Bezdarbnieki Kaboverde

Jaunākais Bezdarbnieki rādītājs Kaboverde

Cena

14 083

Izmaiņa +/-

-3290

Procentuālā izmaiņa

-18,94 %

Vidējais

27 297,13

Vēsturiskais maksimums

37 915,00

1.01.2012.

Vēsturiskais minimums

14 083,00

1.01.2025.

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Kaboverde ir 14 083 . Bezdarbnieki Kaboverde samazinājās līdz 14 083 1.01.2025., pēc tam kad tas bija 17 373 1.01.2024.. Laikā no 1.01.2010. līdz 1.01.2025. vidējais IKP Kaboverde bija 27 297,13 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.2012. ar 37 915,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.01.2025. ar 14 083,00 .

Avots: INE, Cape Verde

Bezdarbnieki Kaboverde samazinājās 1.01.2025. no 17 373 1.01.2024. uz 14 083. Vidēji Bezdarbnieki Kaboverde bija 27 297,13 no 1.01.2010. līdz 1.01.2025., sasniedza vēsturisko augstāko vērtību 37 915,00 1.01.2012. un rekordtālo vērtību 14 083,00 1.01.2025..

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Datums
Bezdarba personu skaits
2017. g. 1. janv.
28 424,00 base
2018. g. 1. janv.
27 028,00 base
2019. g. 1. janv.
26 259,00 base
2020. g. 1. janv.
31 724,00 base
2022. g. 1. janv.
23 435,00 base
2023. g. 1. janv.
21 853,00 base
2024. g. 1. janv.
17 373,00 base
2025. g. 1. janv.
14 083,00 base
Iegūstiet šos datus caur Eulerpool API

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
14 083
17 373
21 853
23 435
31 724
26 259
27 028
28 424
36 955
27 599

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Kaboverde — FAQ

Kāds ir pašreizējais Bezdarbnieki Kaboverde?

Pašreizējais Bezdarbnieki Kaboverde ir 14 083 (1.01.2025.).

Kā nesen mainījies Bezdarbnieki Kaboverde?

Bezdarbnieki Kaboverde samazinājās no 17 373 (1.01.2024.) līdz 14 083 (1.01.2025.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Kaboverde?

Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Kaboverde bija 37 915,00 (1.01.2012.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Kaboverde?

Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Kaboverde bija 14 083,00 (1.01.2025.).

Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Kaboverde?

Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Kaboverde ir 27 297,13 no 1.01.2010. līdz 1.01.2025..

No kurienes Bezdarbnieki dati Kaboverde?

Bezdarbnieki dati Kaboverde nāk no INE, Cape Verde un tiek publicēti Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.