Polija Bezdarbnieki

Cena

Cena

901 500

Izmaiņa +/-

-14 400

Procentuālā izmaiņa

-1,57 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Polija ir 901 500 . Bezdarbnieki Polija samazinājās līdz 901 500 1.06.2026., pēc tam kad tas bija 915 900 1.05.2026.. Laikā no 1.01.1990. līdz 1.06.2026. vidējais IKP Polija bija 1,89 M . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.02.2003. ar 3,34 M , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.01.1990. ar 56 000,00 .

Avots: Central Statistical Office of Poland (GUS)

The current value of Bezdarbnieki in Polija is 901 500. Bezdarbnieki in Polija decreased to 901 500 from 915 900.Bezdarbnieki in Polija averaged 1,89 M from 1.01.1990. until 1.06.2026..The all-time high was 3,34 M (1.02.2003.)and the record low was 56 000,00 (1.01.1990.).

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Date
Bezdarba personu skaits
2025. g. 11. janv.
873 600,00 base
2025. g. 12. janv.
887 900,00 base
2026. g. 1. janv.
934 100,00 base
2026. g. 2. janv.
954 900,00 base
2026. g. 3. janv.
949 800,00 base
2026. g. 4. janv.
934 300,00 base
2026. g. 5. janv.
915 900,00 base
2026. g. 6. janv.
901 500,00 base
Access this data via the Eulerpool API
Get Free API Key

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
901 500
915 900
934 300
949 800
954 900
934 100
887 900
873 600
867 300
866 100
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki

Algas

Ceturksnis

Pašreizējais
9562,88 PLN/Month
Iepriekšējais
9197,79 PLN/Month

Algas ražošanā

Mēnesiski

Pašreizējais
9036,74 PLN/Month
Iepriekšējais
8723,16 PLN/Month

Algu pieaugums

Mēnesiski

Pašreizējais
5,9 %
Iepriekšējais
5,8 %

Bezdarba līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
5,8 %
Iepriekšējais
5,9 %

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēnesiski

Pašreizējais
12,6 %
Iepriekšējais
12,5 %

Brīvās darba vietas

Mēnesiski

Pašreizējais
43 100
Iepriekšējais
40 500

Brīvo vietu īpatsvars

Ceturksnis

Pašreizējais
0,8 %
Iepriekšējais
0,7 %

Darba izmaksas

Ceturksnis

Pašreizējais
176,7 points
Iepriekšējais
160,1 points

Darbaspēka līdzdalības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
58,7 %
Iepriekšējais
58,4 %

Iedzīvotāju skaits

Gadā

Pašreizējais
36,33 M
Iepriekšējais
36,5 M

Ilgtermiņa bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
1 %
Iepriekšējais
0,9 %

Minimālās darba algas

Ceturksnis

Pašreizējais
1119 EUR/Month
Iepriekšējais
1139 EUR/Month

Nepilna laika darbs

Ceturksnis

Pašreizējais
1,06 M
Iepriekšējais
1,07 M

Nodarbinātās personas

Ceturksnis

Pašreizējais
17,24 M
Iepriekšējais
17,35 M

Nodarbinātības izmaiņas

Mēnesiski

Pašreizējais
0,2 %
Iepriekšējais
0,4 %

Nodarbinātības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
73 %
Iepriekšējais
73,2 %

Pensijas vecums vīriešiem

Gadā

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
65 Years

Pensionēšanās vecums sievietēm

Gadā

Pašreizējais
60 Years
Iepriekšējais
60 Years

Pilna laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
15,67 M
Iepriekšējais
15,74 M

Produktivitāte

Ceturksnis

Pašreizējais
136,95 points
Iepriekšējais
136,09 points

Bezdarbnieki

Polijā bezdarbnieki ir personas, kuras ir bez darba un aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Polija — FAQ

What is the current Bezdarbnieki in Polija?

The current Bezdarbnieki in Polija is 901 500 as of 1.06.2026..

How has the Bezdarbnieki in Polija changed recently?

The Bezdarbnieki in Polija decreased from 915 900 (1.05.2026.) to 901 500 (1.06.2026.).

What is the all-time high for Bezdarbnieki in Polija?

The all-time high for Bezdarbnieki in Polija was 3,34 M, recorded on 1.02.2003..

What is the all-time low for Bezdarbnieki in Polija?

The all-time low for Bezdarbnieki in Polija was 56 000,00, recorded on 1.01.1990..

What is the historical average of Bezdarbnieki in Polija?

The historical average of Bezdarbnieki in Polija is 1,89 M, calculated over the period from 1.01.1990. to 1.06.2026..

Where does the Bezdarbnieki data for Polija come from?

The Bezdarbnieki data for Polija is sourced from Central Statistical Office of Poland (GUS) and published on Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.

Akcienu filtrs

Analizējiet 20 000+ akcijas pasaulē ar vairāk nekā 1 000 000 datu punktiem.

Insideru izsekošana

Izsekojiet iekšējus pirkumus un pārdošanas darījumus reālajā laikā.

Superinvestori

Seko izcilāko investoru portfeļus

Dividendu kalendārs

Plānojiet pasīvos ienākumus, izmantojot dividenžu izmaksas datumus.

Peļņas Kalendārs

Visi ceturkšņa peļņas rezultāti vienā skatā.

Ekonomikas Kalendārs

Ekonomiski notikumi un datu izlaides no vairāk nekā 200 valstīm.

Kongresa izsekotājs

ASV Kongresa locekļu STOCK Act atklāšanas

Fear & Greed Index

Market Sentiment Indicator

Kripto Fear & Greed indekss

Kripto tirgus noskanojuma raditajs

Idejas

Kuratēti akciju saraksti pēc stratēģijas, indeksa un valsts.

Nozares

Labākās akcijas, sakārtotas pēc nozares un sektora.

Valstis

Akciju tirgus un vadošie uzņēmumi pēc valsts.

Stratēģija

Pierādītas ieguldījumu stratēģijas ar vēsturiskajām atdevēm.

Indekss

Galveno akciju indeksu veiktspēja un sastāvs.

Glosārijs

Visaptverošā akciju tirgus vārdnīca finanšu un akciju terminiem

Blogs

Jaunumi, partnerības un produktu paziņojumi