Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇱🇻

Latvija Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP)

Akciju cena

98 % of GDP
Izmaiņas +/-
-2 % of GDP
Izmaiņas %
-2,02 %

Pašreizējā Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP) vērtība Latvija ir 98 % of GDP. Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija samazinājās līdz 98 % of GDP 1.12.2023., pēc tam, kad tas bija 100 % of GDP 1.09.2023.. No 1.03.2013. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Latvija bija 127,49 % of GDP. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.06.2016. ar 153,00 % of GDP, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2023. ar 98,00 % of GDP.

Avots: European Central Bank

Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP)

  • Max

Ārvalstu parāds pret IKP

Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP) Vēsture

DatumsVērtība
1.12.2023.98 % of GDP
1.09.2023.100 % of GDP
1.06.2023.100 % of GDP
1.03.2023.101 % of GDP
1.12.2022.102 % of GDP
1.09.2022.103 % of GDP
1.06.2022.106 % of GDP
1.03.2022.109 % of GDP
1.12.2021.111 % of GDP
1.09.2021.117 % of GDP
1
2
3
4
...
5

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP)

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇱🇻
Ārvalstu parāds
40,837 miljardi EUR39,728 miljardi EURCeturksnis
🇱🇻
Ārvalstu tiešās investīcijas
-31 milj. EUR-188 milj. EURMēneša
🇱🇻
Dabasgāzes importi
9422,228 Terajoule6188,58 TerajouleMēneša
🇱🇻
Eksporti
1,394 miljardi EUR1,52 miljardi EURMēneša
🇱🇻
Importi
1,794 miljardi EUR1,785 miljardi EURMēneša
🇱🇻
Kapitāla plūsmas
-45 milj. EUR763 milj. EURCeturksnis
🇱🇻
Teikušā bilance pret IKP
-4 % of GDP-4,8 % of GDPGada
🇱🇻
Tekošā konta bilance
-155 milj. EUR-94 milj. EURMēneša
🇱🇻
Terorisma indekss
0 Points0 PointsGada
🇱🇻
Tirdzniecības bilance
-324,127 milj. EUR-262,111 milj. EURMēneša
🇱🇻
Tūristu ierašanās
138 660 105 699 Mēneša
🇱🇻
Zelta rezerves
6,66 Tonnes6,66 TonnesCeturksnis

Kas ir Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP)

Ārējais parāds uz iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no būtiskiem makroekonomikas rādītājiem, kas palīdz analizēt valsts finansiālo stāvokli un ekonomisko stabilitāti. Latvijā šis rādītājs ir īpaši nozīmīgs, jo tas ļauj sniegt pilnvērtīgu pārskatu par valsts sadarbību ar ārvalstu aizdevējiem, investoru uzticību un ekonomikas ilgtspējību. Vispirms ir svarīgi saprast, ko īsti nozīmē ārējais parāds un kā tas tiek saistīts ar IKP. Ārējais parāds ir kopējā summa, ko valsts un privātais sektors ir aizņēmies no ārvalstu kreditoriem. Šis parāds var ietvert dažādas formas, piemēram, valdības izdotās obligācijas, starptautiskos aizdevumus, komerckredītus un citus finansiālos instrumentus. IKP, savukārt, ir kopējā tirgus vērtība visām precēm un pakalpojumiem, kas saražotas konkrētā valstī gada laikā. Ārējais parāds uz IKP attiecība parāda, cik lielā mērā valsts ekonomika ir atkarīga no ārējiem aizdevumiem. Ja šī attiecība ir augsta, tas var liecināt par to, ka valsts ekonomika ir vairāk atkarīga no ārvalstu finansējuma, kas var palielināt riski ekonomiskās nestabilitātes gadījumā. Tajā pašā laikā, mērena ārējā parāda attiecība var norādīt uz veiksmīgu ārējās finansēšanas stratēģiju un stabilu ekonomiku. Latvijā ārējā parāda pārvaldība ir būtisks politikas jautājums, kas ietekmē valsts makroekonomisko stabilitāti. Latvijas valdība pēdējās desmitgadēs aktīvi strādā pie ārējā parāda mazināšanas un stabilizēšanas. Tas ietver efektīvu fiskālās politikas plānošanu, starptautiskās sadarbības uzlabošanu un investoru uzticības stiprināšanu. Latvijas ārējais parāds ir sastopams gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Valdības ārējais parāds veido nozīmīgu daļu no kopējā ārējā parāda, un tas tiek piesaistīts ar dažādiem aizdevumu instrumentiem, kas palīdz finansēt valsts budžeta deficītu un investīciju projektus. Privātā sektora ārējais parāds galvenokārt ietver uzņēmumu aizņēmumus no ārvalstu kreditoriem, kas ir būtisks elements uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējai. Analizējot ārējā parāda uz IKP attiecību, ir būtiski ņemt vērā vairākus faktorus, kas var ietekmēt šo rādītāju. Pirmkārt, valsts ekonomikas izaugsmes temps ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ārējā parāda ilgtspēju. Augsts IKP pieauguma temps var palīdzēt samazināt ārējā parāda attiecību, jo augošā ekonomika var ģenerēt vairāk resursu parāda atmaksai. Otrkārt, valsts budžeta līdzsvarotība ir svarīgs elements ārējā parāda pārvaldībā. Ja valsts budžetā ir lieli deficīti, valdībai nākas aizņemties vairāk līdzekļu no ārvalstu avotiem, kas palielina ārējā parāda slogu. Tāpēc valdības centieni būtiski samazināt budžeta deficītu un nodrošināt fiskālo disciplīnu var veicināt stabilāku ārējā parāda pārvaldību. Treškārt, ir būtiski ņemt vērā arī ārējās tirdzniecības bilanci. Valsts ar pozitīvu tirdzniecības bilanci var uzkrāt ārvalstu valūtas rezerves, kas var tikt izmantotas ārējā parāda atmaksai. Turpretī, negatīva tirdzniecības bilance var radīt spiedienu uz valsts ekonomiku un palielināt ārējā parāda slogu. Papildus tam, ir svarīgi apsvērt arī starptautisko aizdevēju nosacījumus. Aizdevumu procentu likmes, atmaksas termiņi un citi finansiālie nosacījumi var būtiski ietekmēt parādsaistību apkalpošanas izmaksas. Valsts, kas spēj piesaistīt ārvalstu aizdevumus ar zemām procentu likmēm un izdevīgiem nosacījumiem, var labāk pārvaldīt savu ārējo parādu un tā ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku. Latvijas gadījumā ārējā parāda uz IKP attiecība pēdējos gados ir bijusi samērā stabila, pateicoties saprātīgai fiskālajai politikai un starptautiskās sadarbības uzlabošanai. Latvijas valdībai ir izdevies piesaistīt finansiālus resursus no starptautiskajiem aizdevējiem ar salīdzinoši izdevīgiem nosacījumiem, kas ir palīdzējis uzlabot valsts budžeta bilanci un veicināt investīcijas ilgtermiņa attīstības projektos. Tajā pašā laikā, ir svarīgi uzsvērt, ka ārējā parāda pārvaldība ir nemitīgs process, kas prasa pastāvīgu uzmanību un stratēģisku pieeju. Latvijas valdībai, ekonomikas izaugsmei un uzņēmējdarbībai ir būtiski turpināt ieviest efektīvus politikas pasākumus, lai saglabātu stabilu ārējo parādu un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Noslēgumā var teikt, ka ārējais parāds uz IKP ir nozīmīgs makroekonomikas rādītājs, kas palīdz vērtēt valsts finansiālo stāvokli un ekonomisko stabilitāti. Latvijai šis rādītājs ir īpaši svarīgs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un efektīvu ārējā parāda pārvaldību. Latvijas valdība un ekonomikas nozaru pārstāvjiem ir būtiski turpināt strādāt pie tā, lai saglabātu stabilu ārējo parādu un veicinātu valsts labklājību nākotnē.