī amatpersonas no Spānijas, Vācijas un Dienvidāfrikas ir apspriedušas plānu, kas paredz, ka miljardieriem katru gadu ir jāmaksā vismaz 2% no viņu kopējā īpašuma kā nodoklis.
Atbalstītāji apgalvo, ka vispasaules nodoklis nepieļautu bagātajiem pārvietot savu bagātību uz valstīm, kur viņi var izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas ļautu valstīm iegūt lielākus nodokļu ienākumus citu prioritāšu finansēšanai un izmantot nodokļu sistēmu, lai mazinātu pēdējo desmitgažu laikā strauji pieaugušo ienākumu nevienlīdzību.
"Tieši to mēs esam izdarījuši ar uzņēmumu minimālo nodokļu likmēm," pagājušajā mēnesī teica Francijas finanšu ministrs Bruno Le Mare. "Tas pats attiektos uz starptautisko bagātāko personu aplikšanu ar nodokļiem."
Lielākā daļa valstu iekasē ienākuma nodokli, balstoties uz personas dzīvesvietu. Savukārt ASV aplik ar nodokli saviem pilsoņiem par viņu vispasaules ienākumiem, kas amerikāņiem jau apgrūtina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pārvietojot aktīvus un ienākumus uz ārzemēm.
Kamēr Baidena administrācija ierosinājusi ievērojami paaugstināt nodokļus augsti pelnošiem amerikāņiem, tā ir atturējusies no neto vērtības nodokļa, kas gadā iekasētu daļu no personas neto vērtības. Prezidents Baidens tā vietā ir ierosinājis plānu, kas paredz, ka amerikāņiem ar vairāk nekā 100 miljonu dolāru vērtību ik gadu būs jāmaksā 25% nodokļi no visiem ienākumiem, ieskaitot nerealizētos kapitāla pieaugumus.
Kapitāla pieaugums ASV parasti tiek aplikts ar 23,8% augstāko nodokļa likmi, kad tiek pārdots aktīvs, kas nozīmē, ka vērtības pieaugums var palikt neaplikts ar nodokli gadiem ilgi. Ienākumi, ieskaitot algas, tiek aplikti ar līdz 37% likmi brīdī, kad tie tiek iegūti, plus citi maksājumi. Tiek gaidīts, ka Augstākā tiesa drīzumā izlems par lietu, kas varētu radīt konstitucionālu aizliegumu aplikšanai ar nodokli uz īpašumu.
Yellena ir virzījusi uz priekšu globālo vienošanos par uzņēmumu nodokļiem, kas nosaka 15% minimālo nodokļa likmi, kuru uzņēmumiem ir jāmaksā valstīs, kurās tie darbojas. Tomēr, saskaroties ar republikāņu opozīciju, Kongress līdz šim vienošanos nav ratificējis.
