Luksemburga Nodarbinātības rādītājs
Cena
Cena
68,7 %
Izmaiņa +/-
+0,7 %
Procentuālā izmaiņa
+1,03 %
Pašreizējā Nodarbinātības rādītāja vērtība Luksemburga ir 68,7 %. Nodarbinātības rādītājs Luksemburga pieauga līdz 68,7 % 1.03.2026., pēc tam, kad tas bija 68 % 1.12.2025.. No 1.06.1992. līdz 1.03.2026., vidējais IKP Luksemburga bija 64,36 %. Pavisam augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2023. ar 70,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.1995. ar 58,10 %.
The current value of Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga is 68,7%. Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga increased to 68,7% from 68%.Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga averaged 64,36% from 1.06.1992. until 1.03.2026..The all-time high was 70,90% (1.06.2023.)and the record low was 58,10% (1.09.1995.).
Nodarbinātības rādītājs
Nodarbinātības rādītājs
Max
Nodarbinātības rādītājs Vēsture
| Datums | Vērtība |
|---|---|
| 68,7 % | |
| 68 % | |
| 69,5 % | |
| 70,1 % | |
| 70,2 % | |
| 69,7 % | |
| 69,1 % | |
| 70,1 % | |
| 69,8 % | |
| 69,1 % |
Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Nodarbinātības rādītājs
Algas
Gadā
Algas ražošanā
Mēnesiski
Bezdarba līmenis
Mēnesiski
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
Mēnesiski
Bezdarba personu skaits
Mēnesiski
Brīvās darba vietas
Mēnesiski
Brīvo vietu īpatsvars
Ceturksnis
Darba izmaksas
Mēnesiski
Darbaspēka līdzdalības līmenis
Ceturksnis
Iedzīvotāju skaits
Gadā
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
Ceturksnis
Minimālās darba algas
Ceturksnis
Nepilna laika darbs
Ceturksnis
Nodarbinātās personas
Mēnesiski
Nodarbinātības izmaiņas
Ceturksnis
Pensijas vecums vīriešiem
Gadā
Pensionēšanās vecums sievietēm
Gadā
Pilna laika nodarbinātība
Ceturksnis
Produktivitāte
Ceturksnis
Nodarbinātības rādītājs
Luksemburgā nodarbinātības līmenis mēra to cilvēku skaitu, kuriem ir darbs, kā daļu no darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita.
Makro lapas citām valstīm iekš Eiropa
Kas ir Nodarbinātības rādītājs?
Nodarbinātības līmenis ir viens no būtiskākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas sniedz svarīgu informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Nodarbinātības līmenis norāda, kāda ir darbspējīgo iedzīvotāju proporcija, kuri šobrīd ir nodarbināti. Šis rādītājs ir saistīts ar dažādiem citiem ekonomikas faktoriem, kā arī sociālajiem un demogrāfiskajiem aspektiem, un tāpēc tas ir svarīgs ikvienam, kas interesējas par makroekonomiku un valsts ekonomisko attīstību. Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, analyzējot nodarbinātības līmeni, ir tā saistība ar valsts ekonomisko izaugsmi. Parasti augsts nodarbinātības līmenis signalizē par spēcīgu un dinamisku ekonomiku, kurā tiek radītas jaunas darba vietas un palielinās ražošanas jauda. Savukārt zemāks nodarbinātības līmenis var norādīt uz ekonomiskām problēmām, piemēram, recesiju, zemu investīciju līmeni vai struktūras problēmām darba tirgū. Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, nodarbinātības līmenis tiek regulāri analizēts un publicēts statistikas pārskatos, ko sagatavo Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un citas organizācijas, kas specializējas darba tirgus pētījumos. Šie statistiskie dati ir būtiski gan valsts, gan privātajam sektoram, lai pieņemtu informētus lēmumus plānošanas un stratēģijas izstrādes procesos. Ietekmi uz nodarbinātības līmeni rada dažādi faktori, un tie ir jāņem vērā visaptverošā analīzē. Viena no galvenajām ietekmes jomām ir izglītība un profesionālā apmācība. Augstāks izglītības līmenis parasti korelē ar zemāku bezdarbu, jo izglītotiem darbiniekiem ir plašākas darba iespējas un lielāka elastība darba tirgū. Latvijā izglītības sistēma un pieejamās profesionālās apmācības programmas būtiski ietekmē nodarbinātības līmeni, jo tās sagatavo darbaspēku, kas spēj pielāgoties mainīgajām prasībām un darba tirgus vajadzībām. Otro būtisku faktoru veido ekonomiskie cikli. Ekonomiskās izaugsmes un lejupslīdes periodos nodarbinātības līmenis parasti mainās, atspoguļojot uzņēmumu spēju radīt jaunas darba vietas vai nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu, lai samazinātu izmaksas. Šie svārstības ir normālas ekonomikas sastāvdaļas, taču tām var būt ievērojama ietekme uz nodarbinātības līmeni un līdz ar to arī uz sociālo un ekonomisko dzīvi valstī. Trešais faktors ir demogrāfiskas izmaiņas. Iedzīvotāju struktūra un dinamika, piemēram, novecošanās, migrācija un dzimstibas līmenis, tieši ietekmē nodarbinātības līmeni. Latvijā demogrāfiskās izmaiņas, it īpaši emigrācija, ir bijusi būtiska problēma, kas ietekmē darbaspēka pieejamību un rezultējas darba tirgus strukturālajās izmaiņās. Turklāt, rudens un pavasara sezonalitāte arī ietekmē nodarbinātības līmeni. Daudzos nozarēs, īpaši lauksaimniecībā un celtniecībā, sezonalitāte ir būtisks faktors, kas ietekmē darba vietu skaitu šajās nozarēs. Sezonālā bezdarba līmenis var palielināties ziemas mēnešos, kad samazinās pieprasījums pēc sezonas strādniekiem, savukārt pavasarī un vasarā nodarbinātības līmenis var pieaugt. Analizējot nodarbinātības līmeni, svarīgi uzskatīt arī darba tirgus elastību un darba attiecību veidus. Elastīgāki darba nosacījumi, piemēram, attālinātais darbs, nepilna laika darbs vai freelance darbība, var palīdzēt palielināt nodarbinātības līmeni, piedāvājot plašākas un daudzveidīgākas nodarbinātības iespējas. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība un digitalizācija arī veicina pieaugošu darba modeli dažādību un nodarbinātības iespēju paplašināšanos. Tomēr, lai objektīvi novērtētu nodarbinātības līmeni, ir jāņem vērā arī ēnu ekonomikas ietekme. Neoficiālais darbs, kas nav reģistrēts un apliekams ar nodokļiem, var izkropļot oficiālos statistikas datus par nodarbinātības līmeni. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošana ir nozīmīga politika, kas palīdz precīzāk noteikt ekonomikas stāvokli un attīstības perspektīvas. No politikās perspektīvas būtiska ir arī valsts nodarbinātības politika un sociālā aizsardzība. Valdības pasākumi, piemēram, aktīvās darba tirgus programmas, apmācības un prasmju attīstības iniciatīvas, kā arī sociālās drošības tīkls darbavietu zaudēšanas gadījumā, tieši ietekmē nodarbinātības līmeni. Latvijas valsts politiķiem un politikas veidotājiem ir jānodrošina elastīga un adaptīva nodarbinātības politika, kas spēj reaģēt uz globālām un vietējām izmaiņām darba tirgū. Nobeigumā, nodarbinātības līmenis ir kompleksa un svarīga makroekonomiska kategorija, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Latvijā stabils un augsts nodarbinātības līmenis ir viens no galvenajiem mērķiem, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību. Eulerpool piedāvā detalizētu un precīzu makroekonomisko datu analīzi, kas palīdz sekot līdzi nodarbinātības līmeņa izmaiņām un izprast tās ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību.
Nodarbinātības rādītājs Luksemburga — FAQ
What is the current Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga?
The current Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga is 68,7% as of 1.03.2026..
How has the Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga changed recently?
The Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga increased from 68% (1.12.2025.) to 68,7% (1.03.2026.).
What is the all-time high for Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga?
The all-time high for Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga was 70,90%, recorded on 1.06.2023..
What is the all-time low for Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga?
The all-time low for Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga was 58,10%, recorded on 1.09.1995..
What is the historical average of Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga?
The historical average of Nodarbinātības rādītājs in Luksemburga is 64,36%, calculated over the period from 1.06.1992. to 1.03.2026..
Where does the Nodarbinātības rādītājs data for Luksemburga come from?
The Nodarbinātības rādītājs data for Luksemburga is sourced from EUROSTAT and published on Eulerpool.
Key Figures
Citi makroekonomisko rādītāji priekš Luksemburga
Vairāk rīku un analīžu
Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.
Akcienu filtrs
Analizējiet 20 000+ akcijas pasaulē ar vairāk nekā 1 000 000 datu punktiem.
Insideru izsekošana
Izsekojiet iekšējus pirkumus un pārdošanas darījumus reālajā laikā.
Superinvestori
Seko izcilāko investoru portfeļus
Dividendu kalendārs
Plānojiet pasīvos ienākumus, izmantojot dividenžu izmaksas datumus.
Peļņas Kalendārs
Visi ceturkšņa peļņas rezultāti vienā skatā.
Ekonomikas Kalendārs
Ekonomiski notikumi un datu izlaides no vairāk nekā 200 valstīm.
Kongresa izsekotājs
ASV Kongresa locekļu STOCK Act atklāšanas
Fear & Greed Index
Market Sentiment Indicator
Kripto Fear & Greed indekss
Kripto tirgus noskanojuma raditajs
Idejas
Kuratēti akciju saraksti pēc stratēģijas, indeksa un valsts.
Nozares
Labākās akcijas, sakārtotas pēc nozares un sektora.
Valstis
Akciju tirgus un vadošie uzņēmumi pēc valsts.
Stratēģija
Pierādītas ieguldījumu stratēģijas ar vēsturiskajām atdevēm.
Indekss
Galveno akciju indeksu veiktspēja un sastāvs.
Glosārijs
Visaptverošā akciju tirgus vārdnīca finanšu un akciju terminiem
Blogs
Jaunumi, partnerības un produktu paziņojumi