Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇦🇹

Austrija Bezdarbnieki

Akciju cena

264 018
Izmaiņas +/-
-8979
Izmaiņas %
-3,34 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Austrija ir 264 018 . Bezdarbnieki Austrija samazinājās līdz 264 018 1.06.2024., pēc tam kad tas bija 272 997 1.05.2024.. Laikā no 1.01.1960. līdz 1.07.2024. vidējais IKP Austrija bija 175 633,82 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.04.2020. ar 522 253,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.08.1974. ar 22 344,00 .

Avots: Arbeitsmarktservice Oesterreich

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.06.2024.264 018
1.05.2024.272 997
1.04.2024.287 559
1.03.2024.291 500
1.02.2024.321 655
1.01.2024.343 828
1.12.2023.329 328
1.11.2023.275 710
1.10.2023.264 232
1.09.2023.251 844
1
2
3
4
5
...
78

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇦🇹
Algas
2736 EUR/Month2617 EUR/MonthGada
🇦🇹
Bezdarba līmenis
6,2 %6,4 %Mēneša
🇦🇹
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
9,3 %9,9 %Mēneša
🇦🇹
Daļēja darba laika nodarbinātība
1,345 milj. 1,337 milj. Ceturksnis
🇦🇹
Darba vakancu koeficients
4,5 %4,1 %Ceturksnis
🇦🇹
Darbaspēka izmaksas
130,212 points139,907 pointsCeturksnis
🇦🇹
Iedzīvotāji
9,1 milj. 8,98 milj. Gada
🇦🇹
Iegādes līmenis
77,6 %78,1 %Ceturksnis
🇦🇹
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
1 %1,1 %Ceturksnis
🇦🇹
Nodarbinātības izmaiņas
0,2 %0 %Ceturksnis
🇦🇹
Nodarbinātības līmenis
73,3 %74,2 %Ceturksnis
🇦🇹
Nodarbinātie
4,441 milj. 4,498 milj. Ceturksnis
🇦🇹
Pensijas vecums sievietēm
60,5 Years60 YearsGada
🇦🇹
Pensijas vecums vīriešiem
65 Years65 YearsGada
🇦🇹
pilna laika nodarbinātība
3,006 milj. 3,071 milj. Ceturksnis
🇦🇹
Produktivitāte
105,162 points104,406 pointsCeturksnis
🇦🇹
Ražošanas algas
137,3 points137,3 pointsMēneša
🇦🇹
Vakanču saraksts
96 879 93 898 Mēneša

Austrijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.