Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇺🇸

Amerikas Savienotās Valstis Darba atteikuma līmenis

Akciju cena

2,2 %
Izmaiņas +/-
+0 %
Izmaiņas %
+0 %

Pašreizējā Darba atteikuma līmenis vērtība Amerikas Savienotās Valstis ir 2,2 %. Darba atteikuma līmenis Amerikas Savienotās Valstis samazinājās līdz 2,2 % 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 2,2 % 1.03.2024.. No 1.12.2000. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Amerikas Savienotās Valstis bija 2,01 %. Vēsturiskā virsotne tika sasniegta 1.11.2021. ar 3,00 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2009. ar 1,20 %.

Avots: U.S. Bureau of Labor Statistics

Darba atteikuma līmenis

  • Max

Atcelšanas likme

Darba atteikuma līmenis Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.2,2 %
1.03.2024.2,2 %
1.02.2024.2,2 %
1.01.2024.2,2 %
1.12.2023.2,2 %
1.11.2023.2,2 %
1.10.2023.2,3 %
1.09.2023.2,3 %
1.08.2023.2,3 %
1.07.2023.2,3 %
1
2
3
4
5
...
29

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Darba atteikuma līmenis

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇺🇸
ADP nodarbinātības izmaiņa
152 000 188 000 Mēneša
🇺🇸
Algas
29,99 USD/Hour29,85 USD/HourMēneša
🇺🇸
Algu pieaugums
6,3 %6,4 %Mēneša
🇺🇸
Atlaišanas un darba līgumu izbeigšanas
1,498 milj. 1,678 milj. Mēneša
🇺🇸
Bezdarba līmenis
4,2 %4,3 %Mēneša
🇺🇸
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
9,7 %9,1 %Mēneša
🇺🇸
Bezdarbnieki
7,115 milj. 7,163 milj. Mēneša
🇺🇸
Bezdarbnieku pabalstu 4 nedēļu vidējais rādītājs
240 750 238 250 frequency_weekly
🇺🇸
Challenger darba vietu samazinājumi
75 891 Persons25 885 PersonsMēneša
🇺🇸
Daļēja darba laika nodarbinātība
28,004 milj. 27,718 milj. Mēneša
🇺🇸
Darba laika pārtraukumi
3,459 milj. 3,452 milj. Mēneša
🇺🇸
Darbaspēka izmaksas
120,4 points120,1 pointsCeturksnis
🇺🇸
Iedzīvotāji
335,89 milj. 334,13 milj. Gada
🇺🇸
Iegādes līmenis
62,7 %62,7 %Mēneša
🇺🇸
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
0,8 %0,74 %Mēneša
🇺🇸
Minimālās algas
7,25 USD/Hour7,25 USD/HourGada
🇺🇸
Nelauksaimniecības privātā nodarbinātība
229 000 158 000 Mēneša
🇺🇸
Nezemnieciskās algas nomaksas
272 000 165 000 Mēneša
🇺🇸
Nodarbinātības izmaksu indekss
1,2 %0,9 %Ceturksnis
🇺🇸
Nodarbinātības izmaksu indekss Pabalsti
1,1 %0,7 %Ceturksnis
🇺🇸
Nodarbinātības izmaksu indekss: algas
1,1 %1,1 %Ceturksnis
🇺🇸
Nodarbinātības līmenis
60,1 %60,2 %Mēneša
🇺🇸
Nodarbinātie
161,434 milj. 161,266 milj. Mēneša
🇺🇸
Paziņojumi par pieņemšanas darbā plāniem
4236 Persons9802 PersonsMēneša
🇺🇸
Pensijas vecums sievietēm
66,67 Years66,5 YearsGada
🇺🇸
Pensijas vecums vīriešiem
66,67 Years66,5 YearsGada
🇺🇸
pilna laika nodarbinātība
133,246 milj. 133,684 milj. Mēneša
🇺🇸
Pirmais pieteikums darba nespējas pabalstam
218 000 222 000 frequency_weekly
🇺🇸
Produktivitāte
111,909 points111,827 pointsCeturksnis
🇺🇸
Produktivitāte ārpus lauksaimniecības QoQ
2,5 %0,4 %Ceturksnis
🇺🇸
Ražošanas algas
-24 000 6000 Mēneša
🇺🇸
Ražošanas algas
27,96 USD/Hour27,94 USD/HourMēneša
🇺🇸
Turpinātie bezdarbnieka pabalsti
1,875 milj. 1,869 milj. frequency_weekly
🇺🇸
U6-bezdarba līmenis
7,4 %7,4 %Mēneša
🇺🇸
Vakances
8,14 milj. 7,919 milj. Mēneša
🇺🇸
Vakanču saraksts
8,341 milj. 7,621 milj. Mēneša
🇺🇸
Valsts darba samaksas un algu aprēķini
43 000 7000 Mēneša
🇺🇸
Vidējā stundas atalgojuma izmaiņas gada griezumā
4,1 %4 %Mēneša
🇺🇸
Vidējais stundas atalgojums
0,4 %0,2 %Mēneša
🇺🇸
Vidējais stundu skaits nedēļā
34,3 Hours34,3 HoursMēneša
🇺🇸
Vienības darbaspēka izmaksas QoQ
0,4 %3,8 %Ceturksnis

Darbinieku brīvprātīgas atlaišanas ir darbinieku izvēles kārtībā izbeigtas darba attiecības (izņemot pensionēšanos, kas tiek uzskatīti par citiem atdalīšanās veidiem). Brīvprātīgo atlaišanu koeficients tiek aprēķināts, dalot brīvprātīgo atlaišanu skaitu ar nodarbināto skaitu un rezultātu reizinot ar 100.

Kas ir Darba atteikuma līmenis

Jobu pamešanas rādītājs ir būtisks makroekonomisks indikators, kas sniedz vērtīgu ieskatu darba tirgus dinamiku Latvijā un citās valstīs. Eulerpool tīmekļa vietne piedāvā profesionālu un detalizētu makroekonomisku datu atspoguļojumu, ļaujot lietotājiem labāk izprast ekonomiskos procesus un pieņemt pamatotus lēmumus. Šis apraksts iepazīstinās ar jobu pamešanas rādītāja nozīmi, ietekmi uz ekonomiku un tā analīzes metodēm, kā arī sniegs ieskatu aktuālajās tendencēs Latvijā. Jobu pamešanas rādītājs ir procentuālais darbinieku skaits, kas pēdējā laikā ir brīvprātīgi atstājuši savu darbu kopējā nodarbināto skaitā noteiktā laika periodā, parasti mēnesī vai gadā. Šis rādītājs ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas signalizē par darba tirgus veselību. Pieaugošs jobu pamešanas rādītājs, bieži vien liecina par darba tirgus stiprumu un darba ņēmēju pārliecību par savu spēju atrast labāk apmaksātu darbu vai darba apstākļus. Savukārt zems rādītājs var norādīt uz ekonomiskām grūtībām vai darbinieku neapmierinātību ar saviem darba apstākļiem, kas viņus aizkavē meklēt jaunas iespējas. Jobu pamešanas rādītāju var analizēt kopā ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, bezdarba līmeni, nodarbinātības rādītājus, algu pieaugumu, un citiem, lai sniegtu pilnīgu darba tirgus pārskatu. Piemēram, straujš jobu pamešanas rādītājs kopā ar zemu bezdarba līmeni var norādīt uz pozitīvu ekonomisko situāciju, kurā darbinieki ir pārliecināti par savām iespējām darba tirgū. Savukārt augsts jobu pamešanas rādītājs kopā ar augstu bezdarba līmeni var liecināt par darba tirgus disfunkciju, kur darbinieki pamet savus darbus, bet nespēj atrast jaunas nodarbinātības iespējas. Jobu pamešanas rādītāja analīzei ir arī nozīmīga loma uzņēmumu stratēģijas izstrādē un sabiedriskās politikas veidošanā. Uzņēmumi var izmantot šo rādītāju, lai novērtētu darbinieku apmierinātību un pieprasījuma līmeni noteiktos tirgus segmentos. Ja rādītājs pieaug, uzņēmumi var lemt par algu palielināšanu, uzlabotiem darba apstākļiem vai jauniem karjeras attīstības iespēju nodrošināšanu. Valsts ekonomikas politikā jobu pamešanas rādītājs var kalpot kā signāls darba tirgus reformas nepieciešamībai vai atbalsta pasākumu izstrādei, lai veicinātu darba tirgus stabilitāti un izaugsmi. Latvijā jobu pamešanas rādītāja izmaiņas bieži atspoguļo sociālekonomiskos un politiskos procesus valstī. Pēdējo gadu laikā jobu pamešanas rādītājs Latvijā ir bijis salīdzinoši stabils, tomēr pastāvošie ekonomiskie izaicinājumi un darba tirgus nosacījumi var radīt svārstības šajā rādītājā. Eulerpool platforma nodrošina aktuālus un precīzus datus par jobu pamešanas rādītāju, kas palīdz izmantot šo informāciju stratēģiskiem lēmumiem un analīzei. Jobu pamešanas rādītāja analīze ietver tā salīdzinošo izpēti dažādos ekonomikas sektoros un profesijās. Piemēram, augstāk kvalificētu profesiju grupās, piemēram, IT un finansēs, jobu pamešanas rādītājs var atšķirties no zemas kvalifikācijas profesijām, piemēram, mazumtirdzniecībā vai viesnīctūrismā. Šāda analīze palīdz izprast, kurās jomās darba ņēmēji biežāk maina darbavietas un kur uzņēmumiem varētu būt izdevīgi fokusēties uz personāla noturēšanu. Vienlaikus ir svarīgi apsvērt arī darba tirgus reģionālās atšķirības. Reģionos ar augstāku nodarbinātības līmeni un labākām darba iespējām jobu pamešanas rādītājs var būt augstāks, jo darbinieki saskaras ar vairāk iespējām un var justies drošāk par darba maiņu. Savukārt reģionos ar ierobežotākām darba iespējām darbinieki var būt nosliekušies palikt savā pašreizējā darba vietā, pat ja viņi nav pilnībā apmierināti ar saviem darba apstākļiem. Eulerpool piedāvātie dati ir būtisks resurss ekonomistu, uzņēmumu vadītāju un politikas veidotāju rokās, lai analizētu un izprastu jobu pamešanas rādītāju un tā ietekmi uz darba tirgu un ekonomisko izaugsmi. Mūsu platforma nodrošina pieeju multidisciplinārai informācijai, kas ļauj lietotājiem iegūt padziļinātu ieskatu ekonomikas procesos un pieņemt pamatotus lēmumus, kas sekmē ekonomisko attīstību un labklājību. Noslēgumā var secināt, ka jobu pamešanas rādītājs ir ļoti būtisks indikators, kas sniedz plašu ieskatu darba tirgus dinamiku un vispārējo ekonomisko stāvokli Latvijā. Ar Eulerpool platformas palīdzību tiek nodrošināta pieejama un viegli saprotama informācija, kas ļauj dziļāk izprast šī rādītāja nozīmi un tā ietekmi uz dažādiem ekonomikas aspektiem. Šie dati ir neaizstājami gan akadēmiskajā, gan praktiskajā līmenī, veicinot efektīvu un stratēģisku ekonomisko lēmumu pieņemšanu.