Terminal Access

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Bloomberg Fair Value
20M Securities
50Y History
10Y Estimates
8.000+ News Daily
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇸🇪

Zviedrija Produktivitāte

Akciju cena

107,244 punkti
Izmaiņas +/-
+0,259 punkti
Izmaiņas %
+0,24 %

Pašreizējā Produktivitāte vērtība Zviedrija ir 107,244 punkti. Produktivitāte Zviedrija pieauga līdz 107,244 punkti 1.12.2024., pēc tam kad tā bija 106,985 punkti 1.09.2024.. No 1.03.1993. līdz 1.12.2024. vidējais IKP Zviedrija bija 91,43 punkti. Vēsturiskā augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2021., kad Produktivitāte bija 109,43 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1993., kad Produktivitāte bija 67,12 punkti.

Avots: EUROSTAT

Produktivitāte

  • Max

Produktivitāte

Produktivitāte Vēsture

DatumsVērtība
1.12.2024.107,244 punkti
1.09.2024.106,985 punkti
1.06.2024.105,916 punkti
1.03.2024.105,179 punkti
1.12.2023.104,351 punkti
1.09.2023.105,669 punkti
1.06.2023.105,54 punkti
1.03.2023.104,613 punkti
1.12.2022.105,033 punkti
1.09.2022.105,098 punkti
1
2
3
4
5
...
13

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Produktivitāte

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇸🇪
Algas
203 SEK/Hour201,1 SEK/HourMēneša
🇸🇪
Algu pieaugums
3,8 %3,8 %Mēneša
🇸🇪
Bezdarba līmenis
9,4 %10,4 %Mēneša
🇸🇪
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
25,2 %26,8 %Mēneša
🇸🇪
Bezdarbnieki
533 000 592 000 Mēneša
🇸🇪
Daļēja darba laika nodarbinātība
979 300 965 200 Ceturksnis
🇸🇪
Darba vakancu koeficients
2 %1,9 %Ceturksnis
🇸🇪
Darbaspēka izmaksas
163 points162,4 pointsMēneša
🇸🇪
Iedzīvotāji
10,552 milj. 10,522 milj. Gada
🇸🇪
Iegādes līmenis
74,7 %74,8 %Mēneša
🇸🇪
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
1,7 %1,8 %Ceturksnis
🇸🇪
Nodarbinātības izmaiņas
-0,2 %-0,1 %Ceturksnis
🇸🇪
Nodarbinātības līmenis
67,7 %67,1 %Mēneša
🇸🇪
Nodarbinātie
5,158 milj. 5,109 milj. Mēneša
🇸🇪
Pensijas vecums sievietēm
66 Years66 YearsGada
🇸🇪
Pensijas vecums vīriešiem
63 Years63 YearsGada
🇸🇪
pilna laika nodarbinātība
3,99 milj. 4,12 milj. Ceturksnis
🇸🇪
Ražošanas algas
217,3 SEK/Hour215,4 SEK/HourMēneša
🇸🇪
Vakanču saraksts
149 700 137 600 Mēneša
🇸🇪
Vidējais stundu skaits nedēļā
33 Hours26,8 HoursMēneša

Zviedrijā produktivitāte attiecas uz reālo darbaspēka produktivitāti par katru nostrādāto stundu.

Kas ir Produktivitāte

Produktu produktivitāte ir viens no fundamentālajiem aspektiem makroekonomikā un tam ir būtiska nozīme, lai izprastu un analizētu valstu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas nodrošina pieeju makroekonomikas datiem, vērš uzmanību uz šo svarīgo kategoriju, sniedzot detalizētu un visaptverošu ieskatu par šo tēmu. Šajā aprakstā mēs apskatīsim produktivitātes lomu ekonomikā, tās mērīšanas metodes, ietekmējošos faktorus, trendus un nozīmi ekonomiskās politikas veidošanā. Produktivitāte tiek definēta kā efektivitātes mērs, ar kādu ekonomiskās vienības – piemēram, uzņēmumi vai valstis – spēj pārvērst resursus (darbus, kapitālu, zemi) produktos un pakalpojumos. Bieži vien produktivitāte tiek mērīta kā produkcijas apjoms uz vienu nodarbinātības vienību vai uz laika vienību (piemēram, stundas, dienas, gada darba stundu). Augstāka produktivitāte nozīmē lielāku izlaidi ar mazāku resursu patēriņu, kas parasti saistīta ar inovācijām, efektivitātes uzlabojumiem un investīcijām tehnoloģijās. Produktivitātes mērs ir kritisks, jo tas tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni. Augsts produktivitātes līmenis parasti rezultējas lielākos ienākumos, augstākā nodarbinātības līmenī un uzlabotā dzīves kvalitātē. Turklāt, ar augstāku produktivitāti saistītie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū, un valsts ekonomika kļūst izturīgāka pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai novērtētu produktivitāti, tiek izmantotas vairākas mērījumu metodes. Biežāk izmantotā metode ir darba produktivitātes indekss, kas mēra produkcijas vērtību uz vienu nodarbināto vai uz viena darba stundu skaitu. Darba produktivitātes mērīšana sniedz ieskatu par to, cik efektīvi cilvēka darbs tiek izmantots, salīdzinot ar investētajiem laika resursiem. Tomēr arī multifaktoru produktivitāte (MFP) ir būtisks rādītājs, kas mēra izlaides attiecību pret kopējo ieguldījumu grozu, ietverot gan darbu, gan kapitālu. Šis rādītājs ļauj labāk vērtēt tehnoloģiju un efektivitātes lomu produkcijā. Produktivitāti ekonomiskajā sistēmā ietekmē vairāki faktori. Pirmais un, iespējams, vissvarīgākais faktors ir tehnoloģiskās inovācijas un progress. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ražot produktus un pakalpojumus efektīvāk un ar mazākiem resursiem. Investīcijas izglītībā un apmācībā arī būtiski palīdz uzlabot strādājošo prasmes un kompetences, kas savukārt palielina produktivitāti. Kapitāla investīcijas, piemēram, jaunu mašīnu un iekārtu iegāde, arī veicina produktivitātes pieaugumu. Infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta un komunikācijas tīklu uzlabošana, veicina uzņēmumu efektivitāti un piegādes ķēžu racionalizāciju. Neskaitot ekonomiskos faktorus, svarīgu lomu produktivitātes izaugsmē spēlē arī institucionālā vide. Satversmes stabilitāte, tiesiskā kārtība, nekorumpēta pārvalde un efektīvi darbaspēka tirgi ir būtiski priekšnosacījumi produktivitātes pieaugumam. Stabilā un atbalstošā vide veicina uzņēmumu attīstību un investīcijas, kas savukārt rada jaunas iespējas produktivitātes uzlabošanai. Trendi produktivitātes dinamikā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsdienu globalizētajā ekonomikā dažādas pasaules reģiona produktivitātes līmenis var krasi atšķirties. Attīstītajās valstīs redzam augstus produktivitātes līmeņus, pateicoties augsti attīstītām tehnoloģijām un labi apmācītam darbaspēkam. Savukārt attīstības valstīs, kur infrastruktūra un tehnoloģijas nav tik attīstītas, produktivitāte parasti ir zemāka. Tāpat pastāv arī nozaru produktivitātes atšķirības – augsto tehnoloģiju nozarēs un ražošanā produktivitātes rādītāji parasti ir augstāki nekā, piemēram, lauksaimniecībā. Produktivitātei ir arī liela nozīme ekonomiskās politikas veidošanā, un valdības visā pasaulē meklē veidus, kā veicināt produktivitātes pieaugumu. Ekonomiskās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazina nevajadzīgu birokrātiju un veicina inovācijas, ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Vēl viena būtiska joma ir izglītība un profesionālā apmācība. Nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzlabojas ne tikai individuālā produktivitāte, bet arī uzņēmumu un valsts kopējā konkurētspēja. Eulerpool kā profesionāla platforma, kas nodrošina makroekonomikas datus, palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem sekot līdzi un analizēt produktivitātes rādītājus dažādās valstīs un nozarēs. Pieejot plašiem un precīziem datiem par produktivitāti, lietotāji var izdarīt pamatotus lēmumus un īstenot efektīvu stratēģiju izstrādi. Noslēgumā, produktivitāte ir centrālais elements ekonomikas analīzē un politikas veidošanā. Izprotot produktivitātes dinamiku, mērīšanas metodes un ietekmējošos faktorus, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus gan ekonomikas izaugsmē, gan arī sabiedrības dzīves līmenī. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomikas datiem sniedz vērtīgu ieguldījumu šajā procesā, palīdzot visiem interesentiem saprast un uzlabot produktivitātes rādītājus.