Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Argentīna Tūristu ierašanās
Akciju cena
Pašreizējā Tūristu ierašanās vērtība Argentīna ir 531 495 . Tūristu ierašanās Argentīna pieauga līdz 531 495 1.07.2024., pēc tam, kad tā bija 351 179 1.06.2024.. No 1.03.2004. līdz 1.08.2024., vidējais IKP Argentīna bija 686 463,28 . Gada augstākā vērtība tika sasniegta 1.03.2015. ar 1,85 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar 0 .
Tūristu ierašanās ·
Max
Tūristu ierašanās | |
---|---|
1.03.2004. | 993 769,00 |
1.06.2004. | 711 417,00 |
1.09.2004. | 790 187,00 |
1.12.2004. | 961 154,00 |
1.03.2005. | 1,10 milj. |
1.06.2005. | 741 413,00 |
1.09.2005. | 900 897,00 |
1.12.2005. | 1,08 milj. |
1.03.2006. | 1,23 milj. |
1.06.2006. | 829 218,00 |
1.09.2006. | 962 585,00 |
1.12.2006. | 1,15 milj. |
1.03.2007. | 1,32 milj. |
1.06.2007. | 942 576,00 |
1.09.2007. | 1,06 milj. |
1.12.2007. | 1,24 milj. |
1.03.2008. | 1,44 milj. |
1.06.2008. | 961 292,00 |
1.09.2008. | 1,12 milj. |
1.12.2008. | 1,17 milj. |
1.03.2009. | 1,26 milj. |
1.06.2009. | 906 862,00 |
1.09.2009. | 858 518,00 |
1.12.2009. | 1,28 milj. |
1.03.2010. | 1,51 milj. |
1.06.2010. | 1,06 milj. |
1.09.2010. | 1,27 milj. |
1.12.2010. | 1,48 milj. |
1.03.2011. | 1,68 milj. |
1.06.2011. | 1,18 milj. |
1.09.2011. | 1,36 milj. |
1.12.2011. | 1,48 milj. |
1.03.2012. | 1,72 milj. |
1.06.2012. | 1,16 milj. |
1.09.2012. | 1,30 milj. |
1.12.2012. | 1,41 milj. |
1.03.2013. | 1,53 milj. |
1.06.2013. | 1,02 milj. |
1.09.2013. | 1,24 milj. |
1.12.2013. | 1,46 milj. |
1.03.2014. | 1,76 milj. |
1.06.2014. | 1,22 milj. |
1.09.2014. | 1,36 milj. |
1.12.2014. | 1,60 milj. |
1.03.2015. | 1,85 milj. |
1.06.2015. | 1,16 milj. |
1.09.2015. | 1,24 milj. |
1.12.2015. | 1,48 milj. |
1.01.2016. | 799 965,00 |
1.02.2016. | 736 026,00 |
1.03.2016. | 607 216,00 |
1.04.2016. | 445 627,00 |
1.05.2016. | 414 083,00 |
1.06.2016. | 374 017,00 |
1.07.2016. | 542 620,00 |
1.08.2016. | 463 287,00 |
1.09.2016. | 475 518,00 |
1.10.2016. | 526 795,00 |
1.11.2016. | 554 280,00 |
1.12.2016. | 728 856,00 |
1.01.2017. | 777 232,00 |
1.02.2017. | 688 986,00 |
1.03.2017. | 550 116,00 |
1.04.2017. | 521 964,00 |
1.05.2017. | 417 023,00 |
1.06.2017. | 378 940,00 |
1.07.2017. | 548 417,00 |
1.08.2017. | 461 302,00 |
1.09.2017. | 494 490,00 |
1.10.2017. | 543 515,00 |
1.11.2017. | 560 977,00 |
1.12.2017. | 768 366,00 |
1.01.2018. | 809 241,00 |
1.02.2018. | 696 255,00 |
1.03.2018. | 595 511,00 |
1.04.2018. | 499 964,00 |
1.05.2018. | 435 746,00 |
1.06.2018. | 369 325,00 |
1.07.2018. | 553 595,00 |
1.08.2018. | 471 341,00 |
1.09.2018. | 545 997,00 |
1.10.2018. | 550 736,00 |
1.11.2018. | 625 925,00 |
1.12.2018. | 788 192,00 |
1.01.2019. | 880 807,00 |
1.02.2019. | 725 388,00 |
1.03.2019. | 640 880,00 |
1.04.2019. | 582 122,00 |
1.05.2019. | 464 550,00 |
1.06.2019. | 431 538,00 |
1.07.2019. | 607 787,00 |
1.08.2019. | 500 979,00 |
1.09.2019. | 579 266,00 |
1.10.2019. | 546 928,00 |
1.11.2019. | 620 354,00 |
1.12.2019. | 818 453,00 |
1.01.2020. | 895 534,00 |
1.02.2020. | 819 980,00 |
1.03.2020. | 331 479,00 |
1.07.2020. | 1288,00 |
1.08.2020. | 3375,00 |
1.09.2020. | 4317,00 |
1.10.2020. | 5020,00 |
1.11.2020. | 9742,00 |
1.12.2020. | 18 813,00 |
1.01.2021. | 22 795,00 |
1.02.2021. | 12 665,00 |
1.03.2021. | 14 281,00 |
1.04.2021. | 10 753,00 |
1.05.2021. | 7551,00 |
1.06.2021. | 6123,00 |
1.07.2021. | 4848,00 |
1.08.2021. | 4317,00 |
1.09.2021. | 4752,00 |
1.10.2021. | 20 817,00 |
1.11.2021. | 73 531,00 |
1.12.2021. | 115 046,00 |
1.01.2022. | 180 121,00 |
1.02.2022. | 146 397,00 |
1.03.2022. | 208 707,00 |
1.04.2022. | 300 281,00 |
1.05.2022. | 275 715,00 |
1.06.2022. | 249 929,00 |
1.07.2022. | 387 840,00 |
1.08.2022. | 355 598,00 |
1.09.2022. | 386 038,00 |
1.10.2022. | 424 661,00 |
1.11.2022. | 483 243,00 |
1.12.2022. | 483 967,00 |
1.01.2023. | 728 436,00 |
1.02.2023. | 682 031,00 |
1.03.2023. | 565 471,00 |
1.04.2023. | 619 742,00 |
1.05.2023. | 510 635,00 |
1.06.2023. | 443 860,00 |
1.07.2023. | 652 790,00 |
1.08.2023. | 540 369,00 |
1.09.2023. | 572 904,00 |
1.10.2023. | 625 431,00 |
1.11.2023. | 667 083,00 |
1.12.2023. | 676 936,00 |
1.01.2024. | 898 293,00 |
1.02.2024. | 757 187,00 |
1.03.2024. | 673 210,00 |
1.04.2024. | 469 571,00 |
1.05.2024. | 372 262,00 |
1.06.2024. | 351 179,00 |
1.07.2024. | 531 495,00 |
Tūristu ierašanās Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.07.2024. | 531 495 |
1.06.2024. | 351 179 |
1.05.2024. | 372 262 |
1.04.2024. | 469 571 |
1.03.2024. | 673 210 |
1.02.2024. | 757 187 |
1.01.2024. | 898 293 |
1.12.2023. | 676 936 |
1.11.2023. | 667 083 |
1.10.2023. | 625 431 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tūristu ierašanās
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇷 Ārvalstu parāds | 289,969 miljardi USD | 287,809 miljardi USD | Ceturksnis |
🇦🇷 Ārvalstu parāds pret IKP | 31,3 % of GDP | 45,6 % of GDP | Gada |
🇦🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | 90 milj. USD | 49,004 milj. USD | Mēneša |
🇦🇷 Eksporti | 7,622 miljardi USD | 6,527 miljardi USD | Mēneša |
🇦🇷 Importi | 4,966 miljardi USD | 4,708 miljardi USD | Mēneša |
🇦🇷 Kapitāla plūsmas | 1,997 miljardi USD | -4,387 miljardi USD | Ceturksnis |
🇦🇷 Naftas ieguve | 680 BBL/D/1K | 678 BBL/D/1K | Mēneša |
🇦🇷 Teikušā bilance pret IKP | -0,6 % of GDP | -0,7 % of GDP | Gada |
🇦🇷 Tekošā konta bilance | 3,49 miljardi USD | 240 milj. USD | Ceturksnis |
🇦🇷 Terorisma indekss | 1,274 Points | 2,875 Points | Gada |
🇦🇷 Tirdzniecības bilance | 2,656 miljardi USD | 1,82 miljardi USD | Mēneša |
🇦🇷 Tirdzniecības nosacījumi | 129,6 points | 138,3 points | Ceturksnis |
🇦🇷 Zelta rezerves | 61,74 Tonnes | 61,74 Tonnes | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Tūristu ierašanās
"Eulerpool ir vadošā platforma makroekonomisko datu attēlošanai, un mēs esam lepni piedāvāt visaptverošu un detalizētu analīzi par tūristu ierašanos Latvijā. Tūristu ierašanās jeb apmeklētāju plūsma ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas palīdz novērtēt valsts ekonomisko veselību, sociālo attīstību un starptautisko nozīmi. Šajā detalizētajā aprakstā mēs aplūkosim tūristu ierašanās nozares nozīmi, faktorus, kas to ietekmē, un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tūristu ierašanās ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas raksturo valsts pievilcību starptautiskajā arēnā. Tas parāda, cik pieprasīta ir valsts kā tūrisma galamērķis, kā arī sniedz vērtīgu informāciju par valsts kultūras, dabas un vēsturisko objektu pievilcību. Latvija ar savu bagāto vēsturi, skaistajām pilsētām un neskartajām dabas teritorijām ik gadu piesaista tūkstošiem apmeklētāju no visas pasaules. Tūristu ierašanās dinamika var būtiski ietekmēt valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), ienākumus un darba tirgu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē tūristu ierašanos Latvijā, ir globālās ekonomiskās tendences. Pasaules ekonomiskā izaugsme, pieejamais ienākumu līmenis un starptautiskā tirdzniecība ir svarīgi faktori, kas nosaka tūrisma plūsmu. Labvēlīgas globālās ekonomiskās apstākļos indivīdiem ir vairāk resursu ceļošanai, kas pozitīvi ietekmē tūristu ierašanos Latvijā. Pretēji, ekonomiskās lejupslīdes laikā tūristu ierašanās skaits var samazināties, jo cilvēki mēdz ierobežot ceļojumu izdevumus. Otrs svarīgs faktors ir Latvijas tūrisma infrastruktūra un piedāvātie pakalpojumi. Valsts viesnīcu kvalitāte, transporta pieejamība, ekskursiju un izklaides iespējas ir kritiski elementi, kas ietekmē tūristu izvēli apmeklēt Latviju. Lai palielinātu tūristu ierašanos, ir svarīgi, lai valsts nodrošinātu augsta līmeņa tūrisma pakalpojumus un infrastruktūru, kas spētu apmierināt dažādu ceļotāju vajadzības. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētu analīzi un datus par viesnīcu pieejamību, transporta savienojumiem un citiem jutīgiem faktoriem, kas var ietekmēt tūristu ierašanos. Latvijas valdības politika un stratēģijas tūrisma attīstībai arī spēlē būtisku lomu tūristu ierašanās veicināšanā. Veiksmīgas mārketinga kampaņas, starptautiski tūrisma izstādes un sadarbība ar globālajiem ceļojumu operatoriem ir tikai daži no veidiem, kā valdība cenšas palielināt tūristu plūsmu. Papildu tam, valsts nodrošinot drošību un stabilitāti, ir vēl viens būtisks faktors tūristu pievilkšanai. Eulerpool piedāvā aktuālus datus par valdības politiku un tās ietekmi uz tūrisma nozari. Tūristu ierašanās pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tūristu izdevumi tieši ietekmē valsts IKP. Apmeklētāji tērē naudu par viesnīcām, restorāniem, transportu, kultūras un izklaides pasākumiem, kas veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, tūristu ierašanās veicina nodarbinātību, jo tūrisma nozarē ir nepieciešams liels skaits darbinieku – no viesnīcu darbiniekiem līdz gidam un transporta pakalpojumu sniedzējiem. Treškārt, tūristi veicina ārēju valūtas plūsmu valstī, kas palīdz stabilizēt valūtas kursu un uzlabo valsts ekonomisko stāvokli. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eulerpool piedāvā visaptverošu un detalizētu statistiku par tūristu ierašanos Latvijā. Mūsu datubāzē ir iekļauta informācija par tūristu skaitu, viņu izcelsmes valstīm, uzturēšanās ilgumu un ceļojumu mērķiem. Mēs sekojam līdz tūristu ierašanās tendencēm un sniedzam dziļāku ieskatu par to, kā mainās apmeklētāju plūsma attiecībā uz dažādiem ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Turklāt mēs piedāvājam analīzi par to, kā tūristu ierašanās ietekmē Latvijas ekonomiku, iekļaujot IKP, nodarbinātības un ārējo tirdzniecības bilances datus. Eulerpool mērķis ir būt jūsu uzticamajam partnerim makroekonomisko datu analīzē, un mēs pastāvīgi strādājam, lai uzlabotu un paplašinātu mūsu piedāvāto informāciju. Ar mūsu platformas palīdzību jūs varat iegūt dziļāku izpratni par tūristu ierašanās nozīmi un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kas palīdzēs jums pieņemt pārliecinātus un informētus lēmumus biznesa stratēģiju izstrādē. Noslēgumā varam secināt, ka tūristu ierašanās ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo valsts pievilcību, ekonomisko veselību un spēju piesaistīt starptautiskos apmeklētājus. Dinamiskas un daudzveidīgas tūrisma plūsmas veicināšana ir svarīga Latvijas ekonomiskai attīstībai un labklājībai. Eulerpool piedāvā padziļinātu un precīzu statistiku, kas ļauj izprast tūristu ierašanās nozīmi un tās ietekmi uz valsts ekonomiku. Mēs aicinām izmantot mūsu platformu, lai iegūtu visaptverošu un detalizētu informāciju par tūristu ierašanos Latvijā." Šis teksts sniedz visaptverošu un detalizētu analīzi par tūristu ierašanos, kas ir būtisks rādītājs makroekonomikā. Eulerpool nodrošina visjaunākos datus un analīzes, lai palīdzētu jums izprast un izmantot šādus datus savām vajadzībām. Mājaslapā jūs varat iegūt dziļākus ieskatus un informāciju, kas palīdzēs veicināt izaugsmi.