Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Kostarika Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Kostarika ir 182 968 . Bezdarbnieki Kostarika palielinājās līdz 182 968 uz 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 163 884 uz 1.12.2023.. No 1.12.1980. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Kostarika bija 194 550,34 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2020. ar 551 373,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1989. ar 38 708,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.12.1980. | 45 564,00 |
1.12.1981. | 69 614,00 |
1.12.1982. | 78 577,00 |
1.12.1983. | 76 217,00 |
1.12.1984. | 68 487,00 |
1.12.1985. | 60 758,00 |
1.12.1986. | 56 743,00 |
1.12.1987. | 54 537,00 |
1.12.1988. | 54 947,00 |
1.12.1989. | 38 708,00 |
1.12.1990. | 49 511,00 |
1.12.1991. | 59 055,00 |
1.12.1992. | 44 031,00 |
1.12.1993. | 46 889,00 |
1.12.1994. | 49 417,00 |
1.12.1995. | 63 517,00 |
1.12.1996. | 75 893,00 |
1.12.1997. | 74 292,00 |
1.12.1998. | 76 535,00 |
1.12.1999. | 83 306,00 |
1.12.2000. | 79 736,00 |
1.12.2001. | 100 397,00 |
1.12.2002. | 108 527,00 |
1.12.2003. | 117 191,00 |
1.12.2004. | 114 880,00 |
1.12.2005. | 126 165,00 |
1.12.2006. | 116 027,00 |
1.12.2007. | 92 792,00 |
1.12.2008. | 101 905,00 |
1.12.2009. | 172 205,00 |
1.09.2010. | 177 415,00 |
1.12.2010. | 191 421,00 |
1.03.2011. | 195 965,00 |
1.06.2011. | 195 336,00 |
1.09.2011. | 225 383,00 |
1.12.2011. | 224 828,00 |
1.03.2012. | 235 443,00 |
1.06.2012. | 225 626,00 |
1.09.2012. | 221 942,00 |
1.12.2012. | 217 865,00 |
1.03.2013. | 213 633,00 |
1.06.2013. | 236 728,00 |
1.09.2013. | 199 312,00 |
1.12.2013. | 189 295,00 |
1.03.2014. | 225 903,00 |
1.06.2014. | 204 463,00 |
1.09.2014. | 228 403,00 |
1.12.2014. | 220 175,00 |
1.03.2015. | 231 674,00 |
1.06.2015. | 217 933,00 |
1.09.2015. | 210 200,00 |
1.12.2015. | 215 401,00 |
1.03.2016. | 209 216,00 |
1.06.2016. | 202 563,00 |
1.09.2016. | 212 323,00 |
1.12.2016. | 217 623,00 |
1.03.2017. | 207 047,00 |
1.06.2017. | 193 126,00 |
1.09.2017. | 213 816,00 |
1.12.2017. | 204 452,00 |
1.03.2018. | 229 082,00 |
1.06.2018. | 205 141,00 |
1.09.2018. | 242 228,00 |
1.12.2018. | 293 914,00 |
1.03.2019. | 276 279,00 |
1.06.2019. | 295 580,00 |
1.09.2019. | 278 108,00 |
1.12.2019. | 309 465,00 |
1.03.2020. | 314 153,00 |
1.06.2020. | 551 373,00 |
1.09.2020. | 520 237,00 |
1.12.2020. | 487 675,00 |
1.03.2021. | 457 999,00 |
1.06.2021. | 434 201,00 |
1.09.2021. | 378 130,00 |
1.12.2021. | 333 424,00 |
1.03.2022. | 330 227,00 |
1.06.2022. | 284 800,00 |
1.09.2022. | 296 971,00 |
1.12.2022. | 287 085,00 |
1.03.2023. | 248 779,00 |
1.06.2023. | 224 899,00 |
1.09.2023. | 182 670,00 |
1.12.2023. | 163 884,00 |
1.03.2024. | 182 968,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 182 968 |
1.12.2023. | 163 884 |
1.09.2023. | 182 670 |
1.06.2023. | 224 899 |
1.03.2023. | 248 779 |
1.12.2022. | 287 085 |
1.09.2022. | 296 971 |
1.06.2022. | 284 800 |
1.03.2022. | 330 227 |
1.12.2021. | 333 424 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇷 Algas | 752 910,4 CRC/Month | 753 847,3 CRC/Month | Mēneša |
🇨🇷 Bezdarba līmenis | 7,8 % | 7,3 % | Ceturksnis |
🇨🇷 Iedzīvotāji | 5,163 milj. | 5,21 milj. | Gada |
🇨🇷 Iegādes līmenis | 55,9 % | 53,8 % | Ceturksnis |
🇨🇷 Minimālās algas | 6079,01 points | 6079,01 points | Mēneša |
🇨🇷 Nodarbinātības līmenis | 51,536 % | 49,891 % | Ceturksnis |
🇨🇷 Nodarbinātie | 2,157 milj. | 2,158 milj. | Ceturksnis |
Kostarika bezdarbnieki ir personas, kuras ir bez darba un aktīvi meklē darbu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.