Kamala Harisa ir nodrošinājusi nepieciešamo vairākumu delegātu balsu, lai kandidētu uz prezidentūru no Demokrātiskās partijas vēlēšanās novembrī. Demokrātu partijas vadība to paziņoja pēc tam, kad Harisa tiešsaistes balsojumā ieguva nepieciešamo balsu skaitu. Līdz ar to Harisa sacentīsies ar bijušo republikāņu prezidentu Donaldu Trampu.
Demokrāti bija pārcēluši savu kandidātu atlasi, lai ievērotu balsošanas biļetenu drukāšanas termiņus noteiktos štatos, un izvietoja to pirms lielā partijas kongresa sākuma, kas notiks augustā, Čikāgā. Balsojums, kas sākās ceturtdien, ilgs līdz pirmdienas vakaram. Tomēr Harisa jau ir ieguvusi nepieciešamo vairākumu no aptuveni 4000 delegātu balsīm. Tā kā viņa bija vienīgā kandidāte, viņas nominācija tika uzskatīta par formalitāti.
Savā paziņojumā 59 gadus vecā sieviete pauda pateicību un uzsvēra, ka priekšvēlēšanu kampaņa nebūs vienkārša, taču viņa ir pārliecināta, ka viņiem tas izdosies. “Es zinu, ka mēs esam gatavi šai cīņai,” teica Harisa.
Partijas vadība aicināja delegātus, kuri vēl nebija balsojuši, to izdarīt nākamajās dienās. Oficiālie balsošanas rezultāti tiks paziņoti pēc tās noslēguma.
Demokrātu partijas kongress no 19. līdz 22. augustam notiks Čikāgā. Sākotnēji tur bija plānots kandidātu izvirzīšanas process, līdzīgi tam, kā republikāņi jūlijā Milvoki partijas kongresā oficiāli nominēja Trampu par prezidenta kandidātu.
Die Demokraten hatten jedoch bereits vor Monaten das Verfahren in Gang gesetzt, um die Nominierung vorzuziehen und digital abzuwickeln. Grund dafür waren Fristen in den Bundesstaaten, bis wann die Parteien ihre Kandidaten bestätigen müssen, um auf den Wahlzetteln zu stehen. Insbesondere eine Frist im Bundesstaat Ohio, die vor dem Parteitag auslief, spielte eine entscheidende Rolle.
Latvian Translation:
Tomēr demokrāti jau pirms vairākiem mēnešiem sāka procesu, lai paātrinātu nomināciju un veiktu to digitāli. Tam par iemeslu bija termiņi štatos, līdz kuriem partijām jāapstiprina savi kandidāti, lai viņi būtu uz balsošanas biļetenos. Īpaši izšķiroša loma bija termiņam Ohaio štatā, kas beidzās pirms partijas kongresa.
Harrisa kļuva par Demokrātu partijas vadošo kandidāti pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens izstājās no vēlēšanu kampaņas. 81 gadus vecais Baidens atradās spiediena ietekmē sava vecuma un šaubu par viņa mentālajām spējām dēļ, un beidzot paziņoja par izstāšanos no prezidenta sacensības. Baidens ieteica Harisu kā savu pēcteci, un partija ātri vien viņu atbalstīja.
Mit partijas atbalstu Harris tagad stiprināta dodas priekšvēlēšanu cīņā pret Trampu. Viņa jau ir savākusi miljonus ziedojumos un sākotnējās aptaujās uzrāda labākus rezultātus nekā pēdējā laikā Baidens. Vai Harris patiešām izdosies piesaistīt ASV vēlētājus, to redzēsim tuvākajās nedēļās.
Harrisa varētu gūt punktus galvenokārt pie jaunākiem vēlētājiem, kuri maz izrādīja sajūsmu par 81 gadu vecu amatā esošo Baidenu. Arī sievietes un citu etnisko grupu pārstāvji varētu justies vairāk uzrunāti ar jamaikieša un indietes meitu nekā ar Baidenu vai Trampu, kurš ar saviem 78 gadiem ir vienīgais “vecais baltais vīrietis” sacensībās.
Here is the translated heading in Latvian:
Tramps un republikāņi sākuši attēlot Harisu kā "kvotu kandidāti" viņas dzimuma un ādas krāsas dēļ, un citādi viņu rasistiski vai seksistiski uzbrukt. Harisa gluži pretēji uzsver savu kontrastu ar konservatīvajiem, īpaši savu atbalstu liberālajām abortu tiesībām.
Satura ziņā Harisai galvenokārt jāvairās no republikāņu pārmetumiem par līdzatbildību Baidena administrācijas migrācijas politikai. Baidens viņai kā viceprezidentei uzticēja uzdevumu “cīnīties ar bēgšanas cēloņiem”. Lai gan nelegālo robežpārkāpumu skaits nesen ir samazinājies, migrācija joprojām ir centrāla diskusiju tēma ASV priekšvēlēšanu cīņā, un tā īpaši svarīga ir tā dēvētajos svārstīgajos štatos.
