Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Bosnija un Hercegovina Reģistrētais bezdarba līmenis
Akciju cena
Pašreizējā Reģistrētais bezdarba līmenis vērtība Bosnija un Hercegovina ir 28,74 %. Reģistrētais bezdarba līmenis Bosnija un Hercegovina samazinājās līdz 28,74 % 1.11.2023., pēc tam, kad tas bija 28,85 % 1.10.2023.. No 1.02.2007. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Bosnija un Hercegovina bija 39,00 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.02.2013. ar 46,10 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.11.2023. ar 28,74 %.
Reģistrētais bezdarba līmenis ·
Max
Reģistrēto bezdarbnieku likme | |
---|---|
1.02.2007. | 44,93 % |
1.03.2007. | 44,74 % |
1.04.2007. | 44,73 % |
1.05.2007. | 44,35 % |
1.06.2007. | 44,24 % |
1.07.2007. | 43,72 % |
1.08.2007. | 43,60 % |
1.09.2007. | 43,50 % |
1.10.2007. | 43,36 % |
1.11.2007. | 43,12 % |
1.12.2007. | 42,86 % |
1.01.2008. | 40,77 % |
1.02.2008. | 40,30 % |
1.03.2008. | 39,93 % |
1.04.2008. | 39,37 % |
1.05.2008. | 39,03 % |
1.06.2008. | 41,00 % |
1.07.2008. | 40,92 % |
1.08.2008. | 40,75 % |
1.09.2008. | 40,49 % |
1.10.2008. | 40,31 % |
1.11.2008. | 40,36 % |
1.12.2008. | 40,63 % |
1.01.2009. | 40,17 % |
1.02.2009. | 40,35 % |
1.03.2009. | 40,54 % |
1.04.2009. | 40,56 % |
1.05.2009. | 41,44 % |
1.06.2009. | 41,56 % |
1.07.2009. | 41,84 % |
1.08.2009. | 42,13 % |
1.09.2009. | 42,14 % |
1.10.2009. | 42,28 % |
1.11.2009. | 42,43 % |
1.12.2009. | 42,67 % |
1.01.2010. | 42,39 % |
1.02.2010. | 42,60 % |
1.03.2010. | 42,62 % |
1.04.2010. | 42,45 % |
1.05.2010. | 43,07 % |
1.06.2010. | 43,05 % |
1.07.2010. | 43,24 % |
1.08.2010. | 43,36 % |
1.09.2010. | 43,19 % |
1.10.2010. | 42,99 % |
1.11.2010. | 43,06 % |
1.12.2010. | 42,75 % |
1.01.2011. | 43,07 % |
1.02.2011. | 43,13 % |
1.03.2011. | 43,30 % |
1.04.2011. | 43,28 % |
1.05.2011. | 43,14 % |
1.06.2011. | 43,07 % |
1.07.2011. | 43,17 % |
1.08.2011. | 43,40 % |
1.09.2011. | 43,32 % |
1.10.2011. | 43,43 % |
1.11.2011. | 43,57 % |
1.12.2011. | 43,83 % |
1.01.2012. | 44,00 % |
1.02.2012. | 44,17 % |
1.03.2012. | 44,07 % |
1.04.2012. | 43,92 % |
1.05.2012. | 43,78 % |
1.06.2012. | 43,80 % |
1.07.2012. | 43,91 % |
1.08.2012. | 44,28 % |
1.09.2012. | 44,21 % |
1.10.2012. | 44,27 % |
1.11.2012. | 44,38 % |
1.12.2012. | 45,88 % |
1.01.2013. | 45,99 % |
1.02.2013. | 46,10 % |
1.03.2013. | 44,70 % |
1.04.2013. | 44,53 % |
1.05.2013. | 44,41 % |
1.06.2013. | 44,41 % |
1.07.2013. | 44,64 % |
1.08.2013. | 44,96 % |
1.09.2013. | 44,81 % |
1.10.2013. | 44,67 % |
1.11.2013. | 44,50 % |
1.12.2013. | 44,54 % |
1.01.2014. | 44,61 % |
1.02.2014. | 44,38 % |
1.03.2014. | 44,09 % |
1.04.2014. | 43,63 % |
1.05.2014. | 43,73 % |
1.06.2014. | 43,77 % |
1.07.2014. | 43,89 % |
1.08.2014. | 44,05 % |
1.09.2014. | 43,70 % |
1.10.2014. | 43,64 % |
1.11.2014. | 43,62 % |
1.12.2014. | 43,60 % |
1.01.2015. | 43,81 % |
1.02.2015. | 43,78 % |
1.03.2015. | 43,59 % |
1.04.2015. | 43,30 % |
1.05.2015. | 43,05 % |
1.06.2015. | 43,02 % |
1.07.2015. | 43,20 % |
1.08.2015. | 43,15 % |
1.09.2015. | 42,97 % |
1.10.2015. | 42,72 % |
1.11.2015. | 42,73 % |
1.12.2015. | 42,90 % |
1.01.2016. | 42,89 % |
1.02.2016. | 42,76 % |
1.03.2016. | 42,36 % |
1.04.2016. | 41,98 % |
1.05.2016. | 41,80 % |
1.06.2016. | 41,57 % |
1.07.2016. | 41,65 % |
1.08.2016. | 41,72 % |
1.09.2016. | 41,25 % |
1.10.2016. | 40,96 % |
1.11.2016. | 40,90 % |
1.12.2016. | 40,87 % |
1.01.2017. | 40,01 % |
1.02.2017. | 39,94 % |
1.03.2017. | 39,35 % |
1.04.2017. | 38,86 % |
1.05.2017. | 38,35 % |
1.06.2017. | 38,19 % |
1.07.2017. | 38,16 % |
1.08.2017. | 38,18 % |
1.09.2017. | 37,73 % |
1.10.2017. | 37,55 % |
1.11.2017. | 37,37 % |
1.12.2017. | 37,43 % |
1.01.2018. | 37,55 % |
1.02.2018. | 37,41 % |
1.03.2018. | 36,99 % |
1.04.2018. | 36,54 % |
1.05.2018. | 35,93 % |
1.06.2018. | 35,73 % |
1.07.2018. | 35,86 % |
1.08.2018. | 35,89 % |
1.09.2018. | 35,33 % |
1.10.2018. | 34,95 % |
1.11.2018. | 34,78 % |
1.12.2018. | 34,75 % |
1.01.2019. | 34,48 % |
1.02.2019. | 34,42 % |
1.03.2019. | 33,99 % |
1.04.2019. | 33,35 % |
1.05.2019. | 32,90 % |
1.06.2019. | 33,06 % |
1.07.2019. | 33,13 % |
1.08.2019. | 33,25 % |
1.09.2019. | 32,91 % |
1.10.2019. | 32,71 % |
1.11.2019. | 32,57 % |
1.12.2019. | 32,61 % |
1.01.2020. | 32,75 % |
1.02.2020. | 32,62 % |
1.03.2020. | 32,41 % |
1.04.2020. | 34,15 % |
1.05.2020. | 34,50 % |
1.06.2020. | 34,38 % |
1.07.2020. | 34,55 % |
1.08.2020. | 34,85 % |
1.09.2020. | 34,14 % |
1.10.2020. | 33,77 % |
1.11.2020. | 33,65 % |
1.12.2020. | 33,69 % |
1.01.2021. | 33,89 % |
1.02.2021. | 33,68 % |
1.03.2021. | 33,40 % |
1.04.2021. | 33,08 % |
1.05.2021. | 32,64 % |
1.06.2021. | 32,42 % |
1.07.2021. | 32,54 % |
1.08.2021. | 32,42 % |
1.09.2021. | 31,73 % |
1.10.2021. | 31,50 % |
1.11.2021. | 31,17 % |
1.12.2021. | 31,04 % |
1.01.2022. | 31,02 % |
1.02.2022. | 30,92 % |
1.03.2022. | 30,66 % |
1.04.2022. | 30,26 % |
1.05.2022. | 30,10 % |
1.06.2022. | 29,99 % |
1.07.2022. | 30,17 % |
1.08.2022. | 30,17 % |
1.09.2022. | 31,53 % |
1.10.2022. | 31,12 % |
1.11.2022. | 29,52 % |
1.12.2022. | 29,54 % |
1.01.2023. | 30,42 % |
1.02.2023. | 29,43 % |
1.03.2023. | 29,28 % |
1.04.2023. | 29,03 % |
1.05.2023. | 28,90 % |
1.06.2023. | 28,96 % |
1.07.2023. | 29,24 % |
1.08.2023. | 29,33 % |
1.09.2023. | 28,90 % |
1.10.2023. | 28,85 % |
1.11.2023. | 28,74 % |
Reģistrētais bezdarba līmenis Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.11.2023. | 28,74 % |
1.10.2023. | 28,85 % |
1.09.2023. | 28,9 % |
1.08.2023. | 29,33 % |
1.07.2023. | 29,24 % |
1.06.2023. | 28,96 % |
1.05.2023. | 28,9 % |
1.04.2023. | 29,03 % |
1.03.2023. | 29,28 % |
1.02.2023. | 29,43 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Reģistrētais bezdarba līmenis
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇦 Algas | 2159 BAM/Month | 2157 BAM/Month | Mēneša |
🇧🇦 Algu pieaugums | 11,2 % | 7,6 % | Mēneša |
🇧🇦 Bezdarba līmenis | 12,7 % | 13,6 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Bezdarbnieki | 328 674 | 325 568 | Mēneša |
🇧🇦 Daļēja darba laika nodarbinātība | 33 000 | 30 000 | Ceturksnis |
🇧🇦 Iedzīvotāji | 3,427 milj. | 3,434 milj. | Gada |
🇧🇦 Iegādes līmenis | 49 % | 48,4 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Minimālās algas | 596 BAM/Month | 596 BAM/Month | Gada |
🇧🇦 Nodarbinātības līmenis | 42,5 % | 41,9 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Nodarbinātie | 847 865 | 853 166 | Mēneša |
🇧🇦 pilna laika nodarbinātība | 1,221 milj. | 1,163 milj. | Ceturksnis |
🇧🇦 Ražošanas algas | 1649 BAM/Month | 1614 BAM/Month | Mēneša |
🇧🇦 Vidējais stundu skaits nedēļā | 41,8 Hours | 42 Hours | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Reģistrētais bezdarba līmenis
Reģistrētais bezdarba līmenis ir viena no būtiskākajām makroekonomikas rādītāju kategorijām, kas atspoguļo tautsaimniecības vispārējo stāvokli un darba tirgus veselību. Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir rādītājs, kas nosaka, cik procentuāli no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita ir reģistrēti kā bezdarbnieki. Šajā kontekstā ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir tie, kuri ir spējīgi un gatavi strādāt, kā arī ir meklējuši darbu noteiktā laika posmā. Reģistrētajam bezdarba līmenim ir būtiska nozīme ekonomisko politiku izstrādē un to ieviešanā. Tas sniedz valdībai un politikas veidotājiem svarīgu informāciju par darba tirgus situāciju un nodarbinātības tendencēm. Augsts bezdarba līmenis var liecināt par ekonomikas vājumu un mazākām darba iespējām iedzīvotājiem, savukārt zems bezdarba līmenis var būt norāde uz ekonomisko izaugsmi un labāku darba tirgus stāvokli. Latvijā reģistrētā bezdarba līmeņa noteikšanai tiek izmantota dati no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), kas apkopot informāciju par personām, kas ir reģistrējušās kā bezdarbnieki. Šis rādītājs tiek publicēts mēneša, ceturkšņa un gada griezumā, ļaujot sekot darba tirgus izmaiņām laika gaitā. Lai gan reģistrētais bezdarba līmenis ir svarīgs rādītājs, jāņem vērā, ka tas neuzrāda kopējo bezdarba līmeni, jo ne visi bezdarbnieki reģistrējas NVA. Reģistrētais bezdarba līmenis ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp ekonomiskās aktivitātes, nozaru izaugsmes un samazinājuma, izglītības sistēmas, darba likumdošanas, kā arī globālās ekonomikas ietekmes. Piemēram, globālās ekonomiskās krīzes laikā varēja novērot ievērojamu bezdarba līmeņa pieaugumu, jo daudzi uzņēmumi samazināja darbību vai bankrotēja. Savukārt ekonomiskās izaugsmes posmos bezdarba līmenis parasti samazinās, jo palielinās darba vietu piedāvājums. Lai labāk izprastu reģistrētā bezdarba līmeņa nozīmīgumu Latvijā, ir svarīgi apskatīt konkrētus piemērus un datus. Piemēram, finansu krīzes laikā 2008-2009.gadā bezdarba līmenis Latvijā ievērojami pieauga, sasniedzot gandrīz 20%. Savukārt pēdējos gados, ekonomikai atveseļojoties, bezdarba līmenis ir stabilizējies un sasniedzis zemākas vērtības, piemēram, 7-8%. Veiksmīga reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanās var būt saistīta ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dažādi valsts mēroga projekti, kas orientēti uz darba vietu radīšanu, infrastruktūras projekti un uzņēmējdarbības veicināšana ir būtiski veicinājuši nodarbinātības pieaugumu. Otrkārt, izglītības un apmācību sistēmas uzlabošana palīdz palielināt darbinieku kvalifikāciju un konkurētspēju darba tirgū. Treškārt, nodokļu politikas un darba likumdošanas eksluzitāte ir būtiski ietekmējusi darba tirgus dinamiku. Tomēr, neskatoties uz samazināto bezdarba līmeni, pastāv arī citi izaicinājumi. Latvijā joprojām sastopams strukturālais bezdarbs, kas ir saistīts ar neatbilstību starp piedāvātajām darba vietām un bezdarbnieku prasmēm. Dažās nozarēs var trūkt kvalificēta darbaspēka, kamēr citās, piemēram, zemas kvalifikācijas darbos, var būt pārāk augsta konkurence. Vēl viens būtisks faktors ir demogrāfiskās izmaiņas un migrācija. Ārzemēs izbraukušie Latvijas iedzīvotāji ietekmē vietējā darba tirgus situāciju un bezdarba līmeni. Daudzi jauni cilvēki izvēlas izglītību un karjeru ārpus Latvijas, tādēļ darba tirgū rodas darba spēka trūkums. Savukārt atgriešanās no ārzemēm var radīt spiedienu uz nodarbinātības iespējām, palielinot darba meklētāju skaitu. Reģistrētais bezdarba līmenis var būt arī atkarīgs no sezonālajām svārstībām. Piemēram, sezonas darbi lauksaimniecībā vai būvniecībā rada īslaicīgas darba vietas, kas ietekmē bezdarba līmeņa dinamiku. Ziemas mēnešos bezdarba līmenis var pieaugt, jo daudzi sezonas darbi tiek pārtraukti līdz nākamajai sezonai. Privātie uzņēmumi arī spēlē svarīgu lomu reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanā. Daudzi uzņēmumi iegulda darbinieku apmācībās un attīstībā, lai palielinātu savu konkurētspēju un nodrošinātu nepieciešamo darbaspēku. Uzņēmumi, kas piedāvā labākus darba apstākļus un darba vietas, var piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus, tādējādi samazinot bezdarba līmeni kopumā. Neraugoties uz milzīgajiem izaicinājumiem, mērķtiecīgas politikas un stratēģijas var palīdzēt samazināt reģistrēto bezdarba līmeni un uzlabot nodarbinātības situāciju Latvijā. Izvērtējot makroekonomiskos datus un analizējot reģistrētā bezdarba līmeņa dinamiku, ir iespējams izstrādāt mērķtiecīgas darbības, kas palīdzēs veicināt ekonomikas izaugsmi un uzlabot darba tirgus situāciju. Visbeidzot, reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā, ko iespējams apskatīt arī mūsu eulerpool tīmekļa vietnē, piedāvā vērtīgu informāciju ne tikai politikas veidotājiem un valdībai, bet arī pētniekiem, ekonomistiem un darba tirgus dalībniekiem. Izmantojot šo informāciju, ir iespējams pieņemt pamatotus lēmumus un veicināt pozitīvas izmaiņas ekonomikā kopumā.