Bruneja Bezdarbnieki

Cena

Cena

11 600

Izmaiņa +/-

+700

Procentuālā izmaiņa

+6,42 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Bruneja ir 11 600 . Bezdarbnieki Bruneja palielinājās līdz 11 600 uz 1.01.2025., pēc tam, kad tas bija 10 900 uz 1.01.2024.. No 1.01.2017. līdz 1.01.2025. vidējais IKP Bruneja bija 14 290,11 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2018. ar 19 223,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2024. ar 10 900,00 .

Avots: Department of Economic Planning and Development, Brunei

The current value of Bezdarbnieki in Bruneja is 11 600. Bezdarbnieki in Bruneja increased to 11 600 from 10 900.Bezdarbnieki in Bruneja averaged 14 290,11 from 1.01.2017. until 1.01.2025..The all-time high was 19 223,00 (1.01.2018.)and the record low was 10 900,00 (1.01.2024.).

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Date
Bezdarba personu skaits
2018. g. 1. janv.
19 223,00 base
2019. g. 1. janv.
16 234,00 base
2020. g. 1. janv.
17 354,00 base
2021. g. 1. janv.
10 956,00 base
2022. g. 1. janv.
11 445,00 base
2023. g. 1. janv.
11 700,00 base
2024. g. 1. janv.
10 900,00 base
2025. g. 1. janv.
11 600,00 base
Access this data via the Eulerpool API

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
11 600
10 900
11 700
11 445
10 956
17 354
16 234
19 223
19 199

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Bruneja — FAQ

What is the current Bezdarbnieki in Bruneja?

The current Bezdarbnieki in Bruneja is 11 600 as of 1.01.2025..

How has the Bezdarbnieki in Bruneja changed recently?

The Bezdarbnieki in Bruneja increased from 10 900 (1.01.2024.) to 11 600 (1.01.2025.).

What is the all-time high for Bezdarbnieki in Bruneja?

The all-time high for Bezdarbnieki in Bruneja was 19 223,00, recorded on 1.01.2018..

What is the all-time low for Bezdarbnieki in Bruneja?

The all-time low for Bezdarbnieki in Bruneja was 10 900,00, recorded on 1.01.2024..

What is the historical average of Bezdarbnieki in Bruneja?

The historical average of Bezdarbnieki in Bruneja is 14 290,11, calculated over the period from 1.01.2017. to 1.01.2025..

Where does the Bezdarbnieki data for Bruneja come from?

The Bezdarbnieki data for Bruneja is sourced from Department of Economic Planning and Development, Brunei and published on Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.