Es esmu absolūti pret tehnoloģiju regulēšanu. Tas ievērojami ietekmētu Eiropas konkurētspēju, ja es nevarētu pietiekami pārbaudīt savus mākslīgā intelekta modeļus šeit," sacīja Kleins intervijā ar Financial Times vizītes laikā Silīcija ielejā. "Ja mēs pārmērīgi regulējam datu izmantošanu jaunu mākslīgā intelekta attīstībai Eiropā, kamēr tas ASV vēl ir atļauts, mēs nonākam masīvos trūkumos.

Latvian Translation of Heading:
Kleins izsakās laikā, kad uzņēmumu programmatūras tirgus strauji mainās. Konkurenti, piemēram, Salesforce un Oracle, pašreiz integrē ģeneratīvās mākslīgās inteliģences risinājumus savos produktos, lai piedāvātu uzlabotu lietotāja pieredzi caur čatbotiem un mākslīgās inteliģences aģentiem. Taču daudzi tehnoloģiju uzņēmumi Eiropas Savienībā saskaras ar pretestību, īpaši saistībā ar jauno mākslīgās inteliģences regulu (Artificial Intelligence Act) un Digitālo tirgu aktu, kas ierobežo lielo valodas modeļu izmantošanu un dažu datu veidu lietošanu.

Meta un Apple šīs regulācijas dēļ jau ir nolēmuši dažus no saviem mākslīgā intelekta produktiem Eiropā neizlaist. Vienlaikus Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms nesen ir noraidījis pretrunīgi vērtēto likumprojektu par mākslīgā intelekta modeļu regulēšanu, kas nāca pēc spēcīga spiediena no tehnoloģiju nozares.

Here is the heading translated to Latvian:

„Es esmu ciešā saziņā ar lēmumu pieņēmējiem Eiropā. Kā lielākais programmatūras piegādātājs ES, mums ir zināma balss šajās diskusijās," skaidroja Kleins. „Es domāju, ka ir svarīgi regulēt KI ietekmi uz uzņēmumiem un gala lietotājiem, bet ne pašu tehnoloģiju. Regulēt vajadzētu rezultātu, nevis procesu.“

SAP investē pašlaik katru gadu divus miljardus eiro mākslīgajā intelektā, salīdzinoši nelielu summu salīdzinājumā ar aptuveni 100 miljardiem dolāru, ko šogad ieguldījuši Amerikas tehnoloģiju giganti. Tomēr Klein uzsvēra, ka SAP nevēlas konkurēt ar ASV hiperskalatoriem un neveido milzīgus datu centrus vai neveic pētījumus par progresīviem mākslīgā intelekta modeļiem. Tā vietā uzņēmums uzsver specializētas lietojumprogrammas, piemēram, nesen ieviesto „Joule” čatbotu, kas var analizēt un optimizēt biznesa procesus.

Lai nezaudētu saikni ar tehnoloģiju līderiem, SAP plāno paplašināt savu klātbūtni ASV un vairāk izvietot ASV inženierus tādās vietās kā UCLA, Bērklijā un Stanfordā. Papildus tam uzņēmums ir ieguldījis strauji augošos mākslīgā intelekta jaunuzņēmumos, piemēram, Anthropic un Cohere.

Iesaistīšanās mākslīgajā intelektā iezīmē 51 gadus vecā uzņēmuma jaunāko pārveidi. Pēdējā desmitgadē SAP ir pārtapis no licences izsniedzēja par mākoņpakalpojumu sniedzēju. Tomēr šobrīd tikai aptuveni trešdaļa no apmēram 400,000 SAP klientu ir pārgājuši uz mākoņrisinājumu. Klein tomēr uzsvēra, ka pastāv gara gaidīšanas rinda un klienti, kas jau ir veikuši pāreju, vidēji ģenerē augstākus ienākumus.

Otrajā ceturksnī 2023. gadā SAP apgrozījums pieauga par 10 procentiem līdz 8,29 miljardiem eiro, kas galvenokārt saistīts ar pastiprinātiem mākoņpakalpojumu pārdošanas apjomiem. Kleina vadībā SAP tirgus vērtība ir gandrīz divkāršojusies, un ar tirgus kapitalizāciju 242,4 miljardi eiro SAP šobrīd ir ceturtais lielākais publiski kotētais uzņēmums Eiropā. Salīdzinot ar ilggadīgo ASV konkurentu Oracle, SAP tomēr atpaliek, jo ASV uzņēmums ir gandrīz divreiz lielāks.

Translate the following heading to Latvian:
Neskatoties uz šiem panākumiem, Kleinam ir jācīnās ar saspringtu noskaņojumu uzņēmumā. Nesen veiktā aptauja starp Vācijas darbiniekiem parādīja, ka 51 procents būtu gatavi pāriet pie cita darba devēja, un tikai 38 procenti pauda pilnīgu uzticību valdei.

Šī gada janvārī Kleins paziņoja, ka 8 000 no 110 000 darbinieku tiks ietekmēti KI-fokusētu pārstrukturizācijas programmu, šis skaitlis jūlijā pieauga līdz 10 000. Tikai 15 procenti aptaujāto darbinieku uzskata, ka šī pārstrukturizācija ir uzlabojusi viņu darba apstākļus.

„Bez mūsu ieguldījumiem mākslīgajā intelektā un tā iekšējās izmantošanas SAP vairs nebūtu konkurētspējīgs“, uzsvēra Kleins.