Jamaika Bezdarbnieki

Cena

Cena

55 000

Izmaiņa +/-

+3500

Procentuālā izmaiņa

+6,80 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Jamaika ir 55 000 . Bezdarbnieki Jamaika palielinājās līdz 55 000 uz 1.06.2026., pēc tam, kad tas bija 51 500 uz 1.03.2026.. No 1.03.2011. līdz 1.06.2026. vidējais IKP Jamaika bija 129 601,72 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2013. ar 215 100,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2025. ar 48 800,00 .

Avots: Statistical Institute of Jamaica

The current value of Bezdarbnieki in Jamaika is 55 000. Bezdarbnieki in Jamaika increased to 55 000 from 51 500.Bezdarbnieki in Jamaika averaged 129 601,72 from 1.03.2011. until 1.06.2026..The all-time high was 215 100,00 (1.06.2013.)and the record low was 48 800,00 (1.12.2025.).

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Date
Bezdarba personu skaits
2024. g. 9. janv.
52 600,00 base
2024. g. 12. janv.
51 300,00 base
2025. g. 3. janv.
54 500,00 base
2025. g. 6. janv.
50 000,00 base
2025. g. 9. janv.
49 200,00 base
2025. g. 12. janv.
48 800,00 base
2026. g. 3. janv.
51 500,00 base
2026. g. 6. janv.
55 000,00 base
Access this data via the Eulerpool API

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
55 000
51 500
48 800
49 200
50 000
54 500
51 300
52 600
62 800
80 700

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Jamaika — FAQ

What is the current Bezdarbnieki in Jamaika?

The current Bezdarbnieki in Jamaika is 55 000 as of 1.06.2026..

How has the Bezdarbnieki in Jamaika changed recently?

The Bezdarbnieki in Jamaika increased from 51 500 (1.03.2026.) to 55 000 (1.06.2026.).

What is the all-time high for Bezdarbnieki in Jamaika?

The all-time high for Bezdarbnieki in Jamaika was 215 100,00, recorded on 1.06.2013..

What is the all-time low for Bezdarbnieki in Jamaika?

The all-time low for Bezdarbnieki in Jamaika was 48 800,00, recorded on 1.12.2025..

What is the historical average of Bezdarbnieki in Jamaika?

The historical average of Bezdarbnieki in Jamaika is 129 601,72, calculated over the period from 1.03.2011. to 1.06.2026..

Where does the Bezdarbnieki data for Jamaika come from?

The Bezdarbnieki data for Jamaika is sourced from Statistical Institute of Jamaica and published on Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.