Pārmaiņas Haiti – solis virzienā uz stabilitāti?

Haiša starpnieka prezidents Arijels Henrijs bija spiests atzīt savu bezspēcību un atkāpās no amata, apņemoties nemieru un noziedzības grupu pieaugošās ietekmes apstākļos. Henrija aiziešana Karību jūras krīžu pārņemtajai valstij varētu būt sākotnējā cerības stars, jo viņš bija bez patiesas demokrātiskas leģitimitātes. Sekojošais izaicinājums ir nodrošināt mierīgu pārejas periodu un atgriezt valstij likumību caur demokrātiskām jaunvēlēšanām. Nepieciešamība ir acīmredzama, bet ceļš turp ir ārkārtīgi sarežģīts. Apvienoto Nāciju Organizācijas līdzdalība varētu veicināt risinājumu, taču ANO reputācija Haiti ir ievērojami bojāta iepriekšējo trūkumu dēļ. Tā sauktie zilie ķiveres, kas tika nosūtīti kā miera uzturētāji, ieveda holēru un sekoja incidenta noslēpšanas mēģinājumi. Šī uzticības krīze starptautiskām palīdzības misijām tagad rada jautājumu, kas varētu uzņemties atbildību par pārejas periodu. Skarba realitāte liecina, ka starptautiskā palīdzība un nevalstiskās organizācijas pēc 2010. gada postījumiem zemestrīcē nesasniedza vēlamo efektu, kas prasa kritisku pašrefleksi. Tālāk ir jāatpazīst, kas Haiti ir vissteidzamāk nepieciešams: pamata infrastruktūras, piemēram, skolas, ceļi, slimnīcas, kā arī drošības un politiskās stabilitātes nodrošināšana. Vienlaikus ir jāizvairās no paternalisma un dominējošas ietekmes, lai dotu Haiti cilvēkiem iespēju pašrealizācijai.