Japāna Minimālās algas

Cena

Cena

1064 JPY/Hour

Izmaiņa +/-

-57 JPY/Hour

Procentuālā izmaiņa

-5,08 %

Pašreizējā vērtība Minimālās algas Japāna ir 1064 JPY/Hour. Minimālās algas Japāna samazinājās līdz 1064 JPY/Hour uz 1.01.2026., pēc tam kad tas bija 1121 JPY/Hour uz 1.01.2025.. No 1.01.2002. līdz 1.01.2026., vidējais IKP Japāna bija 818,96 JPY/Hour. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts uz 1.01.2025. ar 1121,00 JPY/Hour, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta uz 1.01.2002. ar 663,00 JPY/Hour.

Avots: Ministry of Health, Labour and Welfare, Japan

The current value of Minimālās algas in Japāna is 1064JPY/Hour. Minimālās algas in Japāna decreased to 1064JPY/Hour from 1121JPY/Hour.Minimālās algas in Japāna averaged 818,96JPY/Hour from 1.01.2002. until 1.01.2026..The all-time high was 1121,00JPY/Hour (1.01.2025.)and the record low was 663,00JPY/Hour (1.01.2002.).

Minimālās algas

Minimālās algas

  • Max

Minimālās darba algas
Date
Minimālās darba algas
2019. g. 1. janv.
901,00 JPY/Hour
2020. g. 1. janv.
902,00 JPY/Hour
2021. g. 1. janv.
930,00 JPY/Hour
2022. g. 1. janv.
961,00 JPY/Hour
2023. g. 1. janv.
1002,00 JPY/Hour
2024. g. 1. janv.
1054,00 JPY/Hour
2025. g. 1. janv.
1121,00 JPY/Hour
2026. g. 1. janv.
1064,00 JPY/Hour
Access this data via the Eulerpool API

Minimālās algas Vēsture

Minimālās algas — Vēsture
DatumsVērtība
1064 JPY/Hour
1121 JPY/Hour
1054 JPY/Hour
1002 JPY/Hour
961 JPY/Hour
930 JPY/Hour
902 JPY/Hour
901 JPY/Hour
874 JPY/Hour
848 JPY/Hour

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Minimālās algas

Algas

Mēnesiski

Pašreizējais
646 206 JPY/Month
Iepriekšējais
349 533 JPY/Month

Algas ražošanā

Mēnesiski

Pašreizējais
335 831 JPY/Month
Iepriekšējais
332 509 JPY/Month

Algu pieaugums

Mēnesiski

Pašreizējais
3,4 %
Iepriekšējais
3,3 %

Bezdarba līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
2,5 %
Iepriekšējais
2,5 %

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēnesiski

Pašreizējais
4,2 %
Iepriekšējais
4,3 %

Bezdarba personu skaits

Mēnesiski

Pašreizējais
1,75 M
Iepriekšējais
1,74 M

Brīvās darba vietas

Mēnesiski

Pašreizējais
794 000
Iepriekšējais
786 000

Brīvo vietu un pieteikumu attiecība

Mēnesiski

Pašreizējais
1,18
Iepriekšējais
1,17

Darbaspēka līdzdalības līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
64,4 %
Iepriekšējais
64,6 %

Iedzīvotāju skaits

Gadā

Pašreizējais
123,22 M
Iepriekšējais
123,8 M

Nepilna laika darbs

Mēnesiski

Pašreizējais
8,02 M
Iepriekšējais
7,99 M

Nodarbinātās personas

Mēnesiski

Pašreizējais
68,46 M
Iepriekšējais
68,82 M

Nodarbinātības līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
62,8 %
Iepriekšējais
62,9 %

Pārstundu atlīdzinājums gada salīdzinājumā

Mēnesiski

Pašreizējais
2,8 %
Iepriekšējais
2,8 %

Pensijas vecums vīriešiem

Gadā

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
65 Years

Pensionēšanās vecums sievietēm

Gadā

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
65 Years

Pilna laika nodarbinātība

Mēnesiski

Pašreizējais
23,6 M
Iepriekšējais
23,63 M

Produktivitāte

Mēnesiski

Pašreizējais
98,8 points
Iepriekšējais
97,1 points

Reālie ienākumi bez bonusiem

Mēnesiski

Pašreizējais
-2,6 %
Iepriekšējais
-2,6 %

Reālie ienākumi ieskaitant bonusus

Mēnesiski

Pašreizējais
1,6 %
Iepriekšējais
1,6 %

Minimālās algas

Japānā minimālā alga attiecas uz valsts saskaņoto vidējo stundas likmi. Ir divi minimālās algas veidi: reģionālā - piemērojama visiem darbiniekiem reģionā neatkarīgi no nozares atšķirībām - un specifiskā - piemērojama konkrētu nozaru darbiniekiem. Augstākās algas tiek maksātas Tokijā, Kanagavā un Osakā; zemākās ir Okinavā, Nagasaki, Mijadzaki, Mučā, Kumamoto, Koči un Totori.

Kas ir Minimālās algas?

Minimālā Alga: Makroekonomiskā Analīze un Tās Ietekme Latvijā Minimālā alga ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, ko mēdz analizēt ekonomisti un politikas veidotāji visā pasaulē. Tā kalpo kā pamata instruments ienākumu sadales regulēšanai, nabadzības mazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, piedāvā padziļinātu ieskatu un analīzi par minimālās algas dinamikas un tās ietekmes uz ekonomiku Latvijā. Minimālās algas noteikšana un tās regulārā pārskatīšana ir svarīga valsts ekonomiskās politikas daļa. Latvijā minimālo algu regulē valsts likumdošana, un tā tiek regulāri pārskatīta, ņemot vērā ekonomiskās attīstības rādītājus, inflācijas līmeni un vispārējos dzīves dārdzības rādītājus. Tā ietver sevī daudzus dažādus faktorus, kas spēj ietekmēt nodarbinātību, uzņēmumu darbību un galu galā arī valsts ekonomisko izaugsmi. Viens no galvenajiem minimālās algas ieviešanas mērķiem ir nodrošināt, lai darbinieki par savu darbu saņemtu pietiekamu atalgojumu. Tas ir būtiski, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā un nodrošinātu katram iedzīvotājam iespēju dzīvot cieņpilnu dzīvi. Minimālā alga palīdz arī mazināt nabadzību, jo tā nodrošina minimālo iztikas līmeni iedzīvotājiem, tādējādi veicinot labāku dzīves kvalitāti. Tomēr minimālajai algai ir arī daudz sarežģītu blakusefektu, kas var negatīvi ietekmēt ekonomiku. Piemēram, pārāk augsta minimālā alga var radīt spiedienu uz uzņēmējiem, jo tas palielina darbaspēka izmaksas. Tas var radīt situāciju, kad uzņēmumi ir spiesti samazināt darbinieku skaitu vai pat pārvietot savu darbību uz citām valstīm ar zemākām darbaspēka izmaksām. Turklāt tas var veicināt nelegālo nodarbinātību, kur darbinieki tiek nodarbināti bez oficiālas reģistrācijas, lai izvairītos no saistībām maksāt augsto minimālo algu. Latvijas ekonomikas kontekstā minimālā alga ir vairākas reizes pārskatīta un palielināta pēdējo gadu laikā. Piemēram, 2021. gadā minimālā alga tika palielināta līdz 500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas bija ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis pieaugums tika veicināts, reaģējot uz dzīves dārdzības pieaugumu un inflācijas spiedienu. Taču šāds pieaugums ne vienmēr bijis viennozīmīgi pozitīvs, jo tas izraisīja diskusijas par uzņēmēju spējām pielāgoties un nodrošināt rentabilitāti, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Turklāt minimālās algas līmenis bieži tiek salīdzināts ar vidējo algu valstī. Latvijā šī atšķirība ir būtiska, kas norāda uz diezgan zemu ienākumu līmeni zemākapmaksātajās profesijās. Šajā kontekstā minimālās algas palielināšana tiek uztverta kā nepieciešams solis ienākumu izlīdzināšanai un sociālajai taisnīgumam. Tomēr tas vienlaikus uzliek arī papildu slogu uzņēmumiem, īpaši tiem, kas darbojas zemu pievienotās vērtības nozarēs. Ekonomisti bieži vien izmanto minimālo algu kā indikātoru darba tirgus elastībai un konkurētspējai. No vienas puses, augstāka minimālā alga var veicināt vairākus pozitīvus pārmaiņu procesus, piemēram, produktivitātes pieaugumu, jo uzņēmumi spiesti efektīvāk izmantot darbaspēku. No otras puses, var tikt novērota arī augstāka bezdarba līmeņa iespējamība, it īpaši starp mazāk kvalificētiem darbiniekiem, kuriem ir grūtāk atrast darbu gaitā no pieaugošajiem algas prasībām. Eulerpool piedāvā platformu, kurā šie dinamiskie faktori tiek reāllaikā analizēti, sniedzot precīzus un aktuālus datus par minimālās algas likmēm, kā arī to korelāciju ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, inflāciju, nodarbinātības līmeni un ekonomisko izaugsmi. Šāda veida analīze ir būtiska gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem, gan akadēmiķiem, lai pieņemtu informētus un datiem balstītus lēmumus. Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī reģionālajām atšķirībām minimālo algu noteikšanā. Rīgas reģions bieži izceļas ar augstākām algām salīdzinājumā ar citām valsts daļām, kas atspoguļo arī dzīves dārdzības atšķirības. Šī iemesla dēļ minētās algas palielināšanas rezultātā dažādās reģionos var būt atšķirīga ekonomiskā ietekme. Piemēram, laukos dzīvojošajiem šāds pieaugums var būt nozīmīgāks un var radīt lielāku pozitīvu ekonomisko efektu, salīdzinot ar pilsētu iedzīvotājiem. Eulerpool, kā profesionāla platforma makroekonomisko datu analīzei, arī piedāvā salīdzināt Latvijas minimālās algas datu punktus ar citu valstu rādītājiem. Šāda salīdzinājuma iespēja palīdz identificēt konkurētspējas priekšrocības un trūkumus globālajā kontekstā. Piemēram, Skandināvijas valstīs minimālā alga tradicionāli ir augstāka, kas norāda uz augstāku dzīves kvalitāti, bet arī augstākām dzīves izmaksām. Noslēgumā, minimālās algas analīze ir daudzšķautņaina un sarežģīta, sniedzot plašu ieskatu daudzu ekonomisko faktoru mijiedarbībā. Eulerpool piedāvā jums padziļinātus datus un analīzi šajā jomā, lai palīdzētu labāk izprast šī svarīgā makroekonomiskā rādītāja dinamiku un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Mūsu platformā ir iespējams iegūt dažādus datu strāvojumus un to analīzi, ļaujot pieņemt informētus lēmumus gan biznesa, gan publiskās politikas veidošanas procesā.

Minimālās algas Japāna — FAQ

What is the current Minimālās algas in Japāna?

The current Minimālās algas in Japāna is 1064JPY/Hour as of 1.01.2026..

How has the Minimālās algas in Japāna changed recently?

The Minimālās algas in Japāna decreased from 1121JPY/Hour (1.01.2025.) to 1064JPY/Hour (1.01.2026.).

What is the all-time high for Minimālās algas in Japāna?

The all-time high for Minimālās algas in Japāna was 1121,00JPY/Hour, recorded on 1.01.2025..

What is the all-time low for Minimālās algas in Japāna?

The all-time low for Minimālās algas in Japāna was 663,00JPY/Hour, recorded on 1.01.2002..

What is the historical average of Minimālās algas in Japāna?

The historical average of Minimālās algas in Japāna is 818,96JPY/Hour, calculated over the period from 1.01.2002. to 1.01.2026..

Where does the Minimālās algas data for Japāna come from?

The Minimālās algas data for Japāna is sourced from Ministry of Health, Labour and Welfare, Japan and published on Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.