Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Jaunzēlande Ārējais parāds
Akciju cena
Pašreizējā Ārējais parāds vērtība Jaunzēlande ir 343,073 miljardi NZD. Ārējais parāds Jaunzēlande pieauga līdz 343,073 miljardi NZD 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 337,628 miljardi NZD 1.06.2023.. No 1.03.1993. līdz 1.12.2023., vidējais IKP Jaunzēlande bija 203,44 miljardi NZD. Vēsturiskais maksimālais līmenis tika sasniegts 1.12.2023. ar 352,68 miljardi NZD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1993. ar 67,67 miljardi NZD.
Ārējais parāds ·
Max
Ārvalstu parāds | |
---|---|
1.03.1993. | 68,30 miljardi NZD |
1.06.1993. | 70,69 miljardi NZD |
1.09.1993. | 67,79 miljardi NZD |
1.12.1993. | 67,67 miljardi NZD |
1.03.1994. | 72,55 miljardi NZD |
1.06.1994. | 68,33 miljardi NZD |
1.09.1994. | 68,56 miljardi NZD |
1.12.1994. | 67,85 miljardi NZD |
1.03.1995. | 69,98 miljardi NZD |
1.06.1995. | 70,48 miljardi NZD |
1.09.1995. | 71,85 miljardi NZD |
1.12.1995. | 74,55 miljardi NZD |
1.03.1996. | 75,43 miljardi NZD |
1.06.1996. | 80,38 miljardi NZD |
1.09.1996. | 81,58 miljardi NZD |
1.12.1996. | 81,85 miljardi NZD |
1.03.1997. | 81,30 miljardi NZD |
1.03.1998. | 99,35 miljardi NZD |
1.03.1999. | 102,41 miljardi NZD |
1.03.2000. | 109,06 miljardi NZD |
1.06.2000. | 116,27 miljardi NZD |
1.09.2000. | 122,46 miljardi NZD |
1.12.2000. | 119,14 miljardi NZD |
1.03.2001. | 125,19 miljardi NZD |
1.06.2001. | 124,83 miljardi NZD |
1.09.2001. | 129,10 miljardi NZD |
1.12.2001. | 128,89 miljardi NZD |
1.03.2002. | 136,95 miljardi NZD |
1.06.2002. | 135,86 miljardi NZD |
1.09.2002. | 140,79 miljardi NZD |
1.12.2002. | 135,91 miljardi NZD |
1.03.2003. | 135,35 miljardi NZD |
1.06.2003. | 134,25 miljardi NZD |
1.09.2003. | 132,88 miljardi NZD |
1.12.2003. | 140,33 miljardi NZD |
1.03.2004. | 147,07 miljardi NZD |
1.06.2004. | 146,12 miljardi NZD |
1.09.2004. | 157,07 miljardi NZD |
1.12.2004. | 158,77 miljardi NZD |
1.03.2005. | 164,50 miljardi NZD |
1.06.2005. | 161,22 miljardi NZD |
1.09.2005. | 163,96 miljardi NZD |
1.12.2005. | 168,93 miljardi NZD |
1.03.2006. | 182,90 miljardi NZD |
1.06.2006. | 181,25 miljardi NZD |
1.09.2006. | 186,99 miljardi NZD |
1.12.2006. | 190,59 miljardi NZD |
1.03.2007. | 197,24 miljardi NZD |
1.06.2007. | 200,53 miljardi NZD |
1.09.2007. | 209,91 miljardi NZD |
1.12.2007. | 213,17 miljardi NZD |
1.03.2008. | 221,94 miljardi NZD |
1.06.2008. | 225,74 miljardi NZD |
1.09.2008. | 233,79 miljardi NZD |
1.12.2008. | 233,95 miljardi NZD |
1.03.2009. | 233,17 miljardi NZD |
1.06.2009. | 226,01 miljardi NZD |
1.09.2009. | 227,61 miljardi NZD |
1.12.2009. | 231,55 miljardi NZD |
1.03.2010. | 232,87 miljardi NZD |
1.06.2010. | 238,14 miljardi NZD |
1.09.2010. | 239,40 miljardi NZD |
1.12.2010. | 237,53 miljardi NZD |
1.03.2011. | 241,51 miljardi NZD |
1.06.2011. | 238,69 miljardi NZD |
1.09.2011. | 249,27 miljardi NZD |
1.12.2011. | 238,71 miljardi NZD |
1.03.2012. | 237,16 miljardi NZD |
1.06.2012. | 240,46 miljardi NZD |
1.09.2012. | 238,03 miljardi NZD |
1.12.2012. | 242,17 miljardi NZD |
1.03.2013. | 241,80 miljardi NZD |
1.06.2013. | 240,54 miljardi NZD |
1.09.2013. | 231,94 miljardi NZD |
1.12.2013. | 234,01 miljardi NZD |
1.03.2014. | 232,78 miljardi NZD |
1.06.2014. | 238,05 miljardi NZD |
1.09.2014. | 246,03 miljardi NZD |
1.12.2014. | 244,58 miljardi NZD |
1.03.2015. | 248,86 miljardi NZD |
1.06.2015. | 257,00 miljardi NZD |
1.09.2015. | 257,59 miljardi NZD |
1.12.2015. | 250,51 miljardi NZD |
1.03.2016. | 258,41 miljardi NZD |
1.06.2016. | 258,63 miljardi NZD |
1.09.2016. | 262,56 miljardi NZD |
1.12.2016. | 265,02 miljardi NZD |
1.03.2017. | 265,95 miljardi NZD |
1.06.2017. | 266,59 miljardi NZD |
1.09.2017. | 271,57 miljardi NZD |
1.12.2017. | 273,67 miljardi NZD |
1.03.2018. | 275,81 miljardi NZD |
1.06.2018. | 283,47 miljardi NZD |
1.09.2018. | 285,02 miljardi NZD |
1.12.2018. | 285,61 miljardi NZD |
1.03.2019. | 284,90 miljardi NZD |
1.06.2019. | 287,23 miljardi NZD |
1.09.2019. | 295,83 miljardi NZD |
1.12.2019. | 288,18 miljardi NZD |
1.03.2020. | 307,11 miljardi NZD |
1.06.2020. | 297,92 miljardi NZD |
1.09.2020. | 290,77 miljardi NZD |
1.12.2020. | 291,83 miljardi NZD |
1.03.2021. | 291,47 miljardi NZD |
1.06.2021. | 295,24 miljardi NZD |
1.09.2021. | 296,65 miljardi NZD |
1.12.2021. | 306,83 miljardi NZD |
1.03.2022. | 302,71 miljardi NZD |
1.06.2022. | 320,85 miljardi NZD |
1.09.2022. | 328,47 miljardi NZD |
1.12.2022. | 323,82 miljardi NZD |
1.03.2023. | 330,61 miljardi NZD |
1.06.2023. | 337,63 miljardi NZD |
1.09.2023. | 343,07 miljardi NZD |
Ārējais parāds Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 343,073 miljardi NZD |
1.06.2023. | 337,628 miljardi NZD |
1.03.2023. | 330,606 miljardi NZD |
1.12.2022. | 323,819 miljardi NZD |
1.09.2022. | 328,471 miljardi NZD |
1.06.2022. | 320,854 miljardi NZD |
1.03.2022. | 302,714 miljardi NZD |
1.12.2021. | 306,825 miljardi NZD |
1.09.2021. | 296,648 miljardi NZD |
1.06.2021. | 295,236 miljardi NZD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ārējais parāds
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇿 Ārvalstu tiešās investīcijas | 2,783 miljardi NZD | 1,769 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Eksporti | 7,16 miljardi NZD | 6,31 miljardi NZD | Mēneša |
🇳🇿 Globālais piena tirdzniecības cenu indekss | 0,5 % | 0,4 % | frequency_weekly |
🇳🇿 Ieroču pārdošana | 20 milj. SIPRI TIV | 29 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇳🇿 Importi | 5,47 miljardi NZD | 6,94 miljardi NZD | Mēneša |
🇳🇿 Kapitāla plūsmas | 12,632 miljardi NZD | 5,757 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Teikušā bilance pret IKP | -6,9 % of GDP | -8,8 % of GDP | Gada |
🇳🇿 Tekošā konta bilance | -4,36 miljardi NZD | -7,975 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Terorisma indekss | 1,947 Points | 3,776 Points | Gada |
🇳🇿 Tirdzniecības bilance | 204 milj. NZD | -3 milj. NZD | Mēneša |
🇳🇿 Tirdzniecības nosacījumi | 1365 points | 1300 points | Ceturksnis |
🇳🇿 Tūrisma ienākumi | 3,662 miljardi NZD | 2,864 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Tūristu ierašanās | 185 300 | 179 700 | Mēneša |
Jaunzēlandē ārējais parāds ir daļa no kopējā parāda, kas ir saistīts ar kreditoriem ārpus valsts.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Ārējais parāds
Ārējais parāds ir ievērojama un sarežģīta ekonomiskā kategorija, kas nozīmīga ne tikai Latvijas ekonomikā, bet arī visā globālajā finanšu sistēmā. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas portāls, sniedz dziļu izpratni par ārējo parādu, tā radītajiem riskiem un iespējamajiem ieguvumiem. Šajā rakstā izskatīsim ārējā parāda nozīmi, tā veidošanos, ietekmi uz Latvijas ekonomiku un citus saistītus aspektus. Ārējais parāds ir valsts, uzņēmumu vai privātpersonu saistības pret ārējiem kreditoriem. Šīs saistības var rasties no aizņēmumiem no starptautiskiem finanšu institūtiem, ārvalstu valdībām, komercbankām un citiem finanšu avotiem. Latvijā ārējais parāds ir būtisks ekonomisks faktors, kas ietekmē valsts ekonomisko stabilitāti un attīstības perspektīvas. Viens no ārējā parāda galvenajiem iemesliem ir nepieciešamība finansēt budžeta deficītu. Ja valsts izdevumi pārsniedz tās ieņēmumus, tad ir nepieciešams aizņemties, lai pilnībā nodrošinātu valsts vajadzības. Budžeta deficīts var rasties no dažādiem faktoriem, tostarp lielākiem izdevumiem infrastruktūras projektiem, sociālajām programmām vai ekonomiskās krīzes ietekmes mazināšanai. Latvija, kā daudzas citas valstis, ir sita budžeta deficīta situāciju vairākos šajos gadījumos. Ārējā parāda apjomā būtisku lomu spēlē valsts kredītreitings. Tas ir vērtējums, ko piešķir starptautiskas reitingu aģentūras, piemēram, Moody's, Standard & Poor's un Fitch Ratings. Augsts kredītreitings liecina par valsts spēju laicīgi izpildīt savas saistības, padarot to par pievilcīgāku kandidātu aizdevumiem ar izdevīgākiem nosacījumiem. Latviešu valsts kredītreitings bieži ir bijis starp vidējām un zemākajām pozīcijām reģionā, taču pēdējos gados ir vērojama tendences uzlabojuma, kas attiecīgi varētu samazināt procentu likmi vai aizņēmuma izmaksas. Tomēr, ārējā parāda izmantošana prasa rūpīgu vadību un plānošanu. Ja ārējās saistības pārsniedz valsts spējas tās atmaksāt, tas var izraisīt valsts parādsaistību krīzi. Parāds, kas pārsniedz 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), var norādīt uz augstu parādslogu, kas rada risku ekonomikas stabilitātei un valdības spējai finansēt svarīgus publiskos pakalpojumus. Latvijā ārējais parāds ir parasti svārstījies līmenī, kas ir acu augstu taču salīdzinoši zem dažām citām Eiropas valstīm. Vēl viens būtisks aspekts ir ārējā parāda ietekme uz nacionālo valūtu. Liela apmēra ārējais parāds var radīt spiedienu uz nacionālo valūtu, jo pieaug valūtas maiņas risks, kas saistīts ar aizņēmumu atmaksāšanu ārvalstu valūtā. Valsts, kas vairāk balstās uz ārējo aizdevumu, var saskarties ar valūtas kursa svārstībām, kā rezultātā palielinās parāda apkalpošanas izmaksas. Latvija pievienojoties eiro zonai, ir pasargājusies no daudziem valūtas kursa svārstību riskiem, taču dažas saistības joprojām var būt denominētas citās ārvalstu valūtās. Ārējā parāda sekmīga pārvaldība arī nozīmē ilgtermiņa stratēģisko plānošanu. Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir īpaši atkarīga no starptautisko finanšu tirgu stabilitātes un uzticības. Viena no efektīvas ārējā parāda pārvaldības pamatprincipiem ir diversifikācija – gan pēc aizdevēju veida, gan termiņiem un procentu likmēm. Tas palīdz izkliedēt riskus un nodrošināt elastību finanšu tirgus svārstībām. Turklāt, ārējā parāda izmantošana attīstības projektiem var būt ekonomikas izaugsmes katalizators. Pareizi investējot aizņemto naudu, ir iespējams veicināt infrastruktūras attīstību, radīt darbavietas un veicināt iekšzemes kopprodukta palielināšanu. Latvijas ekonomikā svarīgi piemēri ir Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti, kas ir nodrošinājuši būtisku atbalstu transporta, enerģētikas un citu infrastruktūru projektos. Latvijas valdība un centrālā banka ir atbildīgas par ārējā parāda pārvaldību un risku monitoringu. Tas ietver regulāru saistību pārstrukturēšanu, procentu likmju tirgus uzraudzību un aktīvu dialogu ar starptautiskajiem finanšu institūtiem. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver arī prasības, kas regulē fiskālo disciplīnu un parāda līmeni, lai saglabātu eiro zonas stabilitāti. Tomēr, ārējā parāda samazināšana nevar notikt uzreiz un tas prasa ilgtermiņa pieeju. Tas ietver reformu veikšanu, fiskālo disciplīnu un atbildīgu valsts budžeta politiku. Viena no būtiskām reformām, kas nepieciešama ārējā parāda ilgtspējīgai samazināšanai, ir gan nodokļu sistēmas uzlabošana, gan izdevumu optimizācija. Latvijā pēdējos gados ir veikti vairāki pasākumi fiskālās disciplīnas stiprināšanai un budžeta deficīta samazināšanai, veicinot arī ārējā parāda samazināšanas procesu. Secinot, ārējais parāds ir būtisks Latvijas ekonomikas komponents, kas prasa rūpīgu un atbildīgu pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti un attīstību. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu portāls, piedāvā detalizētu un aktuālu informāciju par ārējā parāda tendencēm, analīzi un riska novērtējumu, ļaujot lietotājiem iegūt visaptverošu ieskatu nozares galvenajos aspektos. Latvijas valdībai un ekonomikas plānotājiem ir būtiski turpināt efektīvu ārējā parāda pārvaldību, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un stabilitāti nākotnē.