Japāna Bezdarbnieki
Cena
Cena
1,75 M
Izmaiņa +/-
+10 000
Procentuālā izmaiņa
+0,57 %
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Japāna ir 1,75 M . Bezdarbnieki Japāna palielinājās līdz 1,75 M uz 1.06.2026., pēc tam, kad tas bija 1,74 M uz 1.05.2026.. No 1.01.1953. līdz 1.06.2026. vidējais IKP Japāna bija 1,68 M . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.08.2002. ar 3,68 M , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1965. ar 490 000,00 .
The current value of Bezdarbnieki in Japāna is 1,75 M. Bezdarbnieki in Japāna increased to 1,75 M from 1,74 M.Bezdarbnieki in Japāna averaged 1,68 M from 1.01.1953. until 1.06.2026..The all-time high was 3,68 M (1.08.2002.)and the record low was 490 000,00 (1.03.1965.).
Bezdarbnieki
Bezdarbnieki
Max
Bezdarbnieki Vēsture
| Datums | Vērtība |
|---|---|
| 1,75 M | |
| 1,74 M | |
| 1,79 M | |
| 1,86 M | |
| 1,85 M | |
| 1,91 M | |
| 1,85 M | |
| 1,81 M | |
| 1,84 M | |
| 1,81 M |
Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki
Algas
Mēnesiski
Algas ražošanā
Mēnesiski
Algu pieaugums
Mēnesiski
Bezdarba līmenis
Mēnesiski
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
Mēnesiski
Brīvās darba vietas
Mēnesiski
Brīvo vietu un pieteikumu attiecība
Mēnesiski
Darbaspēka līdzdalības līmenis
Mēnesiski
Iedzīvotāju skaits
Gadā
Minimālās darba algas
Gadā
Nepilna laika darbs
Mēnesiski
Nodarbinātās personas
Mēnesiski
Nodarbinātības līmenis
Mēnesiski
Pārstundu atlīdzinājums gada salīdzinājumā
Mēnesiski
Pensijas vecums vīriešiem
Gadā
Pensionēšanās vecums sievietēm
Gadā
Pilna laika nodarbinātība
Mēnesiski
Produktivitāte
Mēnesiski
Reālie ienākumi bez bonusiem
Mēnesiski
Reālie ienākumi ieskaitant bonusus
Mēnesiski
Bezdarbnieki
Japānā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.
Makro lapas citām valstīm iekš Āzija
Kas ir Bezdarbnieki?
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.
Bezdarbnieki Japāna — FAQ
What is the current Bezdarbnieki in Japāna?
The current Bezdarbnieki in Japāna is 1,75 M as of 1.06.2026..
How has the Bezdarbnieki in Japāna changed recently?
The Bezdarbnieki in Japāna increased from 1,74 M (1.05.2026.) to 1,75 M (1.06.2026.).
What is the all-time high for Bezdarbnieki in Japāna?
The all-time high for Bezdarbnieki in Japāna was 3,68 M, recorded on 1.08.2002..
What is the all-time low for Bezdarbnieki in Japāna?
The all-time low for Bezdarbnieki in Japāna was 490 000,00, recorded on 1.03.1965..
What is the historical average of Bezdarbnieki in Japāna?
The historical average of Bezdarbnieki in Japāna is 1,68 M, calculated over the period from 1.01.1953. to 1.06.2026..
Where does the Bezdarbnieki data for Japāna come from?
The Bezdarbnieki data for Japāna is sourced from Statistics Bureau of Japan and published on Eulerpool.
Vairāk rīku un analīžu
Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.
Akcienu filtrs
Analizējiet 20 000+ akcijas pasaulē ar vairāk nekā 1 000 000 datu punktiem.
Insideru izsekošana
Izsekojiet iekšējus pirkumus un pārdošanas darījumus reālajā laikā.
Superinvestori
Seko izcilāko investoru portfeļus
Dividendu kalendārs
Plānojiet pasīvos ienākumus, izmantojot dividenžu izmaksas datumus.
Peļņas Kalendārs
Visi ceturkšņa peļņas rezultāti vienā skatā.
Ekonomikas Kalendārs
Ekonomiski notikumi un datu izlaides no vairāk nekā 200 valstīm.
Kongresa izsekotājs
ASV Kongresa locekļu STOCK Act atklāšanas
Fear & Greed Index
Market Sentiment Indicator
Kripto Fear & Greed indekss
Kripto tirgus noskanojuma raditajs
Idejas
Kuratēti akciju saraksti pēc stratēģijas, indeksa un valsts.
Nozares
Labākās akcijas, sakārtotas pēc nozares un sektora.
Valstis
Akciju tirgus un vadošie uzņēmumi pēc valsts.
Stratēģija
Pierādītas ieguldījumu stratēģijas ar vēsturiskajām atdevēm.
Indekss
Galveno akciju indeksu veiktspēja un sastāvs.
Glosārijs
Visaptverošā akciju tirgus vārdnīca finanšu un akciju terminiem
Blogs
Jaunumi, partnerības un produktu paziņojumi