Bezdarbnieki Serbija
Jaunākais Bezdarbnieki rādītājs Serbija
Cena
220 200
Izmaiņa +/-
-56 100
Procentuālā izmaiņa
-20,30 %
Vidējais
699 924,28
Vēsturiskais maksimums
970 000,00
1.07.2003.
Vēsturiskais minimums
220 200,00
1.06.2026.
Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Serbija ir 220 200 . Bezdarbnieki Serbija samazinājās līdz 220 200 1.06.2026., pēc tam kad tas bija 276 300 1.03.2026.. Laikā no 1.01.2002. līdz 1.06.2026. vidējais IKP Serbija bija 699 924,28 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.07.2003. ar 970 000,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.06.2026. ar 220 200,00 .
Bezdarbnieki Serbija samazinājās 1.06.2026. no 276 300 1.03.2026. uz 220 200. Vidēji Bezdarbnieki Serbija bija 699 924,28 no 1.01.2002. līdz 1.06.2026., sasniedza vēsturisko augstāko vērtību 970 000,00 1.07.2003. un rekordtālo vērtību 220 200,00 1.06.2026..
Bezdarbnieki
Bezdarbnieki
Max
Bezdarbnieki Vēsture
| Datums | Vērtība |
|---|---|
| 220 200 | |
| 276 300 | |
| 276 900 | |
| 256 500 | |
| 267 000 | |
| 289 400 | |
| 273 100 | |
| 257 100 | |
| 257 800 | |
| 299 100 |
Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki
Algas
Mēnesiski
Algu pieaugums
Mēnesiski
Bezdarba līmenis
Ceturksnis
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
Ceturksnis
Darba izmaksas
Mēnesiski
Darbaspēka līdzdalības līmenis
Ceturksnis
Iedzīvotāju skaits
Gadā
Minimālās darba algas
Ceturksnis
Nodarbinātās personas
Ceturksnis
Nodarbinātības līmenis
Ceturksnis
Pensijas vecums vīriešiem
Gadā
Pensionēšanās vecums sievietēm
Gadā
Bezdarbnieki
Serbijā bezdarbnieki ir cilvēki, kuri ir bez darba un aktīvi meklē darbu.
Makro lapas citām valstīm iekš Eiropa
Kas ir Bezdarbnieki?
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.
Bezdarbnieki Serbija — FAQ
Kāds ir pašreizējais Bezdarbnieki Serbija?
Pašreizējais Bezdarbnieki Serbija ir 220 200 (1.06.2026.).
Kā nesen mainījies Bezdarbnieki Serbija?
Bezdarbnieki Serbija samazinājās no 276 300 (1.03.2026.) līdz 220 200 (1.06.2026.).
Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Serbija?
Bezdarbnieki vēsturiskais maksimums Serbija bija 970 000,00 (1.07.2003.).
Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Serbija?
Bezdarbnieki vēsturiskais minimums Serbija bija 220 200,00 (1.06.2026.).
Kāds ir Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Serbija?
Bezdarbnieki vēsturiskais vidējais Serbija ir 699 924,28 no 1.01.2002. līdz 1.06.2026..
No kurienes Bezdarbnieki dati Serbija?
Bezdarbnieki dati Serbija nāk no Statistical Office of the Republic of Serbia un tiek publicēti Eulerpool.
Vairāk rīku un analīžu
Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.
Akcienu filtrs
Analizējiet 20 000+ akcijas pasaulē ar vairāk nekā 1 000 000 datu punktiem.
Insideru izsekošana
Izsekojiet iekšējus pirkumus un pārdošanas darījumus reālajā laikā.
Superinvestori
Seko izcilāko investoru portfeļus
Dividendu kalendārs
Plānojiet pasīvos ienākumus, izmantojot dividenžu izmaksas datumus.
Peļņas Kalendārs
Ceturkšņa rezultātu datumi un laiki vienuviet.
Ekonomikas Kalendārs
Ekonomiski notikumi un datu izlaides no vairāk nekā 200 valstīm.
Kongresa izsekotājs
ASV Kongresa locekļu STOCK Act atklāšanas
Fear & Greed Index
Tirgus noskaņojuma indikators
Kripto Fear & Greed indekss
Kripto tirgus noskanojuma raditajs
Idejas
Kuratēti akciju saraksti pēc stratēģijas, indeksa un valsts.
Nozares
Labākās akcijas, sakārtotas pēc nozares un sektora.
Valstis
Akciju tirgus un vadošie uzņēmumi pēc valsts.
Stratēģija
Pierādītas ieguldījumu stratēģijas ar vēsturiskajām atdevēm.
Indekss
Galveno akciju indeksu veiktspēja un sastāvs.
ETFs
Vairāk nekā 9000 ETF pēc nodrošinātāja, aktīvu klases un indeksa.
Kripto
Galveno monētu cenas un tirgus kapitalizācija reāllaikā.
Izejvielas
Gold, oil, gas, metals, agriculture and electricity prices.
Valūta
Galveno valūtu pāru kursi reāllaikā.
Glosārijs
Visaptverošā akciju tirgus vārdnīca finanšu un akciju terminiem
Blogs
Jaunumi, partnerības un produktu paziņojumi