Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Argentīna Vadošais ekonomikas indekss
Akciju cena
Pašreizējā Vadošais ekonomikas indekss vērtība Argentīna ir 2,81 %. Vadošais ekonomikas indekss Argentīna pieauga līdz 2,81 % 1.04.2024., pēc tam, kad 1.03.2024. tā bija 0,92 %. Laikā no 1.02.1993. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Argentīna bija 0,19 %. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.05.2020. ar 14,39 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2020. ar -9,98 %.
Vadošais ekonomikas indekss ·
Max
Agrā indikators | |
---|---|
1.02.1993. | 1,21 % |
1.03.1993. | 1,04 % |
1.04.1993. | 0,82 % |
1.06.1993. | 3,19 % |
1.07.1993. | 2,10 % |
1.08.1993. | 1,76 % |
1.09.1993. | 0,20 % |
1.10.1993. | 1,70 % |
1.11.1993. | 0,21 % |
1.12.1993. | 2,66 % |
1.01.1994. | 2,56 % |
1.02.1994. | 2,93 % |
1.05.1994. | 0,70 % |
1.08.1994. | 0,23 % |
1.09.1994. | 0,72 % |
1.03.1995. | 0,21 % |
1.05.1995. | 0,23 % |
1.06.1995. | 0,65 % |
1.07.1995. | 2,38 % |
1.09.1995. | 0,15 % |
1.11.1995. | 2,36 % |
1.12.1995. | 0,73 % |
1.01.1996. | 1,59 % |
1.02.1996. | 1,26 % |
1.03.1996. | 1,39 % |
1.04.1996. | 1,12 % |
1.05.1996. | 0,70 % |
1.06.1996. | 0,98 % |
1.08.1996. | 0,34 % |
1.09.1996. | 0,52 % |
1.10.1996. | 1,24 % |
1.11.1996. | 2,75 % |
1.12.1996. | 0,32 % |
1.01.1997. | 0,69 % |
1.02.1997. | 3,22 % |
1.03.1997. | 0,49 % |
1.04.1997. | 1,66 % |
1.05.1997. | 0,49 % |
1.07.1997. | 2,51 % |
1.08.1997. | 1,27 % |
1.09.1997. | 0,34 % |
1.01.1998. | 0,37 % |
1.02.1998. | 1,70 % |
1.06.1998. | 0,35 % |
1.10.1998. | 1,01 % |
1.11.1998. | 1,93 % |
1.04.1999. | 2,43 % |
1.05.1999. | 0,94 % |
1.08.1999. | 3,31 % |
1.09.1999. | 0,66 % |
1.10.1999. | 1,84 % |
1.11.1999. | 0,04 % |
1.03.2000. | 2,31 % |
1.07.2000. | 0,59 % |
1.08.2000. | 1,25 % |
1.09.2000. | 1,17 % |
1.12.2000. | 1,47 % |
1.01.2001. | 1,62 % |
1.04.2001. | 0,22 % |
1.12.2001. | 0,58 % |
1.01.2002. | 0,74 % |
1.02.2002. | 5,61 % |
1.03.2002. | 1,37 % |
1.07.2002. | 1,27 % |
1.08.2002. | 1,73 % |
1.09.2002. | 1,15 % |
1.10.2002. | 1,22 % |
1.11.2002. | 2,67 % |
1.12.2002. | 0,68 % |
1.01.2003. | 0,89 % |
1.02.2003. | 1,35 % |
1.03.2003. | 0,35 % |
1.04.2003. | 2,94 % |
1.05.2003. | 2,57 % |
1.06.2003. | 3,77 % |
1.07.2003. | 2,96 % |
1.08.2003. | 0,33 % |
1.09.2003. | 4,54 % |
1.10.2003. | 5,77 % |
1.11.2003. | 0,39 % |
1.12.2003. | 0,44 % |
1.01.2004. | 3,20 % |
1.03.2004. | 4,55 % |
1.05.2004. | 1,12 % |
1.06.2004. | 0,17 % |
1.07.2004. | 0,20 % |
1.09.2004. | 2,18 % |
1.10.2004. | 0,05 % |
1.12.2004. | 1,54 % |
1.03.2005. | 2,18 % |
1.04.2005. | 1,08 % |
1.05.2005. | 1,25 % |
1.07.2005. | 3,52 % |
1.08.2005. | 1,47 % |
1.12.2005. | 0,93 % |
1.01.2006. | 1,72 % |
1.02.2006. | 0,15 % |
1.03.2006. | 0,40 % |
1.04.2006. | 1,19 % |
1.06.2006. | 1,17 % |
1.07.2006. | 0,39 % |
1.08.2006. | 0,55 % |
1.09.2006. | 0,64 % |
1.10.2006. | 1,51 % |
1.11.2006. | 1,61 % |
1.02.2007. | 3,47 % |
1.05.2007. | 1,92 % |
1.08.2007. | 1,21 % |
1.09.2007. | 0,85 % |
1.10.2007. | 2,90 % |
1.11.2007. | 2,17 % |
1.12.2007. | 1,04 % |
1.03.2008. | 1,68 % |
1.04.2008. | 1,23 % |
1.07.2008. | 2,45 % |
1.01.2009. | 2,74 % |
1.04.2009. | 1,68 % |
1.05.2009. | 2,54 % |
1.06.2009. | 1,83 % |
1.07.2009. | 0,88 % |
1.08.2009. | 0,98 % |
1.09.2009. | 1,61 % |
1.10.2009. | 1,25 % |
1.12.2009. | 1,92 % |
1.01.2010. | 0,33 % |
1.02.2010. | 1,72 % |
1.03.2010. | 1,44 % |
1.04.2010. | 0,76 % |
1.06.2010. | 1,23 % |
1.07.2010. | 1,16 % |
1.08.2010. | 2,22 % |
1.09.2010. | 2,60 % |
1.10.2010. | 2,24 % |
1.11.2010. | 4,74 % |
1.12.2010. | 1,34 % |
1.01.2011. | 0,40 % |
1.02.2011. | 1,04 % |
1.05.2011. | 1,44 % |
1.07.2011. | 0,33 % |
1.03.2012. | 2,97 % |
1.05.2012. | 1,21 % |
1.06.2012. | 0,58 % |
1.09.2012. | 0,73 % |
1.11.2012. | 0,37 % |
1.12.2012. | 2,01 % |
1.01.2013. | 1,43 % |
1.02.2013. | 2,16 % |
1.03.2013. | 0,66 % |
1.04.2013. | 0,34 % |
1.05.2013. | 0,65 % |
1.07.2013. | 1,54 % |
1.08.2013. | 2,29 % |
1.09.2013. | 0,33 % |
1.10.2013. | 1,59 % |
1.04.2014. | 1,27 % |
1.06.2014. | 1,03 % |
1.08.2014. | 0,79 % |
1.09.2014. | 0,94 % |
1.11.2014. | 0,48 % |
1.02.2015. | 4,29 % |
1.03.2015. | 0,79 % |
1.06.2015. | 2,49 % |
1.07.2015. | 0,25 % |
1.10.2015. | 3,38 % |
1.05.2016. | 0,52 % |
1.06.2016. | 1,19 % |
1.09.2016. | 0,51 % |
1.11.2016. | 2,03 % |
1.12.2016. | 2,18 % |
1.03.2017. | 1,28 % |
1.04.2017. | 0,94 % |
1.05.2017. | 0,58 % |
1.07.2017. | 0,53 % |
1.08.2017. | 0,85 % |
1.09.2017. | 1,42 % |
1.10.2017. | 2,17 % |
1.11.2017. | 0,72 % |
1.01.2018. | 1,21 % |
1.02.2018. | 1,68 % |
1.08.2018. | 1,10 % |
1.02.2019. | 2,68 % |
1.05.2019. | 0,55 % |
1.06.2019. | 4,15 % |
1.10.2019. | 0,68 % |
1.12.2019. | 0,48 % |
1.01.2020. | 1,94 % |
1.05.2020. | 14,39 % |
1.06.2020. | 8,33 % |
1.07.2020. | 3,49 % |
1.08.2020. | 1,85 % |
1.09.2020. | 1,59 % |
1.10.2020. | 2,84 % |
1.11.2020. | 4,21 % |
1.01.2021. | 0,37 % |
1.03.2021. | 0,48 % |
1.04.2021. | 0,20 % |
1.07.2021. | 1,07 % |
1.08.2021. | 0,47 % |
1.09.2021. | 1,74 % |
1.10.2021. | 0,07 % |
1.11.2021. | 1,44 % |
1.02.2022. | 2,68 % |
1.05.2022. | 0,01 % |
1.09.2022. | 0,52 % |
1.11.2022. | 0,87 % |
1.12.2022. | 1,15 % |
1.01.2023. | 2,41 % |
1.02.2023. | 0,22 % |
1.04.2023. | 0,34 % |
1.05.2023. | 0,04 % |
1.06.2023. | 2,59 % |
1.08.2023. | 3,60 % |
1.03.2024. | 0,92 % |
1.04.2024. | 2,81 % |
Vadošais ekonomikas indekss Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 2,81 % |
1.03.2024. | 0,92 % |
1.08.2023. | 3,6 % |
1.06.2023. | 2,59 % |
1.05.2023. | 0,04 % |
1.04.2023. | 0,34 % |
1.02.2023. | 0,22 % |
1.01.2023. | 2,41 % |
1.12.2022. | 1,15 % |
1.11.2022. | 0,87 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Vadošais ekonomikas indekss
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇷 Automašīnu ražošana | 49 611 Units | 51 650 Units | Mēneša |
🇦🇷 Izmaiņas krājumu apjomos | -3,295 miljardi ARS | -29,291 miljardi ARS | Ceturksnis |
🇦🇷 Izturības līmenis | 61,3 % | 59,7 % | Mēneša |
🇦🇷 Ražošanas apjoms MoM | 1,8 % | -6,3 % | Mēneša |
🇦🇷 Rūpnieciskā ražošana | -20,1 % | -14,8 % | Mēneša |
🇦🇷 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 33 043 Units | 32 333 Units | Mēneša |
Argentīnā Vadošais Indekss (ILCIF) paredz pagrieziena punktus ekonomiskajā aktivitātē visā cikla laikā. Indekss ir sastādīts no desmit atlasītām sērijām, balstoties uz to atbilstību, laika konsekvenci, ekonomisko racionalitāti, pārstāvību un pieejamību. Šīs sērijas ir: Buenosairesas akciju tirgus indekss, Merval Argentina, apstiprināti būvniecības plāni, cementa piegādes, bankroti, autorizētie īpašuma darījumu līgumi, patērētāju uzticības indekss, M2 naudas piedāvājums, metalurģijas nozare, starppatrocējumu izmantošana. Indeksa pamatvērtība ir 100 no 1993. gada janvāra.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Vadošais ekonomikas indekss
Vadošais ekonomikas indekss (Leading Economic Index jeb LEI) ir svarīgs makroekonomiskais rādītājs, kas tiek plaši izmantots, lai novērtētu nākotnes ekonomisko aktivitāti un prognozētu ekonomikas ciklus. Eulerpool, kā profesionāla vietne makroekonomisko datu parādīšanai, sniedz detalizētu ieskatu par šo nozīmīgo indikatoru, kas palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus gan uzņēmējiem, gan investoriem, gan politikas veidotājiem. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim vadošā ekonomikas indeksa nozīmīgumu, sastāvdaļas un tā pielietojumu Latvijas ekonomikā. Vadošais ekonomikas indekss ir kompozītais rādītājs, kurā tiek izmantoti vairāki atsevišķi ekonomiski rādītāji, lai sniegtu visaptverošu priekšstatu par ekonomisko aktivitāti nākotnē. To veido dažādi mainīgie, piemēram, jauno pasūtījumu rādītāji, būvatļauju skaits, jaunu darba vietu pieaugums, ražošanas apjomi un patērētāju uzticības indeksi. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, LEI tiek izmantots, lai prognozētu ekonomikas recesijas vai izaugsmes periodus. Viens no svarīgākajiem LEI uzdevumiem ir prognozēt ekonomikas ciklu pagrieziena punktus. Ekonomikas cikli sastāv no paplašināšanās un kontrakcijas fāzēm, un katram ciklam ir raksturīgi noteikti uzvedības modeļi. LEI palīdz identificēt šos modeļus, norādot uz tendencēm un izmaiņām ekonomikā sākotnējos posmos. Tas ir īpaši noderīgi politikas veidotājiem, kuri var izmantot šīs prognozes, lai savlaicīgi pielāgotu monetāro un fiskālo politiku. LEI sastāvdaļas tiek rūpīgi izraudzītas, ņemot vērā to spēju atspoguļot nākotnes ekonomisko aktivitāti. Piemēram, jauno pasūtījumu apjoma pieaugums bieži norāda uz nākotnes ražošanas pieaugumu, savukārt būvatļauju skaita pieaugums liecina par nākotnes investīciju pieaugumu būvniecības sektorā. Latvijā svarīgi rādītāji varētu iekļaut arī eksportu, importu, kā arī dažādus reģionālos ekonomiskos indeksus, kuri atspoguļo valsts ekonomikas dinamiku. LEI tiek izmantots ne tikai valdības institūcijās, bet arī privātajā sektorā. Uzņēmēji var izmantot šo indeksu, lai pielāgotu savas biznesa stratēģijas, ņemot vērā gaidāmos ekonomiskos nosacījumus. Piemēram, ja LEI norāda uz gaidāmu ekonomikas lejupslīdi, uzņēmumi var pieņemt lēmumus par izmaksu samazināšanu vai investīciju atlikšanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Savukārt, investori var izmantot LEI, lai pielāgotu savas portfeļa stratēģijas, koncentrējoties uz nozarēm, kuras paredzams būs stabilākas vai izaugsmes periodos nesīs lielāku peļņu. Latvijā LEI ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā mūsu ekonomikas lielo atkarību no ārējiem tirgiem. Kā zināms, Latvijas ekonomika ir mazs un atvērts tirgus, kas nozīmē, ka to būtiski ietekmē globālās ekonomiskās izmaiņas. LEI var sniegt svarīgu informāciju par globālo tirgu tendencēm, kas savukārt var palīdzēt Latvijas uzņēmumiem un politikas veidotājiem savlaicīgi pielāgoties šīm izmaiņām. Turklāt LEI var kalpot kā svarīgs rīks sabiedriskās politikas veidotāju rokās. Piemēram, ja LEI norāda uz gaidāmu ekonomikas izaugsmi, valdība var plānot palielināt budžeta izdevumus infrastruktūras projektiem, lai stimulētu turpmāku izaugsmi. Savukārt lejupslīdes prognožu gadījumā var tikt izstrādāti atbalsta pasākumi uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai mazinātu lejupslīdes ietekmi. Eulerpool, kā vadošais avots makroekonomisko datu jomā, piedāvā detalizētu LEI uzraudzību un analīzi. Mūsu platformā ir pieejama plaša informācija par LEI vērtībām, to izmaiņām laika gaitā un analītiskie atzinumi, kas palīdz mūsu lietotājiem labāk izprast ekonomikas perspektīvas. Mēs piedāvājam datus, kas ir būtiski precīzi un aktualizēti, nodrošinot mūsu lietotājiem uzticamu rīku ekonomikas analīzei un prognozēšanai. Mūsu galvenais mērķis ir sniegt skaidru un precīzu priekšstatu par Latvijas un globālo ekonomiku, izmantojot LEI un citus svarīgus makroekonomiskos indikatorus. Šis rādītājs ir nenovērtējams instruments, kas palīdz izprast ekonomiskās tendences un pieņemt pārdomātākus lēmumus visos ekonomiskajos līmeņos. Eulerpool turpina pilnveidot un paplašināt savu datu piedāvājumu, lai atspoguļotu arvien kompleksākos ekonomiskos apstākļus un sniegtu mūsu lietotājiem visaptverošu un dziļi analītisku priekšstatu par nākotnes ekonomisko aktivitāti. Noslēgumā, Vadošais ekonomikas indekss ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas ļauj prognozēt ekonomikas attīstību un savlaicīgi sagatavoties izmaiņām. Latvijā šis rādītājs spēlē īpaši svarīgu lomu, ņemot vērā mūsu ekonomikas atvērtību un globālo atkarību. Eulerpool piedāvā visaptverošu un precīzu datu bāzi, kas palīdz mūsu lietotājiem veikt analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mēs esam apņēmušies nodrošināt augstākās kvalitātes makroekonomiskos datus, kas palīdzēs mūsu lietotājiem orientēties sarežģītajā ekonomikas pasaulē.