Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇪🇪

Igaunija Produktivitāte

Akciju cena

110,218 punkti
Izmaiņas +/-
+1,651 punkti
Izmaiņas %
+1,51 %

Pašreizējā Produktivitāte vērtība Igaunija ir 110,218 punkti. Produktivitāte Igaunija pieauga līdz 110,218 punkti 1.12.2023., pēc tam kad tā bija 108,567 punkti 1.09.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Igaunija bija 86,77 punkti. Vēsturiskā augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2020., kad Produktivitāte bija 124,43 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.1995., kad Produktivitāte bija 39,85 punkti.

Avots: EUROSTAT

Produktivitāte

  • Max

Produktivitāte

Produktivitāte Vēsture

DatumsVērtība
1.12.2023.110,218 punkti
1.09.2023.108,567 punkti
1.06.2023.111,962 punkti
1.03.2023.111,89 punkti
1.12.2022.114,138 punkti
1.09.2022.112,601 punkti
1.06.2022.118,471 punkti
1.03.2022.119,768 punkti
1.12.2021.124,089 punkti
1.09.2021.117,386 punkti
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Produktivitāte

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇪🇪
Algas
1894 EUR/Month1904 EUR/MonthCeturksnis
🇪🇪
Algu pieaugums
8,8 %9,7 %Ceturksnis
🇪🇪
Bezdarba līmenis
7,8 %6,3 %Ceturksnis
🇪🇪
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
22 %22,8 %Mēneša
🇪🇪
Bezdarbnieki
48 705 52 083 Mēneša
🇪🇪
Daļēja darba laika nodarbinātība
91 800 85 300 Ceturksnis
🇪🇪
Darba vakancu koeficients
1,6 %1,6 %Ceturksnis
🇪🇪
Darbaspēka izmaksas
169,076 points165,25 pointsCeturksnis
🇪🇪
Iedzīvotāji
1,37 milj. 1,33 milj. Gada
🇪🇪
Iegādes līmenis
74,2 %73,7 %Ceturksnis
🇪🇪
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
1,7 %1,4 %Ceturksnis
🇪🇪
Minimālās algas
820 EUR/Month820 EUR/MonthCeturksnis
🇪🇪
Nodarbinātības izmaiņas
0,5 %0,6 %Ceturksnis
🇪🇪
Nodarbinātības līmenis
68,4 %69,1 %Ceturksnis
🇪🇪
Nodarbinātie
699 200 698 000 Ceturksnis
🇪🇪
Pensijas vecums sievietēm
64,75 Years64,5 YearsGada
🇪🇪
Pensijas vecums vīriešiem
64,75 Years64,5 YearsGada
🇪🇪
pilna laika nodarbinātība
558 600 564 400 Ceturksnis
🇪🇪
Ražošanas algas
1721 EUR/Month1762 EUR/MonthCeturksnis
🇪🇪
Vakanču saraksts
3928 3276 Mēneša
🇪🇪
Vidējais stundas atalgojums
11,61 EUR/Hour11,31 EUR/HourCeturksnis

Igaunijā produktivitāte attiecas uz reālo darbaspēka produktivitāti uz vienu nostrādāto stundu.

Kas ir Produktivitāte

Produktu produktivitāte ir viens no fundamentālajiem aspektiem makroekonomikā un tam ir būtiska nozīme, lai izprastu un analizētu valstu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas nodrošina pieeju makroekonomikas datiem, vērš uzmanību uz šo svarīgo kategoriju, sniedzot detalizētu un visaptverošu ieskatu par šo tēmu. Šajā aprakstā mēs apskatīsim produktivitātes lomu ekonomikā, tās mērīšanas metodes, ietekmējošos faktorus, trendus un nozīmi ekonomiskās politikas veidošanā. Produktivitāte tiek definēta kā efektivitātes mērs, ar kādu ekonomiskās vienības – piemēram, uzņēmumi vai valstis – spēj pārvērst resursus (darbus, kapitālu, zemi) produktos un pakalpojumos. Bieži vien produktivitāte tiek mērīta kā produkcijas apjoms uz vienu nodarbinātības vienību vai uz laika vienību (piemēram, stundas, dienas, gada darba stundu). Augstāka produktivitāte nozīmē lielāku izlaidi ar mazāku resursu patēriņu, kas parasti saistīta ar inovācijām, efektivitātes uzlabojumiem un investīcijām tehnoloģijās. Produktivitātes mērs ir kritisks, jo tas tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni. Augsts produktivitātes līmenis parasti rezultējas lielākos ienākumos, augstākā nodarbinātības līmenī un uzlabotā dzīves kvalitātē. Turklāt, ar augstāku produktivitāti saistītie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū, un valsts ekonomika kļūst izturīgāka pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai novērtētu produktivitāti, tiek izmantotas vairākas mērījumu metodes. Biežāk izmantotā metode ir darba produktivitātes indekss, kas mēra produkcijas vērtību uz vienu nodarbināto vai uz viena darba stundu skaitu. Darba produktivitātes mērīšana sniedz ieskatu par to, cik efektīvi cilvēka darbs tiek izmantots, salīdzinot ar investētajiem laika resursiem. Tomēr arī multifaktoru produktivitāte (MFP) ir būtisks rādītājs, kas mēra izlaides attiecību pret kopējo ieguldījumu grozu, ietverot gan darbu, gan kapitālu. Šis rādītājs ļauj labāk vērtēt tehnoloģiju un efektivitātes lomu produkcijā. Produktivitāti ekonomiskajā sistēmā ietekmē vairāki faktori. Pirmais un, iespējams, vissvarīgākais faktors ir tehnoloģiskās inovācijas un progress. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ražot produktus un pakalpojumus efektīvāk un ar mazākiem resursiem. Investīcijas izglītībā un apmācībā arī būtiski palīdz uzlabot strādājošo prasmes un kompetences, kas savukārt palielina produktivitāti. Kapitāla investīcijas, piemēram, jaunu mašīnu un iekārtu iegāde, arī veicina produktivitātes pieaugumu. Infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta un komunikācijas tīklu uzlabošana, veicina uzņēmumu efektivitāti un piegādes ķēžu racionalizāciju. Neskaitot ekonomiskos faktorus, svarīgu lomu produktivitātes izaugsmē spēlē arī institucionālā vide. Satversmes stabilitāte, tiesiskā kārtība, nekorumpēta pārvalde un efektīvi darbaspēka tirgi ir būtiski priekšnosacījumi produktivitātes pieaugumam. Stabilā un atbalstošā vide veicina uzņēmumu attīstību un investīcijas, kas savukārt rada jaunas iespējas produktivitātes uzlabošanai. Trendi produktivitātes dinamikā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsdienu globalizētajā ekonomikā dažādas pasaules reģiona produktivitātes līmenis var krasi atšķirties. Attīstītajās valstīs redzam augstus produktivitātes līmeņus, pateicoties augsti attīstītām tehnoloģijām un labi apmācītam darbaspēkam. Savukārt attīstības valstīs, kur infrastruktūra un tehnoloģijas nav tik attīstītas, produktivitāte parasti ir zemāka. Tāpat pastāv arī nozaru produktivitātes atšķirības – augsto tehnoloģiju nozarēs un ražošanā produktivitātes rādītāji parasti ir augstāki nekā, piemēram, lauksaimniecībā. Produktivitātei ir arī liela nozīme ekonomiskās politikas veidošanā, un valdības visā pasaulē meklē veidus, kā veicināt produktivitātes pieaugumu. Ekonomiskās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazina nevajadzīgu birokrātiju un veicina inovācijas, ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Vēl viena būtiska joma ir izglītība un profesionālā apmācība. Nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzlabojas ne tikai individuālā produktivitāte, bet arī uzņēmumu un valsts kopējā konkurētspēja. Eulerpool kā profesionāla platforma, kas nodrošina makroekonomikas datus, palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem sekot līdzi un analizēt produktivitātes rādītājus dažādās valstīs un nozarēs. Pieejot plašiem un precīziem datiem par produktivitāti, lietotāji var izdarīt pamatotus lēmumus un īstenot efektīvu stratēģiju izstrādi. Noslēgumā, produktivitāte ir centrālais elements ekonomikas analīzē un politikas veidošanā. Izprotot produktivitātes dinamiku, mērīšanas metodes un ietekmējošos faktorus, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus gan ekonomikas izaugsmē, gan arī sabiedrības dzīves līmenī. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomikas datiem sniedz vērtīgu ieguldījumu šajā procesā, palīdzot visiem interesentiem saprast un uzlabot produktivitātes rādītājus.