Austrija Bezdarbnieki

Cena

Cena

295 457

Izmaiņa +/-

-6219

Procentuālā izmaiņa

-2,06 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Austrija ir 295 457 . Bezdarbnieki Austrija samazinājās līdz 295 457 1.06.2026., pēc tam kad tas bija 301 676 1.05.2026.. Laikā no 1.01.1960. līdz 1.06.2026. vidējais IKP Austrija bija 179 726,44 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.04.2020. ar 522 253,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.08.1974. ar 22 344,00 .

Avots: Arbeitsmarktservice Oesterreich

The current value of Bezdarbnieki in Austrija is 295 457. Bezdarbnieki in Austrija decreased to 295 457 from 301 676.Bezdarbnieki in Austrija averaged 179 726,44 from 1.01.1960. until 1.06.2026..The all-time high was 522 253,00 (1.04.2020.)and the record low was 22 344,00 (1.08.1974.).

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Date
Bezdarba personu skaits
2025. g. 11. janv.
320 351,00 base
2025. g. 12. janv.
363 000,00 base
2026. g. 1. janv.
379 800,00 base
2026. g. 2. janv.
357 518,00 base
2026. g. 3. janv.
322 700,00 base
2026. g. 4. janv.
320 300,00 base
2026. g. 5. janv.
301 676,00 base
2026. g. 6. janv.
295 457,00 base
Access this data via the Eulerpool API
Get Free API Key

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
295 457
301 676
320 300
322 700
357 518
379 800
363 000
320 351
310 500
299 200
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki

Algas

Gadā

Pašreizējais
3170 EUR/Month
Iepriekšējais
2942 EUR/Month

Algas ražošanā

Mēnesiski

Pašreizējais
145,1 points
Iepriekšējais
145 points

Bezdarba līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
6,9 %
Iepriekšējais
7,1 %

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēnesiski

Pašreizējais
9,9 %
Iepriekšējais
8 %

Brīvās darba vietas

Mēnesiski

Pašreizējais
80 570
Iepriekšējais
79 116

Brīvo vietu īpatsvars

Ceturksnis

Pašreizējais
3,1 %
Iepriekšējais
2,8 %

Darba izmaksas

Ceturksnis

Pašreizējais
132,09 points
Iepriekšējais
147,54 points

Darbaspēka līdzdalības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
78,9 %
Iepriekšējais
79,2 %

Iedzīvotāju skaits

Gadā

Pašreizējais
9,22 M
Iepriekšējais
9,2 M

Ilgtermiņa bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
1,3 %
Iepriekšējais
1,4 %

Nepilna laika darbs

Ceturksnis

Pašreizējais
1,35 M
Iepriekšējais
1,35 M

Nodarbinātās personas

Ceturksnis

Pašreizējais
4,47 M
Iepriekšējais
4,5 M

Nodarbinātības izmaiņas

Ceturksnis

Pašreizējais
0 %
Iepriekšējais
-0,1 %

Nodarbinātības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
73,9 %
Iepriekšējais
74,6 %

Pensijas vecums vīriešiem

Gadā

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
65 Years

Pensionēšanās vecums sievietēm

Gadā

Pašreizējais
60,5 Years
Iepriekšējais
60,5 Years

Pilna laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
3,02 M
Iepriekšējais
3,07 M

Produktivitāte

Ceturksnis

Pašreizējais
106,99 points
Iepriekšējais
105,51 points

Bezdarbnieki

Austrijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Austrija — FAQ

What is the current Bezdarbnieki in Austrija?

The current Bezdarbnieki in Austrija is 295 457 as of 1.06.2026..

How has the Bezdarbnieki in Austrija changed recently?

The Bezdarbnieki in Austrija decreased from 301 676 (1.05.2026.) to 295 457 (1.06.2026.).

What is the all-time high for Bezdarbnieki in Austrija?

The all-time high for Bezdarbnieki in Austrija was 522 253,00, recorded on 1.04.2020..

What is the all-time low for Bezdarbnieki in Austrija?

The all-time low for Bezdarbnieki in Austrija was 22 344,00, recorded on 1.08.1974..

What is the historical average of Bezdarbnieki in Austrija?

The historical average of Bezdarbnieki in Austrija is 179 726,44, calculated over the period from 1.01.1960. to 1.06.2026..

Where does the Bezdarbnieki data for Austrija come from?

The Bezdarbnieki data for Austrija is sourced from Arbeitsmarktservice Oesterreich and published on Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.

Akcienu filtrs

Analizējiet 20 000+ akcijas pasaulē ar vairāk nekā 1 000 000 datu punktiem.

Insideru izsekošana

Izsekojiet iekšējus pirkumus un pārdošanas darījumus reālajā laikā.

Superinvestori

Seko izcilāko investoru portfeļus

Dividendu kalendārs

Plānojiet pasīvos ienākumus, izmantojot dividenžu izmaksas datumus.

Peļņas Kalendārs

Visi ceturkšņa peļņas rezultāti vienā skatā.

Ekonomikas Kalendārs

Ekonomiski notikumi un datu izlaides no vairāk nekā 200 valstīm.

Kongresa izsekotājs

ASV Kongresa locekļu STOCK Act atklāšanas

Fear & Greed Index

Market Sentiment Indicator

Kripto Fear & Greed indekss

Kripto tirgus noskanojuma raditajs

Idejas

Kuratēti akciju saraksti pēc stratēģijas, indeksa un valsts.

Nozares

Labākās akcijas, sakārtotas pēc nozares un sektora.

Valstis

Akciju tirgus un vadošie uzņēmumi pēc valsts.

Stratēģija

Pierādītas ieguldījumu stratēģijas ar vēsturiskajām atdevēm.

Indekss

Galveno akciju indeksu veiktspēja un sastāvs.

Glosārijs

Visaptverošā akciju tirgus vārdnīca finanšu un akciju terminiem

Blogs

Jaunumi, partnerības un produktu paziņojumi