Bezdarbnieki Zviedrija

Jaunākais Bezdarbnieki rādītājs Zviedrija

Cena

439 900

Izmaiņa +/-

-26 500

Procentuālā izmaiņa

-5,68 %

Vidējais

389 830,97

Vēsturiskais maksimums

599 800,00

1.06.2021.

Vēsturiskais minimums

248 200,00

1.11.2001.

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Zviedrija ir 439 900 . Bezdarbnieki Zviedrija samazinājās līdz 439 900 1.10.2026., pēc tam kad tas bija 466 400 1.09.2026.. Laikā no 1.01.2001. līdz 1.10.2026. vidējais IKP Zviedrija bija 389 830,97 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2021. ar 599 800,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.11.2001. ar 248 200,00 .

Avots: Statistics Sweden

Bezdarbnieki Zviedrija samazinājās 1.10.2026. no 466 400 1.09.2026. uz 439 900. Vidēji Bezdarbnieki Zviedrija bija 389 830,97 no 1.01.2001. līdz 1.10.2026., sasniedza vēsturisko augstāko vērtību 599 800,00 1.06.2021. un rekordtālo vērtību 248 200,00 1.11.2001..

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Datums
Bezdarba personu skaits
2026. g. 3. janv.
564 900,00 base
2026. g. 4. janv.
500 100,00 base
2026. g. 5. janv.
548 800,00 base
2026. g. 6. janv.
591 500,00 base
2026. g. 7. janv.
467 700,00 base
2026. g. 8. janv.
505 200,00 base
2026. g. 9. janv.
466 400,00 base
2026. g. 10. janv.
439 900,00 base

Iegūstiet šos datus caur Eulerpool API

100 000 pieprasījumu/mēn. bez maksas · bez kartes

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
439 900
466 400
505 200
467 700
591 500
548 800
500 100
564 900
507 100
489 700
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki

Algas

Mēnesiski

Pašreizējais
205,8 SEK/Hour
Iepriekšējais
211,6 SEK/Hour

Algas ražošanā

Mēnesiski

Pašreizējais
227,9 SEK/Hour
Iepriekšējais
229,2 SEK/Hour

Algu pieaugums

Mēnesiski

Pašreizējais
2,9 %
Iepriekšējais
2,9 %

Bezdarba līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
7,7 %
Iepriekšējais
8,1 %

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēnesiski

Pašreizējais
23,6 %
Iepriekšējais
21,7 %

Brīvās darba vietas

Mēnesiski

Pašreizējais
61 900
Iepriekšējais
58 700

Brīvo vietu īpatsvars

Ceturksnis

Pašreizējais
2,2 %
Iepriekšējais
2,1 %

Darba izmaksas

Mēnesiski

Pašreizējais
170,7 points
Iepriekšējais
171,9 points

Darbaspēka līdzdalības līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
74,6 %
Iepriekšējais
75,2 %

Iedzīvotāju skaits

Gadā

Pašreizējais
10,61 M
Iepriekšējais
10,59 M

Ilgtermiņa bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
1,9 %
Iepriekšējais
2,1 %

Nepilna laika darbs

Ceturksnis

Pašreizējais
1,01 M
Iepriekšējais
972 200

Nodarbinātās personas

Mēnesiski

Pašreizējais
5,27 M
Iepriekšējais
5,29 M

Nodarbinātības izmaiņas

Ceturksnis

Pašreizējais
0,7 %
Iepriekšējais
0,3 %

Nodarbinātības līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
68,8 %
Iepriekšējais
69,1 %

Pensijas vecums vīriešiem

Gadā

Pašreizējais
63 Years
Iepriekšējais
63 Years

Pensionēšanās vecums sievietēm

Gadā

Pašreizējais
66 Years
Iepriekšējais
66 Years

Pilna laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
4,06 M
Iepriekšējais
4,01 M

Produktivitāte

Ceturksnis

Pašreizējais
110,68 points
Iepriekšējais
109,57 points

Vidējās nedēļas stundas

Mēnesiski

Pašreizējais
33,1 Hours
Iepriekšējais
33,2 Hours

Bezdarbnieki

Zviedrijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Zviedrija — FAQ

Kāds ir pašreizējais Bezdarbnieki Zviedrija?

Pašreizējais Bezdarbnieki Zviedrija ir 439 900 (1.10.2026.).

Kā nesen mainījies Bezdarbnieki Zviedrija?

Bezdarbnieki Zviedrija samazinājās no 466 400 (1.09.2026.) līdz 439 900 (1.10.2026.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Zviedrija?

Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Zviedrija bija 599 800,00 (1.06.2021.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Zviedrija?

Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Zviedrija bija 248 200,00 (1.11.2001.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Zviedrija?

Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Zviedrija ir 389 830,97 no 1.01.2001. līdz 1.10.2026..

No kurienes Bezdarbnieki dati Zviedrija?

Bezdarbnieki dati Zviedrija nāk no Statistics Sweden un tiek publicēti Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.