Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Argentīna Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības vērtība Argentīna ir 39,512 miljardi ARS. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības Argentīna palielinājās līdz 39,512 miljardi ARS uz 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 35,822 miljardi ARS uz 1.12.2023.. No 1.03.2004. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Argentīna bija 47,68 miljardi ARS. Vēsturiskā augstākā vērtība tika sasniegta 1.06.2015. ar 110,97 miljardi ARS, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2009. ar 27,52 miljardi ARS.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības ·
Max
Lauksaimniecības IKP | |
---|---|
1.03.2004. | 31,51 miljardi ARS |
1.06.2004. | 65,75 miljardi ARS |
1.09.2004. | 28,75 miljardi ARS |
1.12.2004. | 30,49 miljardi ARS |
1.03.2005. | 35,67 miljardi ARS |
1.06.2005. | 91,46 miljardi ARS |
1.09.2005. | 28,91 miljardi ARS |
1.12.2005. | 31,40 miljardi ARS |
1.03.2006. | 34,29 miljardi ARS |
1.06.2006. | 86,00 miljardi ARS |
1.09.2006. | 31,56 miljardi ARS |
1.12.2006. | 31,38 miljardi ARS |
1.03.2007. | 35,83 miljardi ARS |
1.06.2007. | 100,60 miljardi ARS |
1.09.2007. | 31,87 miljardi ARS |
1.12.2007. | 32,16 miljardi ARS |
1.03.2008. | 35,23 miljardi ARS |
1.06.2008. | 98,31 miljardi ARS |
1.09.2008. | 32,47 miljardi ARS |
1.12.2008. | 29,49 miljardi ARS |
1.03.2009. | 29,78 miljardi ARS |
1.06.2009. | 58,36 miljardi ARS |
1.09.2009. | 28,31 miljardi ARS |
1.12.2009. | 27,52 miljardi ARS |
1.03.2010. | 33,04 miljardi ARS |
1.06.2010. | 106,26 miljardi ARS |
1.09.2010. | 30,90 miljardi ARS |
1.12.2010. | 33,05 miljardi ARS |
1.03.2011. | 36,79 miljardi ARS |
1.06.2011. | 96,80 miljardi ARS |
1.09.2011. | 31,51 miljardi ARS |
1.12.2011. | 32,71 miljardi ARS |
1.03.2012. | 34,32 miljardi ARS |
1.06.2012. | 74,01 miljardi ARS |
1.09.2012. | 32,05 miljardi ARS |
1.12.2012. | 31,02 miljardi ARS |
1.03.2013. | 36,10 miljardi ARS |
1.06.2013. | 91,07 miljardi ARS |
1.09.2013. | 31,77 miljardi ARS |
1.12.2013. | 31,34 miljardi ARS |
1.03.2014. | 34,58 miljardi ARS |
1.06.2014. | 98,12 miljardi ARS |
1.09.2014. | 32,11 miljardi ARS |
1.12.2014. | 31,53 miljardi ARS |
1.03.2015. | 36,01 miljardi ARS |
1.06.2015. | 110,97 miljardi ARS |
1.09.2015. | 32,47 miljardi ARS |
1.12.2015. | 32,14 miljardi ARS |
1.03.2016. | 35,39 miljardi ARS |
1.06.2016. | 100,99 miljardi ARS |
1.09.2016. | 32,06 miljardi ARS |
1.12.2016. | 32,75 miljardi ARS |
1.03.2017. | 37,13 miljardi ARS |
1.06.2017. | 103,05 miljardi ARS |
1.09.2017. | 32,54 miljardi ARS |
1.12.2017. | 34,43 miljardi ARS |
1.03.2018. | 37,54 miljardi ARS |
1.06.2018. | 70,02 miljardi ARS |
1.09.2018. | 32,04 miljardi ARS |
1.12.2018. | 35,31 miljardi ARS |
1.03.2019. | 40,56 miljardi ARS |
1.06.2019. | 103,76 miljardi ARS |
1.09.2019. | 35,95 miljardi ARS |
1.12.2019. | 35,52 miljardi ARS |
1.03.2020. | 38,10 miljardi ARS |
1.06.2020. | 92,06 miljardi ARS |
1.09.2020. | 34,78 miljardi ARS |
1.12.2020. | 35,55 miljardi ARS |
1.03.2021. | 39,98 miljardi ARS |
1.06.2021. | 89,03 miljardi ARS |
1.09.2021. | 35,01 miljardi ARS |
1.12.2021. | 38,81 miljardi ARS |
1.03.2022. | 44,07 miljardi ARS |
1.06.2022. | 84,33 miljardi ARS |
1.09.2022. | 34,54 miljardi ARS |
1.12.2022. | 33,72 miljardi ARS |
1.03.2023. | 36,15 miljardi ARS |
1.06.2023. | 45,94 miljardi ARS |
1.09.2023. | 32,02 miljardi ARS |
1.12.2023. | 35,82 miljardi ARS |
1.03.2024. | 39,51 miljardi ARS |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 39,512 miljardi ARS |
1.12.2023. | 35,822 miljardi ARS |
1.09.2023. | 32,018 miljardi ARS |
1.06.2023. | 45,936 miljardi ARS |
1.03.2023. | 36,152 miljardi ARS |
1.12.2022. | 33,718 miljardi ARS |
1.09.2022. | 34,541 miljardi ARS |
1.06.2022. | 84,333 miljardi ARS |
1.03.2022. | 44,067 miljardi ARS |
1.12.2021. | 38,809 miljardi ARS |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇷 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 109,316 miljardi ARS | 139,18 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Būvniecības nozares IKP | 18,544 miljardi ARS | 21,526 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Ekonomiskās aktivitātes indekss | -3,8 % | -0,9 % | Mēneša |
🇦🇷 Gada IKP izaugsmes temps | -5,1 % | -1,2 % | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP | 640,59 miljardi USD | 631,13 miljardi USD | Gada |
🇦🇷 IKP izaugsme visa gada garumā | -1,55 % | 4,96 % | Gada |
🇦🇷 IKP izaugsmes temps | -2,57 % | -2,49 % | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP no ieguves nozares | 27,549 miljardi ARS | 26,608 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP no pakalpojumiem | 81,255 miljardi ARS | 78,352 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP no valsts pārvaldes | 35,833 miljardi ARS | 36,119 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP par pastāvīgām cenām | 669,101 miljardi ARS | 696,292 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju | 12 625,47 USD | 12 940,74 USD | Gada |
🇦🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 26 466,55 USD | 27 127,44 USD | Gada |
🇦🇷 Mēneša IKP gada salīdzinājumā | -1,7 % | -8,3 % | Mēneša |
🇦🇷 Ražošanas IKP | 101,771 miljardi ARS | 96,337 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Transportsfēras IKP | 56,47 miljardi ARS | 52,622 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 13,488 miljardi ARS | 12,211 miljardi ARS | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no lauksaimniecības
IKP no lauksaimniecības ir nozīmīgs makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz detalizētu ieskatu par lauksaimniecības sektora ieguldījumu kopējā valsts iekšzemes kopproduktā (IKP). Eulerpool ir vietne, kas piedāvā profesionālus un visaptverošus makroekonomiskos datus, un mums ir prieks piedāvāt detalizētas un precīzas ziņas par Latvijas ekonomikā būtisko nokārtotos lauksaimniecības rādītājus. Lauksaimniecības nozare Latvijā, kā arī citās valstīs, tradicionāli ir bijusi nozīmīga gan ekonomikas ieņēmumu, gan nodarbinātības ziņā. Kaut arī Latvijas ekonomika ar laiku ir kļuvusi daudzveidīgāka, lauksaimniecības nozīme nav samazinājusies. Latvijas lauksaimniecībā tiek ražoti vairāki būtiski produkti, kas veicina gan iekšējā patēriņa apmierināšanu, gan eksporta ieguvumus. Tādējādi IKP no lauksaimniecības ir ne tikai ekonomikas rādītājs, bet arī sociālās labklājības indikators. Latvijas lauksaimniecības sektors ir plašs un daudzveidīgs. Tas ietver graudaugu, kultūraugu un augļu audzēšanu, lopkopību un piena ražošanu. Katra no šīm nozarēm sniedz sava veida ieguldījumu IKP, un to var analizēt atsevišķi, lai precīzi noteiktu tās ietekmi uz kopējo ekonomiku. Graudaugu audzēšana ir viena no galvenajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Šajā jomā ietilpst tādi produkti kā kvieši, mieži, auzas un rudzi. Kvieši, īpaši, veido lielu daļu no lauksaimniecības eksportiem, kas ļauj valstij iegūt ārvalstu valūtu un stiprināt ekonomisko stabilitāti. Graudu ražošanas apjomus var ietekmēt dažādi faktori, tostarp laika apstākļi un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība. Līdz ar to IKP no lauksaimniecības, balstoties uz graudaugu ražošanu, var svārstīties no gada uz gadu. Lopkopība ir vēl viena nozīmīga lauksaimniecības nozare, kas sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas IKP. Šajā jomā ietilpst liellopu, cūku un mājputnu audzēšana. Gaļas un piena produkti ir ne tikai svarīgi iekšējam tirgum, bet arī eksportam. Tajā pašā laikā, lopkopība prasa ievērojamas investīcijas barības graudu un citu resursu ieguvē, što papildus nozaru savstarpēju ekonomisko saikni. Piena ražošana Latvijā ir atsevišķa un nozīmīga lauksaimniecības nozare. Piena produktu eksports, tostarp sieri un sviesti, ir nozīmīga valsts eksporta sastāvdaļa, kas veicina pozitīvo tirdzniecības bilanci un IKP pieaugumu. Piena ražošanas tehnoloģiju inovācijas palīdz palielināt produktivitāti un ražošanas apjomus, kas pozitīvi ietekmē IKP no lauksaimniecības. Lauksaimniecības sektorā ir arī būtiska sakņu, dārzeņu un augļu audzēšana. Tomātu, gurķu, sīpolu, kartupeļu un citu kultūru ražošana ir svarīga gan vietējam patēriņam, gan eksportam. Lai nodrošinātu augus ar optimālajiem augšanas apstākļiem, lauksaimnieki nereti izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas un labāko pieredzi. Tas veicina lauksaimniecības sektora modernizāciju, kas savukārt pozitīvi ietekmē IKP no lauksaimniecības. Lauksaimniecības sektora ieguldījumu IKP var vērtēt ne tikai no tiešo ražošanas apjomu viedokļa, bet arī ņemot vērā pievienotās vērtības ķēdes. Piemēram, graudaugu ražošanai seko transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un gala produkta tirdzniecība. Visām šīm darbībām ir nozīmīga ekonomiskā ietekme, kas palielina kopējo IKP no lauksaimniecības. Aplūkojot makroekonomisko datu perspektīvu, IKP no lauksaimniecības sniedz arī iespēju analizēt nodarbinātību laukos. Lauksaimniecības sektors nodrošina daudzu cilvēku darbavietas un iedzīvotāju ienākumus, īpaši lauku reģionos. Tas ir būtiski, lai saglabātu sociālo un ekonomisko stabilitāti, mazinātu nevienlīdzību un veicinātu reģionālo attīstību. IKP no lauksaimniecības analīze ir arī svarīga, lai noteiktu lauksaimniecības politikas efektivitāti un izstrādātu nākotnes stratēģijas. Politikas lēmumi, kas veicina investīcijas lauksaimniecības sektorā, var stiprināt valsts ekonomiku un palielināt IKP. Turklāt, vides aizsardzības pasākumi un ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ir nepieciešamas ilgtermiņa ekonomiskajai izaugsmei, jo tās nodrošina dabas resursu saglabāšanu nākotnes paaudzēm. Eulerpool piedāvā precīzu un savlaicīgu informāciju par IKP no lauksaimniecības, kas var palīdzēt uzņēmumiem, politikas veidotājiem un pētniekiem pieņemt informētus lēmumus. Mūsu dati ir iegūti no uzticamiem avotiem un tiek regulāri atjaunināti, lai nodrošinātu visaktuālāko ieskatu Latvijas lauksaimniecības ekonomiskajā situācijā. Kopumā, IKP no lauksaimniecības ir būtisks rādītājs, kas atspoguļo lauksaimniecības sektora ietekmi uz valsts ekonomiku. Tas palīdz izprast ne tikai ekonomiskās tendences, bet arī sociālās un politiskās attīstības aspektus. Ar detalizētām analīzēm un precīziem datiem, Eulerpool nodrošina nepieciešamo informāciju, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijā.