Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde
Jaunākais Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps rādītājs Kaboverde
Cena
10,3 %
Izmaiņa +/-
+6,7 %
Vidējais
0,97 %
Vēsturiskais maksimums
15,30 %
1.09.2020.
Vēsturiskais minimums
-31,70 %
1.06.2020.
Pašreizējā vērtība iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempam Kaboverde ir 10,3 %. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde palielinājās līdz 10,3 % 1.12.2025., pēc tam kad tas bija 3,6 % 1.09.2025.. No 1.06.2007. līdz 1.06.2026. vidējais IKP Kaboverde bija 0,97 %. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.09.2020. ar 15,30 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2020. ar -31,70 %.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde pieauga 1.12.2025. no 3,6 % 1.09.2025. uz 10,3 %. Vidēji Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde bija 0,97 % no 1.06.2007. līdz 1.06.2026., sasniedza vēsturisko augstāko vērtību 15,30 % 1.09.2020. un rekordtālo vērtību -31,70 % 1.06.2020..
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps
Max
Iegūstiet šos datus caur Eulerpool API
100 000 pieprasījumu/mēn. bez maksas · bez kartes
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Vēsture
| Datums | Vērtība |
|---|---|
| 10,3 % | |
| 3,6 % | |
| 11,3 % | |
| 1,3 % | |
| 8,3 % | |
| 4,6 % | |
| 4,8 % | |
| 5,8 % | |
| 4,1 % | |
| 13,6 % |
Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps
Brūto pamatkapitāla veidošana
Ceturksnis
IKP
Gadā
IKP gada pieauguma temps
Ceturksnis
IKP no būvniecības
Ceturksnis
IKP no ieguves rūpniecības
Ceturksnis
IKP no komunāliem pakalpojumiem
Ceturksnis
IKP no lauksaimniecības
Ceturksnis
IKP no pakalpojumiem
Ceturksnis
IKP no ražošanas
Ceturksnis
IKP no transporta sektora
Ceturksnis
IKP no valsts pārvaldes
Ceturksnis
IKP par pastāvīgām cenām
Ceturksnis
IKP pieaugums pilnam gadam
Gadā
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
Gadā
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps
Svarīgākais Kaboverdes ekonomikas sektors ir pakalpojumi, kas veido 72 procentus no kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP). No šiem 72 procentiem sabiedriskā administrēšana sastāda 18 procentus; nekustamais īpašums un citas pakalpojumi 13 procentus; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 12 procentus; transports 11 procentus, kā arī viesnīcas un restorāni 7 procentus. Rūpniecība veido 21 procentu, kur celtniecība ir 9 procenti un ražošana, ieguve un karjeru darbi sastāda 8 procentus. Lauksaimniecība un zvejniecība rada 7 procentus no kopējās bagātības. Izdevumu pusē mājsaimniecību patēriņš ir galvenais IKP komponents, veidojot 66 procentus no kopējā patēriņa, kam seko kapitāla veidošanās ar 36 procentiem un valdības izdevumi ar 17 procentiem. Preču un pakalpojumu eksports veido 47 procentus no IKP, kamēr imports veido 67 procentus, samazinot kopējo IKP par 20 procentiem.
Makro lapas citām valstīm iekš Āfrika
Kas ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps?
Ekonomiskā izaugsme ir viens no kritiskākajiem jautājumiem jebkurai valstij, un to nereti izmēra, izmantojot ekonomiskos rādītājus, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu attēlošanas tīmekļa vietne, piedāvā padziļinātu analīzi par IKP izaugsmes rādītāju Latvijā, lai palīdzētu lietotājiem labāk izprast ekonomisko attīstību un izdarīt informētus lēmumus. Šajā rakstā mēs detalizēti izskatīsim IKP izaugsmes tempu un tā nozīmību Latvijas ekonomikas kontekstā. IKP izaugsmes rādītājs ir makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo valsts ekonomiskās darbības izmaiņas noteiktā laikposmā. Tas parasti tiek izteikts procentos un salīdzina attiecīgā gada IKP ar iepriekšējo gadu. Pozitīvs IKP izaugsmes rādītājs norāda uz ekonomikas paplašināšanos, savukārt negatīvs rādītājs norāda uz ekonomikas sarukumu. Šis rādītājs ir būtisks, jo tas sniedz ieskatu par ekonomikas veselību un potenciālajām nākotnes tendencēm, kā arī palīdz politikas veidotājiem un uzņēmējiem pieņemt stratēģiskus lēmumus. Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi dažādus attīstības posmus, sākot no pārejas perioda pēc neatkarības atgūšanas līdz dalībai Eiropas Savienībā un eiro zonā. IKP izaugsmes rādītājs ir bijis viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz novērtēt šo attīstību. Piemēram, 2000. gadu sākumā Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, ko veicināja ārvalstu investīcijas un iekšzemes pieprasījuma palielināšanās. Tomēr 2008. gada globālā finanšu krīze smagi skāra Latviju, izraisot IKP strauju kritumu. Latvija bija spiesta īstenot stingrus taupības pasākumus un strukturālas reformas, lai atjaunotu ekonomisko stabilitāti. IKP izaugsmes tempa analīze ietver vairākus svarīgus aspektus. Pirmkārt, ir būtiski izpētīt faktorus, kas ietekmē IKP izaugsmi. Šeit var minēt investīcijas, patēriņu, valdības izdevumus un eksportu. Investīcijas, tai skaitā gan iekšzemes, gan ārvalstu, veicina kapitāla bāzes paplašināšanos un ražošanas jaudu palielināšanos. Patēriņš, kas ietver mājsaimniecību un valdības izdevumus, ir būtisks ekonomiskās aktivitātes virzītājspēks. Eksports, savukārt, ļauj valstij gūt ārvalstu ienākumus un veicina ražošanas nozares paplašināšanos. Otrkārt, IKP izaugsmes rādītāja analīzē ir svarīgi apsvērt arī strukturālas izmaiņas ekonomikā. Piemēram, pāreja no agrāras ekonomikas uz rūpniecības un pakalpojumu nozaru dominanci var būtiski ietekmēt IKP izaugsmes dinamiku. Latvijā ir vērojama pāreja uz pakalpojumu sektora attīstību, kas ietver informācijas tehnoloģijas, finanšu pakalpojumus un tūrisma industriju. Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās atspoguļo darbaspēka un kapitāla pārdali ekonomikas nozaru starpā, kas var ietekmēt arī produktivitātes līmeni un ilgtermiņa izaugsmi. Treškārt, valsts politikas loma IKP izaugsmē ir neapstrīdama. Fiskālā un monetārā politika var būtiski ietekmēt ekonomisko aktivitāti. Piemēram, izdevumu palielināšana un nodokļu samazināšana var stimulēt ekonomiku, savukārt augsti nodokļi un ierobežojumi var bremzēt izaugsmi. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, tiek piemērota stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros pieņemtā ekonomiskā politika, kas paredz budžeta disciplīnas ievērošanu un ekonomisko izaugsmi veicinošu politikas instrumentu izmantošanu. Ceturtkārt, ārējie faktori, piemēram, globālā ekonomiskā vide, var būtiski ietekmēt Latvijas IKP izaugsmes tempu. Pasaules ekonomiskā izaugsme, starptautisko tirdzniecības attiecību izmaiņas un cenu svārstības starptautiskajos tirgos var radīt gan iespējas, gan riskus Latvijas ekonomikai. Latvijas ekonomikai, kā mazai un atklātai ekonomikai, ir īpaši svarīga spēja pielāgoties globālajām izmaiņām un efektīvi pārvaldīt ārējos šokus. Galu galā, IKP izaugsmes rādītāja interpretācija un analīze ir būtisks instruments Latvijas ekonomikas novērtēšanā un plānošanā. Eulerpool piedāvā padziļinātu un atjauninātu makroekonomisko datu analīzi, kas palīdz lietotājiem saprast Latvijas ekonomikas attīstības virzienus un pieņemt pamatotus lēmumus. IKP izaugsmes rādītājs nav tikai sauss skaitlis, bet gan komplekta izziņu avots, kas atspoguļo valsts ekonomisko veselību un attīstības potenciālu. Tāpēc ikvienam, kas interesējas par Latvijas ekonomiku, ir svarīgi sekot līdzi IKP izaugsmes tempam un tā ietekmējošiem faktoriem, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par ekonomiskajām norisēm un perspektīvām. Savukārt Eulerpool nodrošina uzticamu un viegli pieejamu informāciju, kas ir nozīmīgs resurss ikvienam, kas vēlas sekot līdzi makroekonomiskajiem rādītājiem un analizēt ekonomiskās tendences Latvijā.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde — FAQ
Kāds ir pašreizējais Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde?
Pašreizējais Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde ir 10,3 % (1.12.2025.).
Kā nesen mainījies Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde?
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Kaboverde pieauga no 3,6 % (1.09.2025.) līdz 10,3 % (1.12.2025.).
Kāds ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais maksimums Kaboverde?
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais maksimums Kaboverde bija 15,30 % (1.09.2020.).
Kāds ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais minimums Kaboverde?
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais minimums Kaboverde bija -31,70 % (1.06.2020.).
Kāds ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais vidējais Kaboverde?
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais vidējais Kaboverde ir 0,97 % no 1.06.2007. līdz 1.06.2026..
No kurienes Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps dati Kaboverde?
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps dati Kaboverde nāk no INE, Cape Verde un tiek publicēti Eulerpool.
Vairāk rīku un analīžu
Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.
Akcienu filtrs
Analizējiet 20 000+ akcijas pasaulē ar vairāk nekā 1 000 000 datu punktiem.
Insideru izsekošana
Izsekojiet iekšējus pirkumus un pārdošanas darījumus reālajā laikā.
Superinvestori
Seko izcilāko investoru portfeļus
Dividendu kalendārs
Plānojiet pasīvos ienākumus, izmantojot dividenžu izmaksas datumus.
Peļņas Kalendārs
Ceturkšņa rezultātu datumi un laiki vienuviet.
Ekonomikas Kalendārs
Ekonomiski notikumi un datu izlaides no vairāk nekā 200 valstīm.
Kongresa izsekotājs
ASV Kongresa locekļu STOCK Act atklāšanas
Fear & Greed Index
Tirgus noskaņojuma indikators
Kripto Fear & Greed indekss
Kripto tirgus noskanojuma raditajs
Idejas
Kuratēti akciju saraksti pēc stratēģijas, indeksa un valsts.
Nozares
Labākās akcijas, sakārtotas pēc nozares un sektora.
Valstis
Akciju tirgus un vadošie uzņēmumi pēc valsts.
Stratēģija
Pierādītas ieguldījumu stratēģijas ar vēsturiskajām atdevēm.
Indekss
Galveno akciju indeksu veiktspēja un sastāvs.
ETFs
Vairāk nekā 9000 ETF pēc nodrošinātāja, aktīvu klases un indeksa.
Kripto
Galveno monētu cenas un tirgus kapitalizācija reāllaikā.
Izejvielas
Gold, oil, gas, metals, agriculture and electricity prices.
Valūta
Galveno valūtu pāru kursi reāllaikā.
Glosārijs
Visaptverošā akciju tirgus vārdnīca finanšu un akciju terminiem
Blogs
Jaunumi, partnerības un produktu paziņojumi