Bezdarbnieki Igaunija

Jaunākais Bezdarbnieki rādītājs Igaunija

Cena

38 376

Izmaiņa +/-

-1484

Procentuālā izmaiņa

-3,72 %

Vidējais

38 939,38

Vēsturiskais maksimums

93 742,00

1.03.2010.

Vēsturiskais minimums

11 937,00

1.12.2006.

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Igaunija ir 38 376 . Bezdarbnieki Igaunija samazinājās līdz 38 376 1.08.2026., pēc tam kad tas bija 39 860 1.07.2026.. Laikā no 1.03.1993. līdz 1.08.2026. vidējais IKP Igaunija bija 38 939,38 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.03.2010. ar 93 742,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.12.2006. ar 11 937,00 .

Avots: Statistics Estonia

Bezdarbnieki Igaunija samazinājās 1.08.2026. no 39 860 1.07.2026. uz 38 376. Vidēji Bezdarbnieki Igaunija bija 38 939,38 no 1.03.1993. līdz 1.08.2026., sasniedza vēsturisko augstāko vērtību 93 742,00 1.03.2010. un rekordtālo vērtību 11 937,00 1.12.2006..

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Datums
Bezdarba personu skaits
2026. g. 1. janv.
46 110,00 base
2026. g. 2. janv.
46 068,00 base
2026. g. 3. janv.
44 316,00 base
2026. g. 4. janv.
41 868,00 base
2026. g. 5. janv.
39 167,00 base
2026. g. 6. janv.
39 506,00 base
2026. g. 7. janv.
39 860,00 base
2026. g. 8. janv.
38 376,00 base
Iegūstiet šos datus caur Eulerpool API

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
38 376
39 860
39 506
39 167
41 868
44 316
46 068
46 110
44 667
43 273
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki

Algas

Ceturksnis

Pašreizējais
2135 EUR/Month
Iepriekšējais
2155 EUR/Month

Algas ražošanā

Ceturksnis

Pašreizējais
1971 EUR/Month
Iepriekšējais
2032 EUR/Month

Algu pieaugums

Ceturksnis

Pašreizējais
6,2 %
Iepriekšējais
4,5 %

Bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
6,6 %
Iepriekšējais
7,1 %

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēnesiski

Pašreizējais
28,4 %
Iepriekšējais
28,5 %

Brīvās darba vietas

Mēnesiski

Pašreizējais
5059
Iepriekšējais
5345

Brīvo vietu īpatsvars

Ceturksnis

Pašreizējais
1,4 %
Iepriekšējais
1,5 %

Darba izmaksas

Ceturksnis

Pašreizējais
160,19 points
Iepriekšējais
157,45 points

Darbaspēka līdzdalības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
73,4 %
Iepriekšējais
73,2 %

Iedzīvotāju skaits

Gadā

Pašreizējais
1,36 M
Iepriekšējais
1,37 M

Ilgtermiņa bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
1,1 %
Iepriekšējais
1,6 %

Minimālās darba algas

Ceturksnis

Pašreizējais
946 EUR/Month
Iepriekšējais
886 EUR/Month

Nepilna laika darbs

Ceturksnis

Pašreizējais
92 000
Iepriekšējais
82 800

Nodarbinātās personas

Ceturksnis

Pašreizējais
691 600
Iepriekšējais
686 300

Nodarbinātības izmaiņas

Ceturksnis

Pašreizējais
0,5 %
Iepriekšējais
0,9 %

Nodarbinātības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
68,6 %
Iepriekšējais
68 %

Pensijas vecums vīriešiem

Gadā

Pašreizējais
64,75 Years
Iepriekšējais
64,75 Years

Pensionēšanās vecums sievietēm

Gadā

Pašreizējais
64,75 Years
Iepriekšējais
64,75 Years

Pilna laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
555 300
Iepriekšējais
555 200

Produktivitāte

Ceturksnis

Pašreizējais
122,21 points
Iepriekšējais
123,75 points

Vidējie stundas ienākumi

Ceturksnis

Pašreizējais
13,82 EUR/Hour
Iepriekšējais
13,39 EUR/Hour

Bezdarbnieki

Igaunijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Igaunija — FAQ

Kāds ir pašreizējais Bezdarbnieki Igaunija?

Pašreizējais Bezdarbnieki Igaunija ir 38 376 (1.08.2026.).

Kā nesen mainījies Bezdarbnieki Igaunija?

Bezdarbnieki Igaunija samazinājās no 39 860 (1.07.2026.) līdz 38 376 (1.08.2026.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Igaunija?

Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Igaunija bija 93 742,00 (1.03.2010.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Igaunija?

Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Igaunija bija 11 937,00 (1.12.2006.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Igaunija?

Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Igaunija ir 38 939,38 no 1.03.1993. līdz 1.08.2026..

No kurienes Bezdarbnieki dati Igaunija?

Bezdarbnieki dati Igaunija nāk no Statistics Estonia un tiek publicēti Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.