Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇫🇷

Francija Nodarbinātas personas

Akciju cena

30,413 milj.
Izmaiņas +/-
+49 400
Izmaiņas %
+0,16 %

Pašreizējā Nodarbinātas personas vērtība Francija ir 30,413 milj. . Nodarbinātas personas Francija palielinājās līdz 30,413 milj. 1.09.2023., pēc tam, kad tā bija 30,363 milj. 1.06.2023.. No 1.03.1950. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Francija bija 23,60 milj. . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2023. ar 30,45 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1950. ar 19,52 milj. .

Avots: INSEE, France

Nodarbinātas personas

  • Max

Nodarbinātie

Nodarbinātas personas Vēsture

DatumsVērtība
1.09.2023.30,413 milj.
1.06.2023.30,363 milj.
1.03.2023.30,305 milj.
1.12.2022.30,239 milj.
1.09.2022.30,145 milj.
1.06.2022.30,013 milj.
1.03.2022.29,873 milj.
1.12.2021.29,7 milj.
1.09.2021.29,483 milj.
1.06.2021.29,123 milj.
1
2
3
4
5
...
30

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātas personas

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇫🇷
Algas
3466 EUR/Month3321 EUR/MonthGada
🇫🇷
Algu pieaugums
3,3 %3,9 %Ceturksnis
🇫🇷
Bezdarba līmenis
7,3 %7,5 %Ceturksnis
🇫🇷
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
17,8 %17,8 %Mēneša
🇫🇷
Bezdarbnieki
2,835 milj. 2,816 milj. Mēneša
🇫🇷
Daļēja darba laika nodarbinātība
4,768 milj. 4,67 milj. Ceturksnis
🇫🇷
Darbaspēka izmaksas
118,8 points118,1 pointsCeturksnis
🇫🇷
Iedzīvotāji
68,14 milj. 67,93 milj. Gada
🇫🇷
Iegādes līmenis
74,5 %74,1 %Ceturksnis
🇫🇷
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
1,8 %1,8 %Ceturksnis
🇫🇷
Minimālās algas
1766,92 EUR/Month1766,92 EUR/MonthCeturksnis
🇫🇷
Nelauksaimniecības privātā nodarbinātība
21,163 milj. 21,11 milj. Ceturksnis
🇫🇷
Nezemnieciskās algas nomaksas
27,149 milj. 27,078 milj. Ceturksnis
🇫🇷
Nodarbinātības izmaiņas
0,2 %0,1 %Ceturksnis
🇫🇷
Nodarbinātības līmenis
68,8 %68,5 %Ceturksnis
🇫🇷
Pensijas vecums sievietēm
62,5 Years62,25 YearsGada
🇫🇷
Pensijas vecums vīriešiem
62,25 Years62 YearsGada
🇫🇷
pilna laika nodarbinātība
23,376 milj. 23,291 milj. Ceturksnis
🇫🇷
Pirmais pieteikums darba nespējas pabalstam
40 900 -36 800 Mēneša
🇫🇷
Produktivitāte
99,047 points99,132 pointsCeturksnis
🇫🇷
Ražošanas algas
2,87 milj. 2,864 milj. Ceturksnis
🇫🇷
Ražošanas algas
117,2 points116,9 pointsCeturksnis
🇫🇷
Vakanču saraksts
309 900 305 000 Mēneša
🇫🇷
Valsts darba samaksas un algu aprēķini
5,986 milj. 5,972 milj. Ceturksnis
🇫🇷
Vidējais stundu skaits nedēļā
31,3 Hours31,2 HoursCeturksnis

Francijā nodarbinātas personas ir indivīdi ar minimālo nepieciešamo vecumu, kuri noteiktu laiku strādā kādā uzņēmumā.

Kas ir Nodarbinātas personas

Darba ņēmēju kategorija ir viena no svarīgākajām makroekonomiskā analīzes sadaļām, kuru nodrošina mūsu profesionālā tīmekļa vietne Eulerpool. Šī kategorija piedāvā detalizētu ieskatu par nodarbinātības stāvokli Latvijā, un tā ir būtiska, lai saprastu plašāku ekonomikas kontekstu un tendences. Darba ņēmēju skaits ir tieši saistīts ar ekonomikas dinamiku, iedzīvotāju labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. Nodarbinātība ir viens no galvenajiem sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo strādājošo personu skaitu noteiktā laika periodā. Latvijā šī statistika tiek regulāri apkopota un atjaunināta, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības pārmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas un citus būtiskus faktorus. Eulerpool piedāvā precīzu un detalizētu šo datu analīzi, padarot tos pieejamus gan pētniekiem, gan biznesa analītiķiem, gan politikas veidotājiem. Nodarbināto skaita analīze sniedz būtisku informāciju par darba tirgus veselību un darba iespēju pieejamību iedzīvotājiem. Augsts nodarbinātības līmenis parasti liecina par stabilu un augošu ekonomiku, savukārt zemāki rādītāji var liecināt par strukturālām problēmām, darba tirgus neatbilstībām vai ekonomiskām grūtībām. Latvijā nodarbinātības līmeni ietekmē vairāki faktori, tai skaitā ekonomiskās politikas, starptautiskā tirgus tendences, sektoru attīstība un demogrāfiskās izmaiņas. Darba tirgus struktūra Latvijā ir sarežģīta un daudzveidīga. To veido dažādu nozares sektoru aktivitātes, sākot no unikalizētām tehnoloģiju un inovāciju nozarēm līdz tradicionālajām rūpniecības nozarēm. Latvijas valdība un privātā sektora pārstāvji regulāri izmanto nodarbinātības datus, lai veicinātu politikas plānošanu, paredzētu darba tirgus izmaiņas un attiecīgi veidotu izglītības programmas, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Eulerpool vietnē pieejamie dati palīdz uzsvērt šīs dinamiskās attiecības un izcelt galvenās tendences, kas ietekmē Latvijas darba tirgu. Bezdarbs ir pretstats nodarbinātībai un tāpat tiek plaši izplatīts kā svarīgs makroekonomikas rādītājs. Bezdarba līmenis ir svarīgs, lai novērtētu darba tirgus darbību un noteiktu, cik efektīvi ekonomika spēj nodarbināt savu darbaspēku. Latvijā bezdarba datus iegūst, izmantojot statistiskās aptaujas un administratīvos datus, un tiem ir liela nozīme ekonomisko tendenču prognozēšanā. Eulerpool vietne nodrošina piekļuvi detalizētiem bezdarba datiem, kas ļauj veikt pilnīgu darba tirgus analīzi. Migrācija ir vēl viens faktors, kas ievērojami ietekmē nodarbinātības rādītājus Latvijā. Starptautiskā migrācija rada izmaiņas darbaspēka apjomā un sastāvā, kas, savukārt, ietekmē ekonomikas attīstību un darba tirgus struktūru. Latvijas kontekstā emigrācija, jo īpaši darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju emigrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, ir bijusi būtisks faktors pēdējos gados. Šie migrācijas procesi rada izaicinājumus nodarbinātībai un prasa pielāgošanās pasākumus no valsts politikas plānotājiem un uzņēmējiem. Papildus tradicionālajai nodarbinātības analīzei, Eulerpool vietne piedāvā arī padziļinātu darbaspēka dalībnieku analīzi pēc dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa. Tā, piemēram, detalizēta nodarbinātības analīze pēc dzimuma ļauj saskatīt dzimumu līdztiesības jautājumus darba tirgū, sniedzot datus par vīriešu un sieviešu līdzdalību darba tirgū un atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem. Tas ir būtiski, lai identificētu un risinātu dzimumu diskriminācijas problēmas un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. Izglītības līmenis ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē nodarbinātību. Latvijā izglītības sistēma un tās pielāgošanās spējas darba tirgus vajadzībām spēlē būtisku lomu darba tirgus efektivitātē. Zemāka izglītības līmeņa darbinieki parasti sastopas ar lielākiem izaicinājumiem atrast darbu, savukārt augstākās izglītības darbinieki bieži vien ir labāk pielāgojušies jaunu tehnoloģiju un darba procesu prasībām. Eulerpool piedāvātie dati par nodarbinātību pēc izglītības līmeņa ļauj identificēt šīs tendences un pieņemt stratēģiskus lēmumus izglītības politikas izstrādē. Vecumgrupu analīze ir vēl viena būtiska nodarbinātības rādītāju dimensija. Darba tirgus struktūra pēc vecuma var mainīties atkarībā no demogrāfiskās struktūras izmaiņām. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tuvojas demogrāfiskā pāreja, kurā vecākās paaudzes īpatsvars pieaug, un jauniešu skaits sarūk. Tas rada potenciālus izaicinājumus nodarbinātībā, īpaši augsts vecums un zemāks jauno darbinieku skaits. Eulerpool nodrošina piekļuvi detalizētiem datiem, kas ļauj analizēt šīs demogrāfiskās struktūras un to ietekmi uz darba tirgu. Turklāt, Eulerpool piedāvā piekļuvi starptautiskajiem salīdzinājumiem, kas ļauj novērtēt Latvijas nodarbinātības datus starptautiskā kontekstā. Tas ļauj saprast, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm un reģioniem un identificēt labās prakses piemērus, kurus varētu pielāgot vietējam kontekstam. Latvijas darba tirgus ir dinamisks un daudzdimensionāls, un tas prasa precīzu un detalizētu datu analīzi, lai saprastu tā attīstību un tendences. Eulerpool nodrošina šo analīzi, padarot sarežģītos makroekonomiskos datus viegli pieejamus un saprotamus. Darba ņēmēju kategorija ir būtiska sastāvdaļa šajā analīzes procesā, nodrošinot datus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus un stratēģiski plānot nākotnes attīstību. Mūsu mērķis Eulerpool ir atvieglot šo procesu, piedāvājot uzticamus un precīzus datus, kas atspoguļo Latvijas darba tirgus realitāti. Mēs esam pārliecināti, ka šī informācija ir būtiska gan politikas plānotājiem, gan pētniekiem un uzņēmējiem, lai saprastu un reaģētu uz mainīgajām darba tirgus tendencēm un izveidotu pievilcīgāku ekonomisko vidi visiem iedzīvotājiem.