Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇧🇦

Bosnija un Hercegovina Bezdarbnieki

Akciju cena

325 568
Izmaiņas +/-
+1051
Izmaiņas %
+0,32 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Bosnija un Hercegovina ir 325 568 . Bezdarbnieki Bosnija un Hercegovina palielinājās līdz 325 568 uz 1.06.2024., pēc tam, kad tas bija 324 517 uz 1.05.2024.. No 1.01.2007. līdz 1.07.2024. vidējais IKP Bosnija un Hercegovina bija 474 507,57 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2014. ar 557 474,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.05.2024. ar 324 517,00 .

Avots: Bosnia and Herzegovina Agency for Statistics (BHAS)

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.06.2024.325 568
1.05.2024.324 517
1.04.2024.329 944
1.03.2024.335 386
1.02.2024.338 528
1.01.2024.340 561
1.12.2023.343 500
1.11.2023.344 666
1.10.2023.346 051
1.09.2023.346 848
1
2
3
4
5
...
21

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇧🇦
Algas
2159 BAM/Month2157 BAM/MonthMēneša
🇧🇦
Algu pieaugums
11,2 %7,6 %Mēneša
🇧🇦
Bezdarba līmenis
12,7 %13,6 %Ceturksnis
🇧🇦
Daļēja darba laika nodarbinātība
33 000 30 000 Ceturksnis
🇧🇦
Iedzīvotāji
3,427 milj. 3,434 milj. Gada
🇧🇦
Iegādes līmenis
49 %48,4 %Ceturksnis
🇧🇦
Minimālās algas
596 BAM/Month596 BAM/MonthGada
🇧🇦
Nodarbinātības līmenis
42,5 %41,9 %Ceturksnis
🇧🇦
Nodarbinātie
847 865 853 166 Mēneša
🇧🇦
pilna laika nodarbinātība
1,221 milj. 1,163 milj. Ceturksnis
🇧🇦
Ražošanas algas
1649 BAM/Month1614 BAM/MonthMēneša
🇧🇦
Reģistrēto bezdarbnieku likme
29,35 %28,74 %Mēneša
🇧🇦
Vidējais stundu skaits nedēļā
41,8 Hours42 HoursCeturksnis

Bosnijā un Hercegovinā bezdarbnieki ir personas, kuras ir bez darba un aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.