Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Polija Slimnīcas
Akciju cena
Pašreizējā Slimnīcas vērtība Polija ir 32,64 milj. per one people. Slimnīcas Polija pieauga līdz 32,64 milj. per one people 1.12.2020., pēc tam 32,56 milj. per one people 1.12.2019.. No 31.12.1980. līdz 31.12.2020., vidējais IKP Polija bija 23,13 milj. per one people. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 31.12.2018. ar 33,60 milj. per one people, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 31.12.1986. ar 18,85 milj. per one people.
Slimnīcas ·
Max
Slimnīcas | |
---|---|
1.12.1985. | 18,87 milj. per one people |
1.12.1986. | 18,85 milj. per one people |
1.12.1987. | 18,85 milj. per one people |
1.12.1988. | 18,93 milj. per one people |
1.12.1989. | 18,89 milj. per one people |
1.12.1990. | 18,94 milj. per one people |
1.12.1991. | 19,14 milj. per one people |
1.12.1992. | 18,90 milj. per one people |
1.12.1993. | 19,21 milj. per one people |
1.12.1994. | 19,25 milj. per one people |
1.12.1995. | 19,28 milj. per one people |
1.12.1996. | 19,31 milj. per one people |
1.12.1997. | 19,43 milj. per one people |
1.12.1998. | 19,29 milj. per one people |
1.12.1999. | 20,82 milj. per one people |
1.12.2000. | 20,99 milj. per one people |
1.12.2001. | 21,67 milj. per one people |
1.12.2002. | 21,76 milj. per one people |
1.12.2003. | 21,46 milj. per one people |
1.12.2004. | 23,10 milj. per one people |
1.12.2005. | 22,90 milj. per one people |
1.12.2006. | 21,89 milj. per one people |
1.12.2007. | 24,03 milj. per one people |
1.12.2008. | 23,50 milj. per one people |
1.12.2009. | 24,01 milj. per one people |
1.12.2010. | 25,05 milj. per one people |
1.12.2011. | 25,43 milj. per one people |
1.12.2012. | 27,27 milj. per one people |
1.12.2013. | 28,52 milj. per one people |
1.12.2014. | 28,83 milj. per one people |
1.12.2015. | 28,09 milj. per one people |
1.12.2016. | 28,02 milj. per one people |
1.12.2017. | 33,55 milj. per one people |
1.12.2018. | 33,60 milj. per one people |
1.12.2019. | 32,56 milj. per one people |
1.12.2020. | 32,64 milj. per one people |
Slimnīcas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2020. | 32,64 milj. per one people |
1.12.2019. | 32,56 milj. per one people |
1.12.2018. | 33,6 milj. per one people |
1.12.2017. | 33,55 milj. per one people |
1.12.2016. | 28,02 milj. per one people |
1.12.2015. | 28,09 milj. per one people |
1.12.2014. | 28,83 milj. per one people |
1.12.2013. | 28,52 milj. per one people |
1.12.2012. | 27,27 milj. per one people |
1.12.2011. | 25,43 milj. per one people |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Slimnīcas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇱 Ārsti | 3,33 per 1000 people | 2,57 per 1000 people | Gada |
🇵🇱 ICU gultas | 4,37 per 1000 people | 4,35 per 1000 people | Gada |
🇵🇱 medmāsas | 5,14 per 1000 people | 5,19 per 1000 people | Gada |
🇵🇱 Slimnīcu gultas | 6,27 per 1000 people | 6,19 per 1000 people | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Slimnīcas
Sadzirdot vārdu “hospitālis,” daudzi cilvēki uzreiz iedomājas ārstniecības iestādi, kurā tiek sniegti medicīniski pakalpojumi slimajiem. Tomēr no makroekonomikas perspektīvas slimnīcas ir daudz vairāk nekā tikai medicīniskie centri. Tās ir svarīgas infrastruktūras elementi, kas dod lielu ieguldījumu valsts ekonomikai. Šis raksts aplūkos slimnīcu nozīmi, to ekonomiskās funkcijas un ietekmi uz sabiedrību Latvijā. Latvijā slimnīcas pilda vairākas būtiskas funkcijas. Pirmkārt, tās nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem. Kvalitatīva medicīniskā aprūpe ir priekšnosacījums darbaspēka produktivitātei un ilgtermiņa ekonomiskai attīstībai. Veselīgs darbaspēks spēj būt efektīvāks, produktīvāks un veicināt tautsaimniecības izaugsmi. Tādēļ slimnīcu loma tautsaimniecībā ir nenovērtējama. Otrkārt, slimnīcas ir ievērojami darba devēji. Lielākās ārstniecības iestādes nodarbina simtiem, dažreiz pat tūkstošiem darbinieku, tai skaitā ārstus, medmāsas, tehniskos darbiniekus un administratīvo personālu. Šīs darbavietas rada ne tikai tiešu ekonomisko ietekmi, bet arī netiešo ietekmi, izveidojot pieprasījumu pēc dažādām pakalpojumu un preču nozarēm, piemēram, ēdināšana, izmitināšana un transporta pakalpojumi. Slimnīcas arī veicina inovāciju un tehnoloģiju attīstību. Medicīnas tehnoloģijas un risinājumi, kas tiek izmantoti slimnīcās, bieži vien veidojas sadarbības rezultātā starp medicīnas institūcijām un uzņēmumiem, kas specializējas medicīnas iekārtu un informācijas tehnoloģiju nozarēs. Piemēram, augstas precizitātes diagnostikas iekārtas, telemedicīnas risinājumi un digitālās veselības platformas bieži vien tiek izstrādātas ciešā sadarbībā ar ārstniecības iestādēm. Makroekonomiski raugoties, slimnīcas var būt arī svarīgs eksporta ieņēmumu avots. Medicīnas tūrisms ir augošs virziens, kurā pacienti no citām valstīm ceļo uz Latviju, lai saņemtu kvalitatīvus medicīniskus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Tas rada papildu ienākumus valsts ekonomikai un ievērojami veicina viesmīlības un transporta nozares attīstību. Turklāt, medicīnas tūrisms novērš nepieciešamību pēc latviešiem izceļot ārstniecības nolūkos, tādējādi samazinot arī valsts veselības industrijas līdzekļu izejošo plūsmu. Svarīgs aspekts ir arī slimnīcu infrastruktūras attīstība. Jaunie projekti, piemēram, modernas slimnīcu ēku būvniecība un esošo ēku renovācija, veicina būvniecības nozares izaugsmi. Būvniecības projekti ne tikai nodrošina darbavietas, bet arī veicina cita veida ieguldījumus un ekonomisko aktivitāti. Runājot par sabiedrisko labumu, slimnīcas ir svarīgas sociālo un ekonomisko nevienlīdzību mazināšanā. Nodrošinot pieejamu un augstas kvalitātes veselības aprūpi, slimnīcas palīdz visiem sabiedrības locekļiem, neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa, gūt pieeju veselības pakalpojumiem. Tas ir īpaši svarīgi tiem, kuri atrodas ekonomiski neaizsargātā situācijā, tādējādi samazinot sociālo spriedzi un veicinot ilgtermiņa sabiedrības stabilitāti. Papildus tam, slimnīcas veic būtisku izglītības un pētniecības lomu. Daudzās slimnīcās ir izveidoti mācību centri, kur tiek apmācīti jaunie speciālisti, kā arī veiktas nozīmīgas pētniecības aktivitātes. Šādi centri veicina jaunu zināšanu radīšanu un izplatīšanu, kas savukārt veicina medicīnas nozares attīstību un inovācijas. Latvijā slimnīcu sektors saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp finansējuma trūkumu, personāla trūkumu un bieži vien arī nepietiekamu infrastruktūras stāvokli. Tomēr, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, slimnīcu sistēmas stiprās puses un ieguldījums valsts makroekonomikā ir neapstrīdami. Lai turpinātu stiprināt slimnīcu sektoru, ir nepieciešams ilgtermiņa stratēģisks plānošanas process, kas iekļauj regulāru infrastruktūras uzlabošanu, kvalificētu darbaspēka sagatavošanu un sabiedrības veselības veicināšanu. Noslēgumā, slimnīcas Latvijā ir ne tikai vieta, kur ārstē slimības, bet arī svarīgs ekonomisks, sociāls un tehnoloģisks resurss. Tās veicina darba tirgu, attīsta inovācijas, rada eksporta iespējas un citus tiešos un netiešos ekonomiskos labumus. Saprotot un novērtējot slimnīcu nozīmi, ir iespējams veidot ilgtermiņa politiku un investīcijas, kas ne tikai uzlabos sabiedrības veselību, bet arī veicinās kopējo valsts ekonomisko attīstību. Eulerpool tiecas sniegt visaptverošu makroekonomikas datu analīzi, un slimnīcu sektors ir būtisks elements mūsu piedāvājumā, lai palīdzētu Latvijas ekonomikas dalībniekiem pieņemt informētus un izsvērtus lēmumus.