Turpinās bažas par Francijas budžeta plāniem, kas ietekmē obligāciju tirgu.

Francijas nesen iepazīstinātie budžeta plāni saskaras ar skeptisku obligāciju ekspertu viedokli, kas varētu radīt ilgstošus izaicinājumus valsts finansēšanas izmaksām. Premjerministra Mišela Barnjē vadībā Francijas valdība plāno ieviest ietaupījumus un paaugstināt nodokļus par 60 miljardiem eiro. Mērķis ir saglabāt valsts uzticamību, neskatoties uz deficītu, kas pārsniedz 6 procentus no IKP, un satraucoši augsto parādu līmeni – sliktākā situācijā eirozonā ir tikai Grieķija un Itālija. Saspringtā situācija ir izraisījusi Francijas valsts obligāciju ienesīguma pieaugumu, kur 10 gadu likme pašlaik pārsniedz 3 procentus, kas ir augstāk nekā Spānijai. Tas atspoguļo arī riska prēmiju, ko investori pieprasa salīdzinājumā ar Vāciju. Tā pašlaik ir 0,77 procentpunkti un tuvojas 12 gadu augstākajam līmenim. Daži tirgus novērotāji, piemēram, Kevins Tozē no Carmignac, kritizē budžeta optimistiskās izaugsmes pieņēmumus un uzsver politisko nenoteiktību. Draudošais parlamenta atbalsta zaudējums varētu piespiest valdību nākamajos mēnešos nodrošināt labākus ekonomiskos rezultātus, lai saglabātu savas prognozes. Investoriem, piemēram, Garets Hilam no Royal London Asset Management, satraukumu rada trauslā politiskā stabilitāte Francijā. Lai gan Barnjē valdības izveide radīja atvieglojumu, gaidāmie kredītreitingi un sarežģītās diskusijas par budžetu pasliktina tirgus perspektīvas. Šajā situācijā Francija plāno emitēt 300 miljardu eiro vērtas valsts obligācijas 2025. gadā, ko analītiķi vērtē kā labāku nekā gaidīts. Tomēr šaubas par deficīta plāna uzticamību paliek. Marks Daudings no RBC BlueBay Asset Management uzskata, ka Francijas politiskā nenoteiktība ir lielākais riska faktors. Lai gan BlueBay nesen realizēja peļņu no likmēm pret Francijas obligācijām, turpina kritiski vērot tirgu. Arī Bens Lords no M&G Investments pauž bažas par fiskālās politikas atvieglojumiem, īpaši attiecībā uz to efektivitāti nodokļu jomā.