Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Polija Ieroču pārdošana
Akciju cena
Pašreizējā Ieroču pārdošana vērtība Polija ir 419 milj. SIPRI TIV. Ieroču pārdošana Polija pieauga līdz 419 milj. SIPRI TIV 1.01.2022., pēc tam kad tā bija 3 milj. SIPRI TIV 1.01.2021.. No 1.01.1959. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Polija bija 149,61 milj. SIPRI TIV. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.2023. ar 499,00 milj. SIPRI TIV, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2020. ar 0 SIPRI TIV.
Ieroču pārdošana ·
Max
Ieroču pārdošana | |
---|---|
1.01.1959. | 28,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1960. | 5,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1961. | 5,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1962. | 12,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1963. | 111,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1964. | 237,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1965. | 234,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1966. | 319,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1967. | 309,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1968. | 288,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1969. | 323,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1970. | 268,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1971. | 278,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1972. | 276,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1973. | 158,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1974. | 249,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1975. | 316,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1976. | 425,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1977. | 400,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1978. | 336,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1979. | 247,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1980. | 226,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1981. | 365,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1982. | 230,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1983. | 134,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1984. | 91,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1985. | 131,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1986. | 265,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1987. | 222,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1988. | 232,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1989. | 20,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1990. | 112,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1991. | 62,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1992. | 57,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1994. | 133,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1995. | 179,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1996. | 57,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1997. | 23,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1998. | 1,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1999. | 65,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2000. | 47,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2001. | 81,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2002. | 56,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2003. | 83,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2004. | 47,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2005. | 18,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2006. | 282,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2007. | 163,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2008. | 73,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2009. | 75,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2010. | 28,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2011. | 8,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2012. | 31,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2013. | 147,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2014. | 33,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2015. | 2,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2016. | 5,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2017. | 10,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2018. | 26,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2019. | 10,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2021. | 3,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2022. | 419,00 milj. SIPRI TIV |
Ieroču pārdošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 419 milj. SIPRI TIV |
1.01.2021. | 3 milj. SIPRI TIV |
1.01.2019. | 10 milj. SIPRI TIV |
1.01.2018. | 26 milj. SIPRI TIV |
1.01.2017. | 10 milj. SIPRI TIV |
1.01.2016. | 5 milj. SIPRI TIV |
1.01.2015. | 2 milj. SIPRI TIV |
1.01.2014. | 33 milj. SIPRI TIV |
1.01.2013. | 147 milj. SIPRI TIV |
1.01.2012. | 31 milj. SIPRI TIV |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ieroču pārdošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇱 Ārvalstu parāds | 431,553 miljardi USD | 429,065 miljardi USD | Ceturksnis |
🇵🇱 Ārvalstu tiešās investīcijas | 251,554 miljardi EUR | 238,97 miljardi EUR | Gada |
🇵🇱 Dabasgāzes importi | 67 276,837 Terajoule | 62 160,285 Terajoule | Mēneša |
🇵🇱 Eksporti | 27,979 miljardi EUR | 28,331 miljardi EUR | Mēneša |
🇵🇱 Importi | 27,283 miljardi EUR | 26,971 miljardi EUR | Mēneša |
🇵🇱 Kapitāla plūsmas | 253 milj. EUR | 88 milj. EUR | Mēneša |
🇵🇱 Naftas ieguve | 14 BBL/D/1K | 17 BBL/D/1K | Mēneša |
🇵🇱 Pārskaitījumi | 681 milj. EUR | 664 milj. EUR | Ceturksnis |
🇵🇱 Teikušā bilance pret IKP | 1,6 % of GDP | -2,4 % of GDP | Gada |
🇵🇱 Tekošā konta bilance | 588 milj. EUR | 168 milj. EUR | Mēneša |
🇵🇱 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇵🇱 Tirdzniecības bilance | 202 milj. EUR | 486 milj. EUR | Mēneša |
🇵🇱 Tirdzniecības nosacījumi | 96 points | 97 points | Mēneša |
🇵🇱 Zelta rezerves | 358,69 Tonnes | 358,69 Tonnes | Ceturksnis |
Ieroču pārdošanas tiek prezentētas kā tendenču indikatora vērtība, pamatojoties uz zināmajām vienību ražošanas izmaksām pamata ieroču kopumam, piemēram, lidmašīnām, pretgaisa aizsardzības sistēmām, pretzemūdens kara ieročiem, bruņumašīnām, artilērijai, dzinējiem, raķetēm, sensoriem, pavadoņiem, kuģiem un citiem. Indikators mērķēts pārstāvēt militāro resursu pārveduma vērtību, nevis pārveduma finansiālo vērtību.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ieroču pārdošana
Ieroču pārdošana ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas aptver vispasaules tirdzniecību ar militārajām un aizsardzības iekārtām. Šajā kategorijā ietilpst valstu starptautiskās militārās tirdzniecības darījumi, kas ietver plašu ieroču klāstu, sākot no šaujamieročiem un munīcijas līdz sarežģītām raķešu sistēmām un kaujas lidmašīnām. Šo darījumu ietekme ir jūtama globālā līmenī gan ekonomiski, gan politiski, jo tie var ietekmēt reģionālo stabilitāti un globālo drošību. Latvijas kontekstā ieroču pārdošana ir joma, kas ir cieši saistīta ar valsts drošības politiku un starptautiskajiem aizsardzības līgumiem. Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, Latvija ir iesaistīta starptautiskajā ieroču tirdzniecībā gan kā pircējs, gan kā pārdevējs. Šī nozare ir regulēta ar dažādiem starptautiskiem un nacionāliem likumiem, kas nodrošina, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta atbildīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā spēlē nozīmīgu lomu ieroču tirdzniecības jomā. Būdama daļa no šiem militārajiem un politiskajiem blokiem, Latvija ir saistīta ar kopīgajiem drošības un aizsardzības pasākumiem, kas ietekmē arī ieroču iegādi un pārdošanu. Šie pasākumi ietver kopīgas militārās mācības, tehnoloģiju apmaiņu un sadarbību izstrādātu ieroču sistēmu izstrādē un ražošanā. Globāli ieroču pārdošanas tirgus ir viens no vislielākajiem un visdinamiskākajiem tirgiem pasaulē. Lielākās ieroču eksportējošās valstis ir ASV, Krievija, Ķīna, Francija un Vācija. Šīs valstis dominē globālajā tirgū, nodrošinot lielāko daļu no visiem pārdotajiem ieročiem pasaulē. Latvija, lai gan nav lielākais spēlētājs šajā tirgū, ir aktīva starptautiskajos aizsardzības projektos un sadarbojas ar šīm lielajām eksportētājām. Ieroču pārdošanas ekonomiskā ietekme ir ārkārtīgi daudzveidīga. No vienas puses, ieroču tirdzniecība var veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību valstīs, kas ražo un eksportē militāros aprīkojumus. No otras puses, pastāv bažas par to, ka ieroču pārdošana var veicināt konflikta eskalāciju, reģionālo nestabilitāti un cilvēktiesību pārkāpumus. Tāpēc šī tirgus operatīvā daba prasa stingru regulējumu un rūpīgu uzraudzību. Valstu valdības, tostarp Latvijas, ir izstrādājušas dažādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem normatīviem. Tas ietver starptautiskos līgumus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ieroču tirdzniecības līgumu (Arms Trade Treaty), kas nosaka stingrus noteikumus attiecībā uz ieroču eksporta, importa un starptautiskās tirdzniecības regulēšanu. Šie līgumi tiecas novērst cilvēktiesību pārkāpumus un citus ļaunprātīgus izmatojumus, kas varētu izrietēt no nekontrolētas ieroču tirdzniecības. Stratēģiskā partnerība ar NATO un citiem sabiedrotajiem nodrošina, ka Latvija var iegādāties jaunākās paaudzes aizsardzības tehnoloģijas, tādējādi stiprinot valsts drošību. Šajā kontekstā Latvija iegulda ievērojamus līdzekļus jaunu ieroču un militārā aprīkojuma iegādei, kas ir saskaņots ar valsts aizsardzības stratēģiju. Neskatoties uz ekonomiskajiem ieguvumiem, ko var dot ieroču pārdošana, ir svarīgi arī uzsvērt morālos un ētiskos aspektus, kas saistīti ar šo biznesu. Piemēram, Latvijas valdība, tāpat kā citas atbildīgas valdības, ievēro morālus principus, lai novērstu savas ražotās aizsardzības tehnoloģijas nonākšanu nepareizās rokās, kas varētu izraisīt konfliktus vai apdraudēt globālo mieru un drošību. No makroekonomiskā viedokļa, ieroču pārdošana ir saistīta ar vairākiem būtiskiem rādītājiem, kas tiek rūpīgi analizēti globālajā tirgū. Tie ietver eksporta un importa statistiku, aizsardzības izdevumus, ieroču ražošanas apjomus un tirgus pieprasījumu lielākajos reģionos. Eulerpool kā profesionāla interneta platforma piedāvā detalizētus makroekonomikas datus par šiem rādītājiem, nodrošinot lietotājiem precīzu un aktuālu informāciju par ieroču pārdošanas tendencēm. Secinot, ieroču pārdošanas nozare ir komplekss un daudzdimensiju tirgus, kas ievērojami ietekmē globālo ekonomiku un politiku. Kā daļa no globālās kopienas, Latvija turpina strādāt pie atbildīgas un uz starptautisko tiesību normām balstītas ieroču tirdzniecības politikas, lai nodrošinātu valsts un reģionālo drošību. Eulerpool ir uzticams informācijas avots, kas palīdz lietotājiem izprast šīs nozares sarežģītību un nozīmi globālajā ekonomikā.