Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Austrālija Iedzīvotāju skaits
Akciju cena
Pašreizējā Iedzīvotāju skaits vērtība Austrālija ir 26,27 milj. . Iedzīvotāju skaits Austrālija pieauga līdz 26,27 milj. uz 1.01.2022., pēc tam, kad tas bija 25,77 milj. uz 1.01.2021.. No 1.01.1960. līdz 1.01.2023., vidējais IKP Austrālija bija 17,77 milj. . Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts uz 1.01.2023. ar 26,97 milj. , bet zemākā vērtība tika reģistrēta uz 1.01.1960. ar 10,39 milj. .
Iedzīvotāju skaits ·
Max
Iedzīvotāji | |
---|---|
1.01.1960. | 10,39 milj. |
1.01.1961. | 10,64 milj. |
1.01.1962. | 10,85 milj. |
1.01.1963. | 11,06 milj. |
1.01.1964. | 11,28 milj. |
1.01.1965. | 11,51 milj. |
1.01.1966. | 11,70 milj. |
1.01.1967. | 11,91 milj. |
1.01.1968. | 12,15 milj. |
1.01.1969. | 12,41 milj. |
1.01.1970. | 12,66 milj. |
1.01.1971. | 13,20 milj. |
1.01.1972. | 13,41 milj. |
1.01.1973. | 13,61 milj. |
1.01.1974. | 13,83 milj. |
1.01.1975. | 13,97 milj. |
1.01.1976. | 14,11 milj. |
1.01.1977. | 14,28 milj. |
1.01.1978. | 14,43 milj. |
1.01.1979. | 14,60 milj. |
1.01.1980. | 14,81 milj. |
1.01.1981. | 15,05 milj. |
1.01.1982. | 15,29 milj. |
1.01.1983. | 15,48 milj. |
1.01.1984. | 15,68 milj. |
1.01.1985. | 15,90 milj. |
1.01.1986. | 16,14 milj. |
1.01.1987. | 16,39 milj. |
1.01.1988. | 16,69 milj. |
1.01.1989. | 16,94 milj. |
1.01.1990. | 17,17 milj. |
1.01.1991. | 17,38 milj. |
1.01.1992. | 17,56 milj. |
1.01.1993. | 17,72 milj. |
1.01.1994. | 17,89 milj. |
1.01.1995. | 18,12 milj. |
1.01.1996. | 18,33 milj. |
1.01.1997. | 18,51 milj. |
1.01.1998. | 18,71 milj. |
1.01.1999. | 18,92 milj. |
1.01.2000. | 19,14 milj. |
1.01.2001. | 19,39 milj. |
1.01.2002. | 19,61 milj. |
1.01.2003. | 19,83 milj. |
1.01.2004. | 20,05 milj. |
1.01.2005. | 20,31 milj. |
1.01.2006. | 20,63 milj. |
1.01.2007. | 21,02 milj. |
1.01.2008. | 21,48 milj. |
1.01.2009. | 21,87 milj. |
1.01.2010. | 22,17 milj. |
1.01.2011. | 22,52 milj. |
1.01.2012. | 22,93 milj. |
1.01.2013. | 23,30 milj. |
1.01.2014. | 23,64 milj. |
1.01.2015. | 23,98 milj. |
1.01.2016. | 24,39 milj. |
1.01.2017. | 24,76 milj. |
1.01.2018. | 25,15 milj. |
1.01.2019. | 25,52 milj. |
1.01.2020. | 25,63 milj. |
1.01.2021. | 25,77 milj. |
1.01.2022. | 26,27 milj. |
Iedzīvotāju skaits Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 26,27 milj. |
1.01.2021. | 25,77 milj. |
1.01.2020. | 25,63 milj. |
1.01.2019. | 25,52 milj. |
1.01.2018. | 25,15 milj. |
1.01.2017. | 24,76 milj. |
1.01.2016. | 24,39 milj. |
1.01.2015. | 23,98 milj. |
1.01.2014. | 23,64 milj. |
1.01.2013. | 23,3 milj. |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iedzīvotāju skaits
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇺 Algas | 1432,6 AUD/Week | 1399,1 AUD/Week | Ceturksnis |
🇦🇺 Algu pieaugums | 4,1 % | 4,1 % | Ceturksnis |
🇦🇺 Bezdarba līmenis | 4 % | 4,1 % | Mēneša |
🇦🇺 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 9,1 % | 9,9 % | Mēneša |
🇦🇺 Bezdarbnieki | 598 915,1 | 608 077,3 | Mēneša |
🇦🇺 Daļēja darba laika nodarbinātība | 6849 Persons | -1879 Persons | Mēneša |
🇦🇺 Darbaspēka izmaksas | 114,8 points | 113,4 points | Ceturksnis |
🇦🇺 Iegādes līmenis | 67,2 % | 67,1 % | Mēneša |
🇦🇺 Minimālās algas | 882,8 AUD/week | 812,6 AUD/week | Gada |
🇦🇺 Nodarbinātības izmaiņas | 64 100 Persons | 47 500 Persons | Mēneša |
🇦🇺 Nodarbinātības līmenis | 64,1 % | 64,1 % | Mēneša |
🇦🇺 Nodarbinātie | 14,522 milj. | 14,458 milj. | Mēneša |
🇦🇺 Pensijas vecums sievietēm | 67 Years | 67 Years | Gada |
🇦🇺 Pensijas vecums vīriešiem | 67 Years | 67 Years | Gada |
🇦🇺 pilna laika nodarbinātība | 41 740 Persons | -7626 Persons | Mēneša |
🇦🇺 Produktivitāte | 95,8 points | 95,3 points | Ceturksnis |
🇦🇺 Ražošanas algas | 1631,1 AUD/Week | 1560,4 AUD/Week | Ceturksnis |
🇦🇺 Vakanču saraksts | 363 800 | 387 400 | Ceturksnis |
🇦🇺 Vakanču sludinājumi | 1,6 % | -1,8 % | Mēneša |
Austrālijas iedzīvotāju skaits veido 0,33 procentus no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita, kas nozīmē, ka viens cilvēks no katriem 308 cilvēkiem uz planētas ir Austrālijas iedzīvotājs.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Iedzīvotāju skaits
Macroeconomic kategorija 'Iedzīvotāji' spēlē izšķirošu lomu nacionālās un starptautiskās ekonomikas analīzē. Eulerpool, kā profesionāla vietne, kas specializējas makroekonomiskajos datos, sniedz detalizētu un precīzu priekšstatu par iedzīvotāju dinamiku, piedāvājot būtiskus datus un analīzi, kas var palīdzēt gan uzņēmumiem, gan pētniekiem pieņemt informētākus lēmumus. Latvijas iedzīvotāju dinamika ir sarežģīts fenomens, kas ietver dažādus faktorus, piemēram, dzimstības un mirstības līmeni, migrāciju un vecuma struktūru mainību. Šie faktori rada būtiskas sekas gan vietējā tirgū, gan globālā kontekstā. Makroekonomiskie analītiķi, izmantojot Eulerpool piedāvātos datus, var detalizēti izprast šos procesus un to ietekmi uz valsts ekonomiku. Dzimstības līmenis ir viens no galvenajiem indikatoriem, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu. Latvijā, tāpat kā daudzās citās attīstītās valstīs, dzimstības līmenis pēdējos gados ir samazinājies. Tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp pieaugošo dzīves standartu un izglītības līmeņa pieaugumu. Zemāks dzimstības līmenis var izraisīt iedzīvotāju novecošanu, kas savukārt rada papildu spiedienu uz sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpes sistēmām. Eulerpool dati palīdz izsekot šīm izmaiņām un ļauj analītiķiem prognozēt to ietekmi uz ekonomiku nākotnē. Mirstības līmenis ir vēl viens būtisks rādītājs, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu. Latvijā pēdējo gadu desmitu laikā ir piedzīvots mirstības līmeņa samazinājums, pateicoties uzlabotajiem medicīnas pakalpojumiem un veselības aprūpes kvalitātei. Tomēr arī šeit pastāv izaicinājumi, piemēram, ar veselības aprūpes pieejamību lauku reģionos un pieaugošo vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru. Eulerpool piedāvā datus, kas ļauj dziļāk izprast mirstības dinamiku un tās ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem. Migrācija ir vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaitu. Lai gan Latvija ir piedzīvojusi gan emigrācijas, gan imigrācijas periodus, kopumā emigrācijas līmenis ir augstāks nekā imigrācijas līmenis. Tas ir veidojis izaicināju ekonomikai un darba tirgum, jo daudzi iedzīvotāji izvēlas doties uz citām valstīm, meklējot labākas iztikas iespējas. Eulerpool datos parādītas migrācijas tendences, ļaujot analītiķiem izprast, kā šie migrācijas procesi ietekmē nacionālo ekonomiku un kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai piesaistītu atpakaļ emigrējušos iedzīvotājus. Vecuma struktūra ir vēl viens svarīgs aspekts, kas ietekmē makroekonomisko situāciju valstī. Latvijas iedzīvotāju populācija ir strauji novecojoša, kas izrāda spiedienu uz pensiju sistēmu un darba tirgu. Strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanās salīdzinoši ar pensionāru skaitu var radīt būtiskas ekonomiskās sekas, piemēram, samazinot nodokļu ieņēmumus un palielinot slodzi uz sociālo nodrošinājumu. Eulerpool piedāvā precīzus datus par vecuma struktūras izmaiņām, lai palīdzētu politikas veidotājiem izstrādāt efektīvas stratēģijas šī izaicinājuma risināšanai. Eulerpool sniedz padziļinātu ieskatu par Latvijas iedzīvotāju struktūru, kur katrs rādītājs spēlē savu lomu ekonomiskajā kontekstā. Analizējot dzimstības, mirstības, migrācijas un vecuma struktūras datus, ir iespējams saprast plašāku ainu par ekonomiskajiem procesiem valstī un to potenciālo attīstību nākotnē. Makroekonomikas analītiķi, biznesa lēmumu pieņēmēji un politika veidotāji var izmantot Eulerpool datus, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un attīstību. Papildus iepriekš minētajiem rādītājiem, Eulerpool piedāvā arī citus būtiskus datus, kas palīdz izprast iedzīvotāju struktūras ietekmi uz dažādiem ekonomiskajiem aspektiem, piemēram, darba tirgu, izglītības sistēmu un veselības aprūpi. Analizējot šos datus, ir iespējams izveidot holistisku priekšstatu par iedzīvotāju dinamiku un tās ekonomiskajām konsekvencēm. Darba tirgus analizē, piemēram, iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra ir tieši saistīti ar nodarbinātības līmeni, algu dinamiku un darba ražīgumu. Eulerpool dati parāda tendences un izmaiņas darba tirgū, kas ir būtiski, lai izstrādātu stratēģijas uz nodarbinātības veicināšanu un ekonomiskās aktivitātes palielināšanu. Izglītības sistēma ir arī tieši saistīta ar iedzīvotāju dinamiku. Jauniešu skaita samazināšanās var radīt izaicinājumus izglītības iestādēm un prasīt jaunas pieejas izglītības kvalificēšanas nodrošināšanai. Eulerpool dati palīdz izsekot šīm izmaiņām un piedāvā noderīgu ieskatu izglītības politikas veidošanā. Veselības aprūpes sistēma ir vēl viens būtisks aspekts, kas ir cieši saistīts ar iedzīvotāju dinamiku. Strauji novecojoša populācija prasa īpašus resursus un stratēģijas veselības aprūpes nodrošināšanai. Eulerpool dati var palīdzēt izprast veselības aprūpes nepieciešamības izmaiņas un izstrādāt atbilstošas politikas. Kopumā, Eulerpool piedāvātie dati par Latvijas iedzīvotājiem ir neatņemama sastāvdaļa makroekonomisko analīžu veikšanā. Šie dati sniedz dziļu ieskatu par iedzīvotāju struktūru un tās ietekmi uz ekonomiku, nodrošinot vērtīgu informāciju dažādu lēmumu pieņemšanai. Izmantojot Eulerpool datus, analītiķi un politikas veidotāji var precīzāk prognozēt nākotnes attīstību un izstrādāt efektīvas stratēģijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.