Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Argentīna Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Argentīna ir 1,088 milj. . Bezdarbnieki Argentīna palielinājās līdz 1,088 milj. uz 1.03.2024., pēc tam, kad tas bija 822 000 uz 1.12.2023.. No 1.06.1991. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Argentīna bija 1,31 milj. . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2002. ar 3,41 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.2015. ar 709 000,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.06.1991. | 1,12 milj. |
1.12.1991. | 1,03 milj. |
1.06.1992. | 1,14 milj. |
1.12.1992. | 1,18 milj. |
1.06.1993. | 1,49 milj. |
1.12.1993. | 1,43 milj. |
1.06.1994. | 1,63 milj. |
1.12.1994. | 1,77 milj. |
1.06.1995. | 2,58 milj. |
1.12.1995. | 2,41 milj. |
1.06.1996. | 2,48 milj. |
1.12.1996. | 2,48 milj. |
1.06.1997. | 2,45 milj. |
1.12.1997. | 2,16 milj. |
1.06.1998. | 2,12 milj. |
1.12.1998. | 2,00 milj. |
1.06.1999. | 2,32 milj. |
1.12.1999. | 2,26 milj. |
1.06.2000. | 2,49 milj. |
1.12.2000. | 2,47 milj. |
1.06.2001. | 2,68 milj. |
1.12.2001. | 2,95 milj. |
1.06.2002. | 3,41 milj. |
1.12.2002. | 3,06 milj. |
1.03.2003. | 2,14 milj. |
1.06.2003. | 1,83 milj. |
1.09.2003. | 1,72 milj. |
1.12.2003. | 1,54 milj. |
1.03.2004. | 1,52 milj. |
1.06.2004. | 1,59 milj. |
1.09.2004. | 1,43 milj. |
1.12.2004. | 1,30 milj. |
1.03.2005. | 1,37 milj. |
1.06.2005. | 1,28 milj. |
1.09.2005. | 1,20 milj. |
1.12.2005. | 1,09 milj. |
1.03.2006. | 1,23 milj. |
1.06.2006. | 1,15 milj. |
1.09.2006. | 1,14 milj. |
1.12.2006. | 960 000,00 |
1.03.2007. | 1,10 milj. |
1.06.2007. | 936 000,00 |
1.09.2007. | 1,21 milj. |
1.12.2007. | 817 000,00 |
1.03.2008. | 938 000,00 |
1.06.2008. | 898 000,00 |
1.09.2008. | 871 000,00 |
1.12.2008. | 825 000,00 |
1.03.2009. | 948 000,00 |
1.06.2009. | 994 000,00 |
1.09.2009. | 1,03 milj. |
1.12.2009. | 959 000,00 |
1.03.2010. | 944 000,00 |
1.06.2010. | 898 000,00 |
1.09.2010. | 852 000,00 |
1.12.2010. | 833 000,00 |
1.03.2011. | 846 000,00 |
1.06.2011. | 858 000,00 |
1.09.2011. | 848 000,00 |
1.12.2011. | 783 000,00 |
1.03.2012. | 820 000,00 |
1.06.2012. | 842 000,00 |
1.09.2012. | 906 000,00 |
1.12.2012. | 808 000,00 |
1.03.2013. | 925 000,00 |
1.06.2013. | 858 000,00 |
1.09.2013. | 804 000,00 |
1.12.2013. | 759 000,00 |
1.03.2014. | 843 000,00 |
1.06.2014. | 890 000,00 |
1.09.2014. | 895 000,00 |
1.12.2014. | 837 000,00 |
1.03.2015. | 848 000,00 |
1.06.2015. | 783 000,00 |
1.09.2015. | 709 000,00 |
1.06.2016. | 1,17 milj. |
1.09.2016. | 1,07 milj. |
1.12.2016. | 937 000,00 |
1.03.2017. | 1,15 milj. |
1.06.2017. | 1,09 milj. |
1.09.2017. | 1,06 milj. |
1.12.2017. | 926 000,00 |
1.03.2018. | 1,18 milj. |
1.06.2018. | 1,24 milj. |
1.09.2018. | 1,17 milj. |
1.12.2018. | 1,19 milj. |
1.03.2019. | 1,34 milj. |
1.06.2019. | 1,44 milj. |
1.09.2019. | 1,29 milj. |
1.12.2019. | 1,20 milj. |
1.03.2020. | 1,39 milj. |
1.06.2020. | 1,44 milj. |
1.09.2020. | 1,42 milj. |
1.12.2020. | 1,42 milj. |
1.03.2021. | 1,36 milj. |
1.06.2021. | 1,27 milj. |
1.09.2021. | 1,11 milj. |
1.12.2021. | 947 000,00 |
1.03.2022. | 943 000,00 |
1.06.2022. | 957 000,00 |
1.09.2022. | 989 000,00 |
1.12.2022. | 875 000,00 |
1.03.2023. | 974 000,00 |
1.06.2023. | 872 000,00 |
1.09.2023. | 814 000,00 |
1.12.2023. | 822 000,00 |
1.03.2024. | 1,09 milj. |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 1,088 milj. |
1.12.2023. | 822 000 |
1.09.2023. | 814 000 |
1.06.2023. | 872 000 |
1.03.2023. | 974 000 |
1.12.2022. | 875 000 |
1.09.2022. | 989 000 |
1.06.2022. | 957 000 |
1.03.2022. | 943 000 |
1.12.2021. | 947 000 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇷 Algas | 161 278,04 ARS/Month | 1,076 milj. ARS/Month | Mēneša |
🇦🇷 Algu pieaugums | 5 % | 6,3 % | Mēneša |
🇦🇷 Bezdarba līmenis | 7,6 % | 7,7 % | Ceturksnis |
🇦🇷 Iedzīvotāji | 46,655 milj. | 46,235 milj. | Gada |
🇦🇷 Iegādes līmenis | 48 % | 48,6 % | Ceturksnis |
🇦🇷 Minimālās algas | 271 571 ARS/Month | 268 057 ARS/Month | Mēneša |
🇦🇷 Nodarbinātības līmenis | 44,3 % | 45,8 % | Ceturksnis |
🇦🇷 Nodarbinātie | 13 114 | 13,518 milj. | Ceturksnis |
Argentīnā bezdarbnieki ir indivīdi, kuriem nav darba un kuri aktīvi meklē nodarbinātību.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.