Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Bosnija un Hercegovina Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Bosnija un Hercegovina ir 325 568 . Bezdarbnieki Bosnija un Hercegovina palielinājās līdz 325 568 uz 1.06.2024., pēc tam, kad tas bija 324 517 uz 1.05.2024.. No 1.01.2007. līdz 1.07.2024. vidējais IKP Bosnija un Hercegovina bija 474 507,57 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2014. ar 557 474,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.05.2024. ar 324 517,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.01.2007. | 528 657,00 |
1.02.2007. | 536 650,00 |
1.03.2007. | 535 284,00 |
1.04.2007. | 532 652,00 |
1.05.2007. | 529 644,00 |
1.06.2007. | 530 190,00 |
1.07.2007. | 524 971,00 |
1.08.2007. | 521 720,00 |
1.09.2007. | 520 432,00 |
1.10.2007. | 520 014,00 |
1.11.2007. | 518 180,00 |
1.12.2007. | 515 739,00 |
1.01.2008. | 516 775,00 |
1.02.2008. | 517 175,00 |
1.03.2008. | 509 614,00 |
1.04.2008. | 499 906,00 |
1.05.2008. | 493 967,00 |
1.06.2008. | 489 730,00 |
1.07.2008. | 488 443,00 |
1.08.2008. | 484 783,00 |
1.09.2008. | 480 313,00 |
1.10.2008. | 477 609,00 |
1.11.2008. | 479 296,00 |
1.12.2008. | 483 251,00 |
1.01.2009. | 488 496,00 |
1.02.2009. | 491 672,00 |
1.03.2009. | 493 250,00 |
1.04.2009. | 493 188,00 |
1.05.2009. | 490 765,00 |
1.06.2009. | 492 718,00 |
1.07.2009. | 497 034,00 |
1.08.2009. | 500 683,00 |
1.09.2009. | 502 192,00 |
1.10.2009. | 503 979,00 |
1.11.2009. | 506 460,00 |
1.12.2009. | 510 534,00 |
1.01.2010. | 516 185,00 |
1.02.2010. | 519 336,00 |
1.03.2010. | 519 160,00 |
1.04.2010. | 515 966,00 |
1.05.2010. | 512 349,00 |
1.06.2010. | 511 806,00 |
1.07.2010. | 516 045,00 |
1.08.2010. | 517 565,00 |
1.09.2010. | 517 004,00 |
1.10.2010. | 517 203,00 |
1.11.2010. | 519 096,00 |
1.12.2010. | 522 080,00 |
1.01.2011. | 526 686,00 |
1.02.2011. | 527 667,00 |
1.03.2011. | 530 053,00 |
1.04.2011. | 529 446,00 |
1.05.2011. | 526 791,00 |
1.06.2011. | 525 978,00 |
1.07.2011. | 528 509,00 |
1.08.2011. | 531 058,00 |
1.09.2011. | 529 994,00 |
1.10.2011. | 530 897,00 |
1.11.2011. | 532 476,00 |
1.12.2011. | 536 728,00 |
1.01.2012. | 541 374,00 |
1.02.2012. | 543 647,00 |
1.03.2012. | 542 742,00 |
1.04.2012. | 540 326,00 |
1.05.2012. | 537 029,00 |
1.06.2012. | 538 151,00 |
1.07.2012. | 539 366,00 |
1.08.2012. | 545 904,00 |
1.09.2012. | 545 508,00 |
1.10.2012. | 545 998,00 |
1.11.2012. | 547 823,00 |
1.12.2012. | 550 255,00 |
1.01.2013. | 554 714,00 |
1.02.2013. | 554 489,00 |
1.03.2013. | 553 591,00 |
1.04.2013. | 549 567,00 |
1.05.2013. | 547 393,00 |
1.06.2013. | 548 300,00 |
1.07.2013. | 553 036,00 |
1.08.2013. | 555 937,00 |
1.09.2013. | 554 929,00 |
1.10.2013. | 552 751,00 |
1.11.2013. | 551 456,00 |
1.12.2013. | 553 762,00 |
1.01.2014. | 557 474,00 |
1.02.2014. | 556 868,00 |
1.03.2014. | 552 588,00 |
1.04.2014. | 546 977,00 |
1.05.2014. | 544 847,00 |
1.06.2014. | 545 470,00 |
1.07.2014. | 548 609,00 |
1.08.2014. | 552 363,00 |
1.09.2014. | 547 981,00 |
1.10.2014. | 547 664,00 |
1.11.2014. | 547 336,00 |
1.12.2014. | 547 112,00 |
1.01.2015. | 551 187,00 |
1.02.2015. | 550 063,00 |
1.03.2015. | 546 888,00 |
1.04.2015. | 542 377,00 |
1.05.2015. | 537 505,00 |
1.06.2015. | 539 593,00 |
1.07.2015. | 542 936,00 |
1.08.2015. | 540 886,00 |
1.09.2015. | 539 703,00 |
1.10.2015. | 536 902,00 |
1.11.2015. | 536 659,00 |
1.12.2015. | 537 568,00 |
1.01.2016. | 539 098,00 |
1.02.2016. | 536 684,00 |
1.03.2016. | 530 370,00 |
1.04.2016. | 524 061,00 |
1.05.2016. | 518 857,00 |
1.06.2016. | 518 034,00 |
1.07.2016. | 520 065,00 |
1.08.2016. | 520 565,00 |
1.09.2016. | 514 935,00 |
1.10.2016. | 512 496,00 |
1.11.2016. | 511 009,00 |
1.12.2016. | 510 022,00 |
1.01.2017. | 511 922,00 |
1.02.2017. | 509 907,00 |
1.03.2017. | 501 522,00 |
1.04.2017. | 495 405,00 |
1.05.2017. | 487 426,00 |
1.06.2017. | 485 888,00 |
1.07.2017. | 486 309,00 |
1.08.2017. | 485 088,00 |
1.09.2017. | 480 379,00 |
1.10.2017. | 478 191,00 |
1.11.2017. | 475 549,00 |
1.12.2017. | 475 084,00 |
1.01.2018. | 475 541,00 |
1.02.2018. | 472 957,00 |
1.03.2018. | 466 330,00 |
1.04.2018. | 458 355,00 |
1.05.2018. | 450 067,00 |
1.06.2018. | 448 071,00 |
1.07.2018. | 450 392,00 |
1.08.2018. | 448 570,00 |
1.09.2018. | 441 672,00 |
1.10.2018. | 437 783,00 |
1.11.2018. | 435 358,00 |
1.12.2018. | 435 266,00 |
1.01.2019. | 433 438,00 |
1.02.2019. | 430 053,00 |
1.03.2019. | 423 419,00 |
1.04.2019. | 413 826,00 |
1.05.2019. | 406 685,00 |
1.06.2019. | 405 476,00 |
1.07.2019. | 407 109,00 |
1.08.2019. | 406 848,00 |
1.09.2019. | 403 355,00 |
1.10.2019. | 401 342,00 |
1.11.2019. | 401 359,00 |
1.12.2019. | 401 846,00 |
1.01.2020. | 406 167,00 |
1.02.2020. | 402 888,00 |
1.03.2020. | 398 504,00 |
1.04.2020. | 419 582,00 |
1.05.2020. | 421 474,00 |
1.06.2020. | 421 300,00 |
1.07.2020. | 426 252,00 |
1.08.2020. | 427 593,00 |
1.09.2020. | 417 957,00 |
1.10.2020. | 414 402,00 |
1.11.2020. | 413 254,00 |
1.12.2020. | 413 627,00 |
1.01.2021. | 415 027,00 |
1.02.2021. | 410 776,00 |
1.03.2021. | 406 718,00 |
1.04.2021. | 402 146,00 |
1.05.2021. | 395 999,00 |
1.06.2021. | 393 781,00 |
1.07.2021. | 395 383,00 |
1.08.2021. | 392 551,00 |
1.09.2021. | 384 209,00 |
1.10.2021. | 382 348,00 |
1.11.2021. | 378 079,00 |
1.12.2021. | 375 804,00 |
1.01.2022. | 377 126,00 |
1.02.2022. | 375 689,00 |
1.03.2022. | 371 982,00 |
1.04.2022. | 365 878,00 |
1.05.2022. | 360 511,00 |
1.06.2022. | 359 607,00 |
1.07.2022. | 361 774,00 |
1.08.2022. | 360 434,00 |
1.09.2022. | 384 209,00 |
1.10.2022. | 357 312,00 |
1.11.2022. | 354 700,00 |
1.12.2022. | 354 323,00 |
1.01.2023. | 371 982,00 |
1.02.2023. | 355 211,00 |
1.03.2023. | 352 890,00 |
1.04.2023. | 349 410,00 |
1.05.2023. | 344 952,00 |
1.06.2023. | 346 634,00 |
1.07.2023. | 350 461,00 |
1.08.2023. | 350 316,00 |
1.09.2023. | 346 848,00 |
1.10.2023. | 346 051,00 |
1.11.2023. | 344 666,00 |
1.12.2023. | 343 500,00 |
1.01.2024. | 340 561,00 |
1.02.2024. | 338 528,00 |
1.03.2024. | 335 386,00 |
1.04.2024. | 329 944,00 |
1.05.2024. | 324 517,00 |
1.06.2024. | 325 568,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.06.2024. | 325 568 |
1.05.2024. | 324 517 |
1.04.2024. | 329 944 |
1.03.2024. | 335 386 |
1.02.2024. | 338 528 |
1.01.2024. | 340 561 |
1.12.2023. | 343 500 |
1.11.2023. | 344 666 |
1.10.2023. | 346 051 |
1.09.2023. | 346 848 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇦 Algas | 2159 BAM/Month | 2157 BAM/Month | Mēneša |
🇧🇦 Algu pieaugums | 11,2 % | 7,6 % | Mēneša |
🇧🇦 Bezdarba līmenis | 12,7 % | 13,6 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Daļēja darba laika nodarbinātība | 33 000 | 30 000 | Ceturksnis |
🇧🇦 Iedzīvotāji | 3,427 milj. | 3,434 milj. | Gada |
🇧🇦 Iegādes līmenis | 49 % | 48,4 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Minimālās algas | 596 BAM/Month | 596 BAM/Month | Gada |
🇧🇦 Nodarbinātības līmenis | 42,5 % | 41,9 % | Ceturksnis |
🇧🇦 Nodarbinātie | 847 865 | 853 166 | Mēneša |
🇧🇦 pilna laika nodarbinātība | 1,221 milj. | 1,163 milj. | Ceturksnis |
🇧🇦 Ražošanas algas | 1649 BAM/Month | 1614 BAM/Month | Mēneša |
🇧🇦 Reģistrēto bezdarbnieku likme | 29,35 % | 28,74 % | Mēneša |
🇧🇦 Vidējais stundu skaits nedēļā | 41,8 Hours | 42 Hours | Ceturksnis |
Bosnijā un Hercegovinā bezdarbnieki ir personas, kuras ir bez darba un aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.