Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija

Jaunākais Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps rādītājs Somija

Cena

0,5 %

Izmaiņa +/-

+0,1 %

Vidējais

0,47 %

Vēsturiskais maksimums

5,00 %

1.09.1980.

Vēsturiskais minimums

-6,50 %

1.03.2009.

Pašreizējā vērtība iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempam Somija ir 0,5 %. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija palielinājās līdz 0,5 % 1.09.2026., pēc tam kad tas bija 0,4 % 1.06.2026.. No 1.06.1975. līdz 1.09.2026. vidējais IKP Somija bija 0,47 %. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.09.1980. ar 5,00 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2009. ar -6,50 %.

Avots: Statistics Finland

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija pieauga 1.09.2026. no 0,4 % 1.06.2026. uz 0,5 %. Vidēji Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija bija 0,47 % no 1.06.1975. līdz 1.09.2026., sasniedza vēsturisko augstāko vērtību 5,00 % 1.09.1980. un rekordtālo vērtību -6,50 % 1.03.2009..

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

  • Max

IKP pieauguma temps
Datums
IKP pieauguma temps
2024. g. 6. janv.
0,30 %
2024. g. 9. janv.
0,80 %
2025. g. 3. janv.
0,30 %
2025. g. 6. janv.
0,10 %
2025. g. 12. janv.
0,40 %
2026. g. 3. janv.
0,80 %
2026. g. 6. janv.
0,40 %
2026. g. 9. janv.
0,50 %

Iegūstiet šos datus caur Eulerpool API

100 000 pieprasījumu/mēn. bez maksas · bez kartes

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Vēsture

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps — Vēsture
DatumsVērtība
0,5 %
0,4 %
0,8 %
0,4 %
0,1 %
0,3 %
0,8 %
0,3 %
1,1 %
0,1 %
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

Lai gan pakalpojumi veido 65 procentus Somijas ekonomikas, galvenais sektors ir ražošana, galvenokārt kokapstrāde, metālapstrāde, inženierija, telekomunikācijas un elektronikas rūpniecība. No izdevumu puses galvenā iekšzemes kopprodukta (IKP) sastāvdaļa ir mājsaimniecību patēriņš, kas veido 55 procentus no kopējā izmantojuma, kam seko valdības izdevumi (25 procenti) un bruto pamatkapitāla veidošana (20 procenti). Preču un pakalpojumu eksports veido 38 procentus no IKP, bet imports 39 procentus, samazinot kopējo IKP par 1 procentu.

Kas ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps?

Ekonomiskā izaugsme ir viens no kritiskākajiem jautājumiem jebkurai valstij, un to nereti izmēra, izmantojot ekonomiskos rādītājus, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu attēlošanas tīmekļa vietne, piedāvā padziļinātu analīzi par IKP izaugsmes rādītāju Latvijā, lai palīdzētu lietotājiem labāk izprast ekonomisko attīstību un izdarīt informētus lēmumus. Šajā rakstā mēs detalizēti izskatīsim IKP izaugsmes tempu un tā nozīmību Latvijas ekonomikas kontekstā. IKP izaugsmes rādītājs ir makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo valsts ekonomiskās darbības izmaiņas noteiktā laikposmā. Tas parasti tiek izteikts procentos un salīdzina attiecīgā gada IKP ar iepriekšējo gadu. Pozitīvs IKP izaugsmes rādītājs norāda uz ekonomikas paplašināšanos, savukārt negatīvs rādītājs norāda uz ekonomikas sarukumu. Šis rādītājs ir būtisks, jo tas sniedz ieskatu par ekonomikas veselību un potenciālajām nākotnes tendencēm, kā arī palīdz politikas veidotājiem un uzņēmējiem pieņemt stratēģiskus lēmumus. Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi dažādus attīstības posmus, sākot no pārejas perioda pēc neatkarības atgūšanas līdz dalībai Eiropas Savienībā un eiro zonā. IKP izaugsmes rādītājs ir bijis viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz novērtēt šo attīstību. Piemēram, 2000. gadu sākumā Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, ko veicināja ārvalstu investīcijas un iekšzemes pieprasījuma palielināšanās. Tomēr 2008. gada globālā finanšu krīze smagi skāra Latviju, izraisot IKP strauju kritumu. Latvija bija spiesta īstenot stingrus taupības pasākumus un strukturālas reformas, lai atjaunotu ekonomisko stabilitāti. IKP izaugsmes tempa analīze ietver vairākus svarīgus aspektus. Pirmkārt, ir būtiski izpētīt faktorus, kas ietekmē IKP izaugsmi. Šeit var minēt investīcijas, patēriņu, valdības izdevumus un eksportu. Investīcijas, tai skaitā gan iekšzemes, gan ārvalstu, veicina kapitāla bāzes paplašināšanos un ražošanas jaudu palielināšanos. Patēriņš, kas ietver mājsaimniecību un valdības izdevumus, ir būtisks ekonomiskās aktivitātes virzītājspēks. Eksports, savukārt, ļauj valstij gūt ārvalstu ienākumus un veicina ražošanas nozares paplašināšanos. Otrkārt, IKP izaugsmes rādītāja analīzē ir svarīgi apsvērt arī strukturālas izmaiņas ekonomikā. Piemēram, pāreja no agrāras ekonomikas uz rūpniecības un pakalpojumu nozaru dominanci var būtiski ietekmēt IKP izaugsmes dinamiku. Latvijā ir vērojama pāreja uz pakalpojumu sektora attīstību, kas ietver informācijas tehnoloģijas, finanšu pakalpojumus un tūrisma industriju. Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās atspoguļo darbaspēka un kapitāla pārdali ekonomikas nozaru starpā, kas var ietekmēt arī produktivitātes līmeni un ilgtermiņa izaugsmi. Treškārt, valsts politikas loma IKP izaugsmē ir neapstrīdama. Fiskālā un monetārā politika var būtiski ietekmēt ekonomisko aktivitāti. Piemēram, izdevumu palielināšana un nodokļu samazināšana var stimulēt ekonomiku, savukārt augsti nodokļi un ierobežojumi var bremzēt izaugsmi. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, tiek piemērota stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros pieņemtā ekonomiskā politika, kas paredz budžeta disciplīnas ievērošanu un ekonomisko izaugsmi veicinošu politikas instrumentu izmantošanu. Ceturtkārt, ārējie faktori, piemēram, globālā ekonomiskā vide, var būtiski ietekmēt Latvijas IKP izaugsmes tempu. Pasaules ekonomiskā izaugsme, starptautisko tirdzniecības attiecību izmaiņas un cenu svārstības starptautiskajos tirgos var radīt gan iespējas, gan riskus Latvijas ekonomikai. Latvijas ekonomikai, kā mazai un atklātai ekonomikai, ir īpaši svarīga spēja pielāgoties globālajām izmaiņām un efektīvi pārvaldīt ārējos šokus. Galu galā, IKP izaugsmes rādītāja interpretācija un analīze ir būtisks instruments Latvijas ekonomikas novērtēšanā un plānošanā. Eulerpool piedāvā padziļinātu un atjauninātu makroekonomisko datu analīzi, kas palīdz lietotājiem saprast Latvijas ekonomikas attīstības virzienus un pieņemt pamatotus lēmumus. IKP izaugsmes rādītājs nav tikai sauss skaitlis, bet gan komplekta izziņu avots, kas atspoguļo valsts ekonomisko veselību un attīstības potenciālu. Tāpēc ikvienam, kas interesējas par Latvijas ekonomiku, ir svarīgi sekot līdzi IKP izaugsmes tempam un tā ietekmējošiem faktoriem, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par ekonomiskajām norisēm un perspektīvām. Savukārt Eulerpool nodrošina uzticamu un viegli pieejamu informāciju, kas ir nozīmīgs resurss ikvienam, kas vēlas sekot līdzi makroekonomiskajiem rādītājiem un analizēt ekonomiskās tendences Latvijā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija — FAQ

Kāds ir pašreizējais Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija?

Pašreizējais Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija ir 0,5 % (1.09.2026.).

Kā nesen mainījies Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija?

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Somija pieauga no 0,4 % (1.06.2026.) līdz 0,5 % (1.09.2026.).

Kāds ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais maksimums Somija?

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais maksimums Somija bija 5,00 % (1.09.1980.).

Kāds ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais minimums Somija?

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais minimums Somija bija -6,50 % (1.03.2009.).

Kāds ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais vidējais Somija?

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps vēsturiskais vidējais Somija ir 0,47 % no 1.06.1975. līdz 1.09.2026..

No kurienes Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps dati Somija?

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps dati Somija nāk no Statistics Finland un tiek publicēti Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.